Kazahstāna
Kazahstāna ir valsts Eirāzijas vidienē. Tās oficiālais nosaukums ir Kazahstānas Republika. Kazahstāna ir devītā lielākā valsts pasaulē, un tā ir arī lielākā sauszemes valsts pasaulē. Pirms Padomju Savienības pastāvēšanas beigām tā tika saukta par Kazahstānas Padomju Sociālistisko Republiku. No 1991. gada līdz 2019. gada martam valsts prezidents bija Nursultans Nazarbajevs. Kazahstānas galvaspilsēta ir Nur-Sultans. Almati bija galvaspilsēta līdz 1998. gadam, kad tā pārcēlās uz Nur-Sultanu, kas tolaik saucās Astana.
Kazahu valoda ir dzimtā valoda, bet krievu valodai ir vienāds oficiālais statuss visos administratīvajos un institucionālajos nolūkos. Lielākā reliģija ir islāms, aptuveni 70 % iedzīvotāju ir musulmaņi, bet 26 % ir kristieši; Krievija no Kazahstānas nomā (īrē) Baikonuras kosmodroma (Krievijas kosmosa kuģu palaišanas vieta) zemi.
Kazahstānas karte
Ģeogrāfija
Kazahstāna ir transkontinentāla valsts, kas atrodas galvenokārt Āzijā, bet neliela rietumu daļa atrodas pāri Urāla upei Eiropā. Tā robežojas ar Krievijas Federāciju ziemeļos un rietumos, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu dienvidrietumos un Ķīnu tālajos austrumos. Ziemeļu robeža lielākoties ir ar Sibīriju, Krieviju, tāpēc Krievijai ir garākā robeža ar Kazahstānu. Būtībā Kazahstāna stiepjas no Kaspijas jūras rietumos līdz Ķīnas galvenokārt musulmaņu autonomajai teritorijai Siņdzjanai.
Kazahstānai nav okeāna krasta līnijas, bet tā robežojas ar Kaspijas jūru, pa kuru ar laivām var nokļūt kaimiņvalstīs. Kaspijas jūra ir Endorejas baseins bez savienojuma ar okeānu.
Dabas resursi
Kazahstānā ir daudz naftas, dabasgāzes un kalnrūpniecības. Kopš 1993. gada tā ir piesaistījusi vairāk nekā 40 miljardus ASV dolāru ārvalstu investīciju, un tās veido aptuveni 57 % no valsts rūpnieciskās produkcijas. Saskaņā ar dažām aplēsēm Kazahstānai ir otrās lielākās urāna, hroma, svina un cinka rezerves, trešās lielākās mangāna rezerves, piektās lielākās vara rezerves, un tā ierindojas pirmajā desmitniekā pēc ogļu, dzelzs un zelta krājumiem. Tā ir arī dimantu eksportētāja. Kazahstānai ir 11. lielākās pierādītās naftas un dabasgāzes rezerves.
Provinces
Kazahstāna ir sadalīta 14 apgabalos. Provinces ir sadalītas apgabalos.
Almati un Nur-Sultan pilsētām ir valsts nozīmes statuss, un tās neatrodas nevienā provincē. Baikonuras pilsētai ir īpašs statuss, jo tā ir iznomāta Krievijai Baikonuras kosmodroma vajadzībām līdz 2050. gadam.
Katru provinci vada akims (provinces gubernators), kuru ieceļ prezidents. Pašvaldību akimus ieceļ provinču akimi. Kazahstānas valdība 1997. gada 10. decembrī pārcēla savu galvaspilsētu no Almati uz Nur-Sultanu.
|
Iedzīvotāju skaits
Kazahstānas iedzīvotāju skaits ir 17 165 000. Tā ieņem 62. vietu valstu sarakstā pēc iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju blīvums ir viens no zemākajiem uz zemeslodes - gandrīz 6 cilvēki/km2 ("Valstu saraksts pēc iedzīvotāju blīvuma").
Saistītās lapas
- Kazahstāna olimpiskajās spēlēs
- Kazahstānas nacionālā futbola izlase
- Kazahstānas upju saraksts
