Kazahstāna — Eirāzijas republika, 9. lielākā valsts pasaulē
Atklāj Kazahstānas vēsturi, kultūru un ģeopolitiku — Eirāzijas milzeni, 9. lielākā valsts, galvaspilsēta Nur-Sultana, valodu un reliģiju daudzveidība.
Kazahstāna ir valsts Eirāzijas vidienē. Tās oficiālais nosaukums ir Kazahstānas Republika. Kazahstāna ir devītā lielākā valsts pasaulē pēc platības (aptuveni 2,7 miljoni km²), un tā ir arī lielākā sauszemes (t. i., bez pieejas jūrai) valsts pasaulē. Pirms Padomju Savienības pastāvēšanas beigām tā bija pazīstama kā Kazahstānas Padomju Sociālistiskā Republika. No neatkarības 1991. gada līdz 2019. gada martam valsts prezidents bija Nursultans Nazarbajevs; pēc viņa amata atstāšanas prezidentu amatu pārņēma Kassims–Žomarts Tokajevs. Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana (2019.–2022. gados oficiāli saukta par Nur-Sultans.) Almati bija galvaspilsēta līdz 1998. gadam, kad tās administratīvais centrs tika pārcelts uz Astanu.
Ģeogrāfija
Kazahstāna stiepjas no Kaspijas jūras rietumos līdz kalnainajiem reģioniem Austrumos (Tienšana kalnu grēda). Valsts robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Reljefs ir daudzveidīgs — plašas stepes un pussausa zonas, lieli līdzenumi (Kazahu augstiene), rietumos Kaspijas piekrastes zonas un austrumos kalni. No nozīmīgākajiem ūdensobjektiem ir Kaspijas jūra un ezers Balkhash, kā arī upes Irtyšs, Uralas, Išims un Sirdarja.
Vēsture
Kazahstānas teritorijā tūkstošiem gadu attīstījās dažādas ciltis un tirdzniecības ceļi (piemēram, Zīda ceļš). 19. gadsimtā lielu daļu teritorijas iekļāva Krievijas impērija, vēlāk tā kļuva par vienu no Padomju Savienības republikām. Pēc Padomju Savienības pastāvēšanas beigām 1991. gadā Kazahstāna pasludināja neatkarību. Kopš neatkarības valsts ir veidojusi savas institūcijas, attīstījusi ekonomiku un pievērsusies starptautiskajai sadarbībai.
Politika un administrācija
Kazahstāna ir prezidentāla republika ar prezidentu kā valsts galvu. Pēc Nāzrabajeva amata atstāšanas 2019. gadā prezidenta pienākumus pārņēma Kassims–Žomarts Tokajevs. Valsts pārvalde ietver izpildvaru, likumdošanas orgānus un tiesu sistēmu. Administratīvi valsts sadalīta apgabalos (oblasti), pilsētās ar īpašu statusu un reģionos.
Iedzīvotāji, valoda un reliģija
Kazahstānas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 19 miljoni. Etniski lielāko daļu veido kazahi, taču būtiska ir arī krievu un citu tautību kopiena (uzbeki, ukraini, uiguri u. c.). Kazahu valoda ir dzimtā valoda, taču krievu valodai ir vienāds oficiālais statuss visos administratīvajos un institucionālajos nolūkos — krievu valoda plaši lietota pilsētās, izglītībā un biznesā. Lielākā reliģija ir islāms (lielākoties sunnīti), apmēram 70 % iedzīvotāju identificējas kā musulmaņi; aptuveni 26 % ir kristieši, galvenokārt pareizticīgie, kuri pieder pie krievu un citu austrumeiropiešu kopienām.
Ekonomika
Kazahstāna ir bagāta ar dabas resursiem — naftu un gāzi (piemēram, Kaspijas reģionā atrastie naftas atradumi), metallurgiskajiem izejmateriāliem, ogļiem un urānu (valsts ir viens no lielākajiem urāna ražotājiem pasaulē). Lauksaimniecība (kvieši, lopkopība) un rūpniecība arī ir svarīgas. Ekonomika pakāpeniski diversificējas, taču ienākumi no energoresursiem joprojām veido būtisku daļu no eksporta.
