Zvejošana

Makšķerēšana par naudu

Makšķerēšana par naudu ir ļoti bīstams darbs, jo cilvēki var iet bojā vai smagi ciest. Zvejniecība dod daudz pārtikas daudzām pasaules valstīm, bet tiem, kas to izmanto kā darbu, bieži vien ir jādodas tālu okeānā sliktos apstākļos. Komerciālie zvejnieki iegūst daudzus jūras dzīvnieku veidus. Tās ir tādas zivis kā tuncis, menca un lasis, kā arī tādi bezmugurkaulnieki kā garneles, omāri, gliemenes un kalmāri. Slavens piemērs ir Aļaskas karalisko krabju zveja. Zvejas veidi, kā gūt naudu, ir kļuvuši ļoti vienkārši, izmantojot lielus tīklus un iekārtas, lai zvejotu dzīvniekus. Daudzās valstīs ir ieviesti noteikumi, kas ierobežo, cik daudz zivju cilvēki drīkst nozvejot, jo dažas zivju sugas ir kļuvušas deficīts.

Zivju audzēšana akvakultūras un marikultūras veidā papildina zivju nozveju brīvā dabā.

Makšķerēšana priekam

Sporta makšķerēšanā parasti izmanto makšķeri un auklu ar jebkuru skaitu āķu, lai iegūtu zivi. Šo metodi sauc par makšķerēšanu. Var būt noteikumi, kas nosaka, cik daudz auklu un āķu drīkst izmantot viens makšķernieks un cik daudz zivju viņš drīkst noķert. Makšķernieki saldūdenī ķer daudz melno asaru (melnais asaris ietver visu asaru sugu zivis), līdaku, mušmires, asarus, karpas, foreles, lašus un sauleszivis. Sāļūdens zivis ir zobenzivs, marlins, tunzivs un citas.

Noteikumos parasti nav atļauts izmantot tīklus un ķert zivis ar āķiem, kas nav ielikti mutē. Tomēr dažas zivis var ķert ar tīkliem ēsmai un dažas - pārtikai. Nesportiskās zivis, par kurām tiek apgalvots, ka tās nav tik vērtīgas, dažkārt var tikt zvejotas dažādos veidos, piemēram, ar ēsmu, loku un bultu vai pat šaujamieroci, jo tās tiek uzskatītas par konkurējošām vērtīgākām zivīm.

Atpūtas zvejas likumi attiecas arī uz citām ūdenī dzīvojošām dzīvām radībām, piemēram, vardēm un bruņurupučiem.

Sporta zveja var būt sacensības, kurās zvejnieki cenšas iegūt vairāk zivju nekā citi zvejnieki. Šis sporta veids no vietējām makšķerēšanas sacensībām ir kļuvis par lielām sacensībām ASV, kur prasmīgi zvejnieki var sacensties, un viņiem palīdz uzņēmumi, kas piešķir naudas balvas, kā arī citas lielas sacensības visā pasaulē.

Nogūstiet un atlaidiet

Makšķerēšanu "noķer un atlaid" aizvien vairāk praktizē makšķernieki, jo īpaši makšķernieki, kas zvejo ar mušiņu, kā arī spiningotāji un makšķernieki, kas makšķerē ar ēsmu, lai palielinātu resursu saglabāšanu un aizsargātu retas zivis, piemēram, marlinus. Tomēr šī prakse tiek apstrīdēta, jo daži uzskata, ka ir neētiski veikt zivīm sāpīgas darbības izklaides, nevis pārtikas ieguves nolūkā. Tāpēc Norvēģijā "noķer un atlaid" prakse ir nelikumīga.

Dzīvu zivju vākšana

Zivis var arī savākt, tās nesavainot (piemēram, ar zivju vadu), novērošanai un izpētei vai uzglabāšanai akvārijā. Ir ievērojama nozare, kas nodarbojas ar savvaļas un pieradinātu dzīvu zivju, parasti saldūdens vai jūras tropisko zivju, vākšanu, transportēšanu, eksportu un audzēšanu.

Makšķerēšana ar murdiem

Zivis var arī savākt, tās nesavainot (piemēram, ar zivju vadu), novērošanai un izpētei vai uzglabāšanai akvārijā. Ir ievērojama nozare, kas nodarbojas ar savvaļas un pieradinātu dzīvu zivju, parasti saldūdens vai jūras tropisko zivju, vākšanu, transportēšanu, eksportu un audzēšanu.

Pārāk daudz zvejas

Agrāk zveja bija tik laba naudas pelnīšanas iespēja, ka cilvēki sāka pārzvejot (zvejot pārāk daudz) - tā ir nopietna problēma, kas nodara lielu kaitējumu (slikti). ^[1] Pārzveja ne vienmēr nozīmē zivju izmiršanu, bet vienkārši to, ka kāda zivju suga ir izķerta tā, ka šīs sugas zivju vairs nevar būt tik daudz kā agrāk. Tā kā zvejot zivis tiek sūtīts vairāk laivu, daudzu zivju sugu populācijas līmenis var samazināties. ^[1] Tad vairs nav pietiekami daudz šīs zivju sugas, lai iegūtu jaunas zivju sugas. ^[1]

Daudzkārt zvejas kuģi nozvejo zivis, kuras tie nav gribējuši nozvejot, un to sauc par piezveju. Par piezveju var kļūt visu veidu zivis, un tās parasti pēc bojāejas tiek izmestas atpakaļ jūrā. Zvejojot ar driftertīkliem, dažkārt tiek noķerti tādi radījumi kā roņi, delfīni, vaļi un jūras bruņurupuči. Šis zvejas veids ir licis cilvēkiem sūdzēties. Pagājušā gadsimta 80. gados tika lēsts, ka katru nakti tiek pazaudētas 18 jūdzes (30 km) tīklu, kuros sapinušās laivas un dzīvnieki. ^[1]

Klusajā okeānā tagad ir simtiem jūdžu plūstoša plastmasas kaudze. Lielākā daļa no tās ir pazaudēti zvejas tīkli, tā sauktie spoku tīkli, un citi zvejas rīki no liellaivām.

Saistītās lapas

• Zvejas tīkls
• Makšķerēšanas ēsma
• Makšķerēšanas āķis
• Makšķerēšanas makšķere