Kazahstāna ir valsts Eirāzijas vidienē. Tās oficiālais nosaukums ir Kazahstānas Republika. Kazahstāna ir devītā lielākā valsts pasaulē pēc platības (aptuveni 2,7 miljoni km²), un tā ir arī lielākā sauszemes (t. i., bez pieejas jūrai) valsts pasaulē. Pirms Padomju Savienības pastāvēšanas beigām tā bija pazīstama kā Kazahstānas Padomju Sociālistiskā Republika. No neatkarības 1991. gada līdz 2019. gada martam valsts prezidents bija Nursultans Nazarbajevs; pēc viņa amata atstāšanas prezidentu amatu pārņēma Kassims–Žomarts Tokajevs. Kazahstānas galvaspilsēta ir Astana (2019.–2022. gados oficiāli saukta par Nur-Sultans.) Almati bija galvaspilsēta līdz 1998. gadam, kad tās administratīvais centrs tika pārcelts uz Astanu.
Ģeogrāfija
Kazahstāna stiepjas no Kaspijas jūras rietumos līdz kalnainajiem reģioniem Austrumos (Tienšana kalnu grēda). Valsts robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Reljefs ir daudzveidīgs — plašas stepes un pussausa zonas, lieli līdzenumi (Kazahu augstiene), rietumos Kaspijas piekrastes zonas un austrumos kalni. No nozīmīgākajiem ūdensobjektiem ir Kaspijas jūra un ezers Balkhash, kā arī upes Irtyšs, Uralas, Išims un Sirdarja.
Vēsture
Kazahstānas teritorijā tūkstošiem gadu attīstījās dažādas ciltis un tirdzniecības ceļi (piemēram, Zīda ceļš). 19. gadsimtā lielu daļu teritorijas iekļāva Krievijas impērija, vēlāk tā kļuva par vienu no Padomju Savienības republikām. Pēc Padomju Savienības pastāvēšanas beigām 1991. gadā Kazahstāna pasludināja neatkarību. Kopš neatkarības valsts ir veidojusi savas institūcijas, attīstījusi ekonomiku un pievērsusies starptautiskajai sadarbībai.
Politika un administrācija
Kazahstāna ir prezidentāla republika ar prezidentu kā valsts galvu. Pēc Nāzrabajeva amata atstāšanas 2019. gadā prezidenta pienākumus pārņēma Kassims–Žomarts Tokajevs. Valsts pārvalde ietver izpildvaru, likumdošanas orgānus un tiesu sistēmu. Administratīvi valsts sadalīta apgabalos (oblasti), pilsētās ar īpašu statusu un reģionos.
Iedzīvotāji, valoda un reliģija
Kazahstānas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 19 miljoni. Etniski lielāko daļu veido kazahi, taču būtiska ir arī krievu un citu tautību kopiena (uzbeki, ukraini, uiguri u. c.). Kazahu valoda ir dzimtā valoda, taču krievu valodai ir vienāds oficiālais statuss visos administratīvajos un institucionālajos nolūkos — krievu valoda plaši lietota pilsētās, izglītībā un biznesā. Lielākā reliģija ir islāms (lielākoties sunnīti), apmēram 70 % iedzīvotāju identificējas kā musulmaņi; aptuveni 26 % ir kristieši, galvenokārt pareizticīgie, kuri pieder pie krievu un citu austrumeiropiešu kopienām.
Ekonomika
Kazahstāna ir bagāta ar dabas resursiem — naftu un gāzi (piemēram, Kaspijas reģionā atrastie naftas atradumi), metallurgiskajiem izejmateriāliem, ogļiem un urānu (valsts ir viens no lielākajiem urāna ražotājiem pasaulē). Lauksaimniecība (kvieši, lopkopība) un rūpniecība arī ir svarīgas. Ekonomika pakāpeniski diversificējas, taču ienākumi no energoresursiem joprojām veido būtisku daļu no eksporta.
Pilsētas un transports
Lielākās pilsētas ir Astana (galvaspilsēta), Almati (lielākā pilsēta un ekonomikas centrs), Karaganda, Aktobe un Šimkenta. Kazahstāna ir nozīmīgs tranzīta ceļš starp Eiropu un Āziju — dzelzceļa un autoceļu tīkli, kā arī naftas un gāzes cauruļvadi savieno ražošanas laukus ar izēksporta termināļiem. Starptautiskās lidostas savieno valsti ar reģionālajiem un pasaules centriem.
Baikonuras kosmodroms
Krievija īrē no Kazahstānas Baikonuras kosmodroma (— Krievijas kosmosa kuģu palaišanas vietas) teritoriju, un šī bāze tiek izmantota gan apkalpētu, gan bezapkalpētu kosmisko palaišanu veikšanai. Baikonurs ir vēsturiski nozīmīgs kosmosa atklājumiem, tajā tika palaisti pirmie mākslīgie Zemes pavadoņi un pirmais cilvēks kosmosā.
Kultūra un dzīvesveids
Kultūra saglabā spēcīgas seno kazahu cilšu un pastarāko gadsimtu ietekmes — nomadu tradīcijas, mūzika (piem., dombra), tautas dejas un ēdieni (beshbarmak u. c.). Kazahstāna ir daudzvietīga valsts, kur līdzāspastāv tradicionālais un mūsdienīgais dzīvesveids. Izglītība, māksla un sporta pasākumi veicina sabiedrības attīstību un starptautisko sadarbību.
Kopumā Kazahstāna ir liela un ģeogrāfiski dažādīga valsts ar bagātiem dabas resursiem, sarežģītu vēsturisko ceļu no Padomju perioda uz neatkarību un aktīvu lomu reģionālajā politikā un ekonomikā.