Pilsētas un transports
Lielākās pilsētas ir Astana (galvaspilsēta), Almati (lielākā pilsēta un ekonomikas centrs), Karaganda, Aktobe un Šimkenta. Kazahstāna ir nozīmīgs tranzīta ceļš starp Eiropu un Āziju — dzelzceļa un autoceļu tīkli, kā arī naftas un gāzes cauruļvadi savieno ražošanas laukus ar izēksporta termināļiem. Starptautiskās lidostas savieno valsti ar reģionālajiem un pasaules centriem.
Baikonuras kosmodroms
Krievija īrē no Kazahstānas Baikonuras kosmodroma (— Krievijas kosmosa kuģu palaišanas vietas) teritoriju, un šī bāze tiek izmantota gan apkalpētu, gan bezapkalpētu kosmisko palaišanu veikšanai. Baikonurs ir vēsturiski nozīmīgs kosmosa atklājumiem, tajā tika palaisti pirmie mākslīgie Zemes pavadoņi un pirmais cilvēks kosmosā.
Kultūra un dzīvesveids
Kultūra saglabā spēcīgas seno kazahu cilšu un pastarāko gadsimtu ietekmes — nomadu tradīcijas, mūzika (piem., dombra), tautas dejas un ēdieni (beshbarmak u. c.). Kazahstāna ir daudzvietīga valsts, kur līdzāspastāv tradicionālais un mūsdienīgais dzīvesveids. Izglītība, māksla un sporta pasākumi veicina sabiedrības attīstību un starptautisko sadarbību.
Kopumā Kazahstāna ir liela un ģeogrāfiski dažādīga valsts ar bagātiem dabas resursiem, sarežģītu vēsturisko ceļu no Padomju perioda uz neatkarību un aktīvu lomu reģionālajā politikā un ekonomikā.
Kazahstānas karte
Ģeogrāfija
Kazahstāna ir transkontinentāla valsts, kas atrodas galvenokārt Āzijā, bet neliela rietumu daļa atrodas pāri Urāla upei Eiropā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos un rietumos, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu tālajos austrumos. Ziemeļu robeža lielākoties ir ar Sibīriju, Krieviju, tāpēc Krievijai ir garākā robeža ar Kazahstānu. Būtībā Kazahstāna stiepjas no Kaspijas jūras rietumos līdz Ķīnas galvenokārt musulmaņu autonomajai teritorijai Siņdzjanai.
Kazahstānai nav okeāna krasta līnijas, bet tā robežojas ar Kaspijas jūru, pa kuru ar laivām var nokļūt kaimiņvalstīs. Kaspijas jūra ir Endorejas baseins bez savienojuma ar okeānu.
Dabas resursi
Kazahstānā ir daudz naftas, dabasgāzes un kalnrūpniecības. Kopš 1993. gada tā ir piesaistījusi vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru ārvalstu investīciju, un tās veido aptuveni 57 % no valsts rūpnieciskās produkcijas. Saskaņā ar dažām aplēsēm Kazahstānai ir otrās lielākās urāna, hroma, svina un cinka rezerves, trešās lielākās mangāna rezerves, piektās lielākās vara rezerves, un tā ierindojas pirmajā desmitniekā pēc ogļu, dzelzs un zelta krājumiem. Tā ir arī dimantu eksportētāja. Kazahstānai ir 11. lielākās pierādītās naftas un dabasgāzes rezerves.
Provinces
Kazahstāna ir sadalīta 14 apgabalos. Provinces ir sadalītas apgabalos.
Almati un Nur-Sultan pilsētām ir valsts nozīmes statuss, un tās neatrodas nevienā provincē. Baikonuras pilsētai ir īpašs statuss, jo tā ir iznomāta Krievijai Baikonuras kosmodroma vajadzībām līdz 2050. gadam.
Katru provinci vada akims (provinces gubernators), kuru ieceļ prezidents. Pašvaldību akimus ieceļ provinču akimi. Kazahstānas valdība 1997. gada 10. decembrī pārcēla savu galvaspilsētu no Almati uz Nur-Sultanu.
|
Iedzīvotāju skaits
Kazahstānas iedzīvotāju skaits ir 17 165 000. Tā ieņem 62. vietu valstu sarakstā pēc iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir viens no zemākajiem uz zemeslodes - gandrīz 6 cilvēki/km2 ("Valstu saraksts pēc iedzīvotāju blīvuma").
Saistītās lapas
- Kazahstāna olimpiskajās spēlēs
- Kazahstānas nacionālā futbola izlase
- Kazahstānas upju saraksts
Meklēt