Makšķerēšana (zveja) — definīcija, metodes un nozīme

Makšķerēšana ir zivju ķeršana — darbība, kas var notikt gan jūrā, gan ezerā, gan upē; to var veikt gan ar laivu, gan no krasta. Makšķerēšana aptver gan saimniecisku, gan amatieru nodarbošanos, un tai ir gan ekonomiska, gan kultūrvēsturiska nozīme.

Kas tiek nozvejots

Zivis parasti tiek nozvejotas savvaļā, bet terminu "zveja" izmanto arī citu ūdensdzīvnieku ķeršanai — piem., gliemju, galvkāju, vēžveidīgo un adatādaiņu savākšanai. Parasti šo vārdu nelieto attiecībā uz saimniecībās audzētu zivju ieguvi. Attiecībā uz lielākiem ūdens savvaļas zīdītājiem, piemēram, vaļiem, biežāk lieto specifiskākus terminus, piemēram, "vaļu zveja".

Zvejas paņēmieni un metodes

Zvejas paņēmieni ir ļoti dažādi. Tie var ietvert:

• zivju ķeršanu ar rokām (piem., roku tīkli vai rokas noķeršana);
• šķēpmešanu un citus primitīvos medību veidus;
• ķeršanu ar tīkliem — no mazām tīkliem piekrastē līdz lieliem traleriem komerciālajai zvejai;
• makšķerēšana ar stieni un auklu — populārākā amatieru metode, kur ir daudz specializētu tehniku (piem., mušiņmakšķerēšana, ledus makšķerēšana);
• ķeršana ar lamatām un citi statiski ierīkojumi.

Katram paņēmienam ir savas priekšrocības, mērķi un ietekme uz vidi — piemēram, traleri var nozvejot lielu daudzumu zivju, taču tie var bojāt jūras dibenu, bet mušiņmakšķerēšana ļauj makšķerniekam mērķtiecīgi ķert atsevišķas sugas ar mazāku blakusnozveju.

Aprīkojums un tehnikas

• Makšķeres stienis, spole, aukla un āķi — pamata aprīkojums amatieru makšķerēšanā.
• Mākslīgās un dabīgās ēsmas (māneklis, sliekas, zivju gabaliņi) — izvēle atkarīga no sugas un apstākļiem.
• Tīkli, traleri, lamatās un ķeramierīces — komerciālai zvejai vai speciālām saimnieciskām vajadzībām.
• Drošības aprīkojums — glābšanas vestes, pirmais palīdzības komplekts, navigācijas ierīces.

Ekonoms un cilvēku nodarbinātība

Saskaņā ar FAO statistikas datiem kopējais komerciālo zvejnieku un zivju audzētāju skaits ir aptuveni 38 miljoni. Zivsaimniecība un akvakultūra nodrošina tiešu un netiešu nodarbinātību vairāk nekā 500 miljoniem cilvēku jaunattīstības valstīs. Kopumā gadā visā pasaulē uz vienu iedzīvotāju tika patērēti 14,4 kilogrami savvaļas zvejniecībā nozvejotu zivju, bet vēl 7,4 kilogrami nāca no zivju audzētavām. Mūsdienu zveja ir ne tikai pārtikas nodrošināšanas nozare, bet arī atpūtas un sports, kas piegādā gan ekonomisku vērtību, gan rekreācijas iespējas.

Ilgtspēja un vides ietekme

Zveja var ietekmēt kopējo ekosistēmu — pārzveja samazina populācijas, nederīga nozveja (blakusnozveja) apdraud citus sugas, un noteiktas zvejas metodes var bojāt dzīvotnes. Lai mazinātu šo ietekmi, tiek izmantotas vides pārvaldības prakses:

• kvotu, sezonu un izmēru ierobežojumi;
• zonēšana — aizsargātas jomas bez zvejas;
• tehnisko ierīču uzlabojumi, lai samazinātu blakusnozveju;
• akvakultūras attīstība kā papildu pārtikas avots, rūpīgi pārvaldot audzēšanas ietekmi;
• izglītība un ilgtspējīgas zvejas sertifikācijas (pēc iespējas).

Normatīvi un ētika

Zvejas darbības regulē likumi un noteikumi, kas nosaka kvotas, licencēšanu, aizliegtās metodes un izmēru ierobežojumus. Amatieru makšķerētājiem bieži ir jāsaprot vietējie noteikumi (licences, sezona, aizsargājamo sugu saraksts) un jāievēro ētiska prakse, piemēram, ātras un pareizas atbrīvošanas metodes (catch-and-release), ja dzīvnieks netiek paturēts ēšanai.

Rekreatīvā makšķerēšana un kultūra

Makšķerēšana ir populāra atpūtas nodarbe un sports — tā veicina saikni ar dabu, prasa iemaņas un pacietību. Daudzviet sabiedrībā tā ir arī tradīcija, kas nodota no paaudzes paaudzē. Sacensības, zvejas klubi un tūrisms papildus veido nozīmi reģionālajai ekonomikai.

Drošība un padomi iesācējiem

• Iepazīstieties ar vietējiem noteikumiem un iegādājieties nepieciešamās licences.
• Izmantojiet atbilstošu drošības aprīkojumu — īpaši, ja dodaties ar laivu vai zvejojat atklātā ūdenī.
• Mācieties pareizas knožu mezglu, ēsmu piekariņu un izlaides tehnikas.
• Sāciet ar vienkāršām vietām un metodēm, apgūstot sezonālos un ievērojamos faktorus (laika apstākļi, ūdens temperatūra, barošanās laiki).

Kopumā makšķerēšana ir daudzšķautņaina darbība ar gan praktisku, gan sociālu nozīmi. Atbildīga un ilgtspējīga pieeja palīdzēs saglabāt zivju resursus nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir makšķerēšana?

J: Kādus paņēmienus izmanto zivju ķeršanai?

J: Vai zivis zvejo, lai nozvejotu saimniecībās audzētas zivis?

J: Cik daudz cilvēku ir nodarbināti zivsaimniecībā un akvakultūrā?

Jautājums: Cik liels bija savvaļā nozvejotu zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā?

Jautājums: Cik liels bija saimniecībās audzētu zivju patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2005. gadā?

Meklēt pēc burta