Koordinātas: 18°12′30″N 71°06′0″W / 18.20833°N 71.10000°W / 18.20833; -71.10000
Barahona ir Dominikānas province. Tā atrodas valsts dienvidrietumu daļā. Tās galvaspilsēta ir Santa Krusa de Barahona.
1881. gada 12. septembrī tas tika izveidots kā Jūras apgabals - vecā kategorija, kas piešķirta dažiem piekrastes reģioniem. Ar 1907. gada Dominikānas konstitūciju piejūras apgabalus pārveidoja par provincēm.
Vēsture
Barahona reģionam ir bagāta vēsture, kas saistīta ar zvejniecību, lauksaimniecību un tirdzniecību gar Karību jūras piekrasti. Tā kāosta atrašanās vieta un ostas ļāva reģionam kļūt par reģionālu tirdzniecības centru jau koloniālajos laikos. Provinces administratīvais statuss ir izveidots 19. gadsimtā, sākotnēji kā piejūras apgabals, un 20. gadsimta sākumā tas tika pārveidots par mūsdienīgu provinču saskaņā ar 1907. gada konstitūciju. Vēlākajos gados reģiona attīstība ir bijusi saistīta ar lauksaimniecības produkcijas un vietējās nozaru izaugsmi.
Ģeogrāfija
Provincia ietver dažādus reljefa tipus — piekrastes līdzenumus un smilšainas pludmales, kā arī kalnus un mežainas zonas. Uz dienvidiem no centrālās pilsētas paceļas Sierra de Bahoruco kalnu grēda, kas sniedz reģionam lielu bioloģisko daudzveidību un dažādas mikroklimata zonas. Šie kalni veido mērenu augstumu zonu ar bagātu floru un faunu, bet piekrastes joslā dominē jūras un pludmaļu ekosistēmas.
Klimats
Barahona klimatam raksturīgs tropisks jūras klimats ar siltām temperatūrām visu gadu. Lietus daudzums un sezonālā sadalījuma raksturs var atšķirties atkarībā no reljefa — kalnu teritoriēs nokrišņu daudzums parasti ir lielāks, savukārt piekrastes platības var būt sausākas. Laika apstākļi atbalsta gan lauksaimniecību, gan tropisko un subtropisko veģetāciju.
Ekonomika
Provinces ekonomika tradicionāli balstās uz lauksaimniecību, zvejniecību un mazāku rūpniecību. Svarīgākie lauksaimniecības produkti ietver tādus tropiskos augus kā banāni, kakao, kafija, kā arī cukurniedres un citus vietējai tirgus vajadzībām paredzētus produktus. Piekrastes kopienas dzīvo no zvejas un ar to saistītām nozarēm. Tūrisms, sevišķi ekotūrisms un piekrastes atpūta, pēdējā laikā kļūst par svarīgu papildu ienākumu avotu reģionam.
Daba un tūrisms
Barahona piedāvā dabiska skaistuma objektus — kalnus, tropiskos mežus, mangrovju zonu un pludmales. Dažas no šīm teritorijām ir daļa no plašākiem aizsargājamiem reģioniem un biosfēras rezervātiem, kuri pasargā vietējo biodaudzveidību un nodrošina apstākļus ekotūrismam. Apmeklētāji var interesēties par pastaigām kalnos, putnu vērošanu, peldēm un vietējo kultūras mantojumu.
Administrācija un iedzīvotāji
Barahona ir administratīvi sadalīta vairākās pašvaldībās un apakšrajonos, kuros dzīvo gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāji. Iedzīvotāju blīvums provincē ir salīdzinoši zemāks nekā valsts lielākajās pilsētās, un daudzas kopienas saglabā tradicionālas nodarbošanās — lauksaimniecību, zveju un amatniecību. Reģiona kultūra ietver vietējas svinības, mūziku un kulinārijas tradīcijas, kas atspoguļo Dominikānas dienvidrietumu kultūras īpašības.
Transports
Barahona ir sasniedzama pa ceļiem no galvenajām valsts pilsētām, un reģionā ir vietēja nozīmes satiksmes tīkls. Dažviet ir pieejami reģionāli lidlauki un kuģošanas iespējas piekrastes ostu teritorijās, kas atvieglo piekļuvi attālākām pludmalēm un piekrastes kopienām. Transporta attīstība pakāpeniski uzlabojas, lai veicinātu tūrisma un vietējo ekonomisku aktivitāti.
Nākotnes izaicinājumi un iespējas
Barahona saskaras ar izaicinājumiem, kas raksturīgi piekrastes un lauku reģioniem: infrastruktūras uzlabošana, vides aizsardzība, ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešana un darba vietu radīšana vietējiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā provinces dabas resursi un kultūras mantojums piedāvā iespējas attīstīt ilgtspējīgu tūrisma nozari, kas var veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību.
Piezīme. Tekstā minētā informācija sniegta kā vispārīgs pārskats par Barahona provinci; specifiskas demogrāfiskas vai ekonomiskas vērtības var mainīties, un to precizēšanai ieteicams izmantot jaunākos oficiālos avotus.
