Kauliņu čūska (Natrix tessellata) ir Eiropas nenododīga čūska, kas pieder Colubridae dzimtas Natricinae apakšdzimtai. Tā ir viena no ūdens tuvumā dzīvojošajām čūskām, kuras ķermenis ir slaidāks un piemērots peldēšanai.
Izskats un atpazīšana
Izmēri: parasti 60–100 cm garumā, dažkārt sasniedzot līdz ~120 cm. Ķermenis ir slaids, ar samērā platu galvu un lielām acīm ar apaļām zīlītēm.
Krāsojums: galvenokārt brūns, pelēks, olīvzils vai dzeltenbrūns ar raksturīgu mozaīkveida ("kauliņu") zīmējumu mugurā. Vēders bieži ir gaišāks ar tumšiem plankumiem.
Morfoloģija: spēcīgi izteiktas ķermeņa rievās (keeled) zvīņas palīdz peldēt; aste ir nedaudz saplacināta, kas arī atvieglo kustināšanu ūdenī.
Izplatība un biotopi
Reģions: kauliņu čūska plaši sastopama Dienvideiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, kā arī vietām Centrālajā Āzijā. Tā parasti dzīvo ūdenstilpju, upju un ezeru tuvumā, bet var sastapties arī citos biotopos, ja pieejams ūdens un zivju barība.
Tās ir konstatētas dažādos biotopos — bieži gar krastiem un migrējošām upēm, bet tās parasti ir viegli saskatāmas mežā vai tuksnesī, kā arī dažkārt kalnu strautos. Savā izplatībā suga var veidot lokālas populācijas ar nedaudz atšķirīgu zīmējumu un izmēriem.
Uzturs un dzīvesveids
Uzturs: galvenokārt zivis — kauliņu čūska ir izcils peldētājs un mednieks ūdenī. Tā regulāri medī zivis un reizēm arī abiniekus, kā arī citus mazos ūdensdzīvniekus. Jaunākas vai vājākas čūskas var apēst kukaiņus un citus nelielus bezmugurkaulniekus.
Uzvedība: parasti piesardzīga un atturīga — tās parasti ir kautrīgas. Aizsardzībai var izdalīt nepatīkamu muskusu, bieži praktizē spēlēšanos par mirušu (thanatose) un reizēm izmet skaļus šļakstus ūdenī, lai izbēgtu vai atbaidītu uzbrucēju.
Vai čūskas ir indīgas?
Kauliņu čūskas nav indīgas. Tās nesatur cilvēkam bīstamu indi un uzbrūk tikai retos gadījumos vai aizstāvoties.
Vaiesta un dīkstāve
Rudens beigās un ziemā kauliņu čūskas meklē sausas bedres, akmeņu spraugas vai citas ziemas patversmes pie ūdens, kur tās ieiet ziemas miega periodā — no aptuveni oktobra līdz aprīlim (atkarībā no klimata). Toziemas periods tiek saukts par ziemas miegu.
Reprodukcija
Vairošanās: Natrix tessellata ir olu dētāja (ovipāra). Dēšana parasti notiek vasarā; olu skaits vienā sējumā var svārstīties, parasti no ~6 līdz 20 olām atkarībā no dzīvnieka vecuma un barības pieejamības. Inkubācijas laiks ir vairākas nedēļas, un mazuļi izšķiļas kā pilnībā patstāvīgas mazās čūskas.
Saglabāšana un draudi
Daudzas populācijas saskaras ar dzīvotņu samazināšanos, ūdens piesārņojumu, upju regulēšanu un cilvēku vajāšanu. Vietās ar intensīvu zveju un ūdens ekosistēmu pasliktināšanos barības bāze var samazināties. Lai gan suga pasaules mērogā nav kritiski apdraudēta, vietējās populācijas var būt jutīgas un prasa aizsardzību.
Citāti un taksonomija
Vēsturiski sugas ietvaros ir aprakstītas dažādas reģionālas formas un apakšsugas, bet mūsdienās lielākā daļa taksonomu bieži uzskata Natrix tessellata par vienotu sugu ar reģionālām variācijām.
Kopsavilkumā, kauliņu čūska ir ūdeņiem tuva, zivjēdāja, neindīga čūska ar raksturīgu mozaīkveida rakstu, kas hibernē salīdzinoši ilgi un ir jutīga pret dzīvotņu degradāciju. Tā ir interesanta un svarīga daļa no ūdens biotopiem un ekosistēmām.