Baikonuras kosmodroms (krievu val: Космодро́м Байкону́р, romanizēts: Baйkonuras kosmodroms; kazahu: Байқоңыр ғарыш айлағы, romanizēts: Kosmodrom Baykonur; kazahu: Байқоңыр ғарыш айлағы: Bayqoñ'yr ğar'yş aylağ'y) ir kosmodroms Kazahstānas dienvidos. Tā ir viena no pasaules vecākajām un aktīvākajām kosmosa ostām. Objektu padomju laikos 20. gadsimta 50. gadu beigās izveidoja Padomju Savienība. Pašlaik kosmodroms ir iznomāts Krievijai līdz 2050. gadam, un tā darbību pārvalda Roskosmos un Krievijas kosmosa spēki. Katru gadu no Baikonuras tiek veikti daudz komerciālu, militāru un zinātnisku raķešu startu. Visi Krievijas kosmosa lidojumi ar apkalpi tradicionāli tiek veikti no Baikonuras.

1957. gadā no Baikonuras tika palaists pirmais mākslīgais satelīts Sputņiks 1. (4. oktobrī 1957). No Baikonuras tika palaists arī pirmais cilvēka lidojums kosmosā — Vostok 1 ar Juriju Gagarinu (12. aprīlī 1961). Abu šo misiju laikā izmantotais starta laukums vēlāk tika pārdēvēts par Gagarina startu.

Vēsture un attīstība

Baikonura izvēlējās tālo, mazapdzīvoto stepi (netālu no Tyuratam ciemata) kā drošu vietu raķešu izmēģinājumiem. Blakus kosmodromam tika izveidota slēgta pilsēta — sākotnēji saukta par Leninsk (vēlāk pārdēvēta par Baikonur), kur dzīvoja speciālisti un militārais personāls. Kosmodroma infrastruktūra tika pakāpeniski paplašināta — izveidoti vairāki starta laukumi dažādu tipu raķetēm, testu un palaišanas kompleksi, uzkrāto materiālu glabātuves, kā arī atbalsta un zinātniskās bāzes.

Nozīme un tehniskās iespējas

Baikonurs loma pasaules kosmonautikā ir ārkārtīgi svarīga. No turienes startēja ne tikai pirmie automatizētie un apkalpētie lidojumi, bet arī daudzas zinātniskas un komerciālas misijas. Kosmodromā ir vairāki starta laukumi, kas paredzēti gan apkalpētām misijām (Soyuz tipa raķetes), gan smagāku palaišanas līdzekļu ievietošanai orbitā (piem., Proton un Zenit). Tur tika izmēģinātas arī jaunas tehnoloģijas un raķešu veidi.

Slaveni starti un sasniegumi

  • Sputņiks 1 — pirmais mākslīgais satelīts, palaists 1957. gada 4. oktobrī (mākslīgais satelīts, Sputņiks 1).
  • Vostok 1 — pirmais cilvēka lidojums kosmosā ar Vostok 1 ar Juriju Gagarinu, 1961. gada 12. aprīlī.
  • Viena no pirmajām sievietēm kosmosā — Valentina Terēškova (Vostok 6, 1963).
  • Pirmais iziešana ārpus kosmiskās kuģa (EVA) — Aleksejs Leonovs (Voskhod 2, 1965).
  • Mīti un operācijas, kas veicināja starptautisko satelītu palaišanu, vadošo lomu ieviešanu un militārās tehnoloģijas attīstību.

Mūsdienas un nākotne

Pat pēc Padomju Savienības sabrukuma Baikonurs saglabāja stratēģisku nozīmi. Krievija turpina izmantot kosmodromu, kamēr tiek īstenotas modernizācijas programmas un tiek attīstīti jauni palaišanas līdzekļi. Tajā pašā laikā Krievija būvē arī Vostočnijas kosmodromu, lai samazinātu atkarību no Baikonuras, taču Baikonurs joprojām ir svarīgs gan pieredzē, gan esošajai infrastruktūrai.

Ir arī starptautiskas komercdarbības: no Baikonuras tiek palaisti komerciāli satelīti, kā arī tiek īstenotas starptautiskas līgumu misijas. Turklāt kosmodroms piesaista tūristus un kosmosa entuziastus, kam piekļuvi nodrošina speciāli apmeklējumu režīmi un ekskursijas ar atļaujām.

Vides un sociālie jautājumi

Baikonurā veikto palaidu ietekme uz apkārtējo vidi — tostarp degvielas atliekas un atkritumu nomaiņa pēc raķešu posmu krišanas — ir izraisījusi bažas, un zinātnieki un iestādes pēta šo ietekmi. Tāpat īpaša uzmanība tiek pievērsta drošības prasībām apdzīvotām vietām, kas atrodas netālu no atlūzām.

Kopumā Baikonuras kosmodroms ir ne tikai vēsturiska liecība par kosmonautikas zelta laikmetu, bet arī aktīvs mūsdienu kosmosa darbības centrs ar nozīmīgu lomu nākotnes misijās.