Siņdzjanga (Xinjiangs): Ķīnas plašā rietumu reģiona pārskats
Siņdzjanga (Xinjiangs): padziļināts Ķīnas rietumu reģiona ceļvedis — ģeogrāfija, vēsture, Zīda ceļš, pilsētas, tuksneši un kultūras dažādība.
Siņdzjanga (latviski bieži rakstīta arī kā Sincjanga) ir liels administratīvs reģions Āzijas rietumos — Ķīnas Tautas Republikas autonomais apgabals. Tā platība ir vairāk nekā 1,6 miljoni km², kas aizņem aptuveni vienu sestdaļu no Ķīnas zemes platības, taču iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši zems. Reģiona administratīvais statuss kā autonomajam apgabalam tika piešķirts 1955. gadā. Tāpat kā uz visu Ķīnu, arī uz šo teritoriju pretendē Ķīnas Republika.
Ģeogrāfija un klimats
Siņdzjanga atrodas valsts ziemeļrietumos un robežojas ar vairākiem reģioniem un valstīm: Tibetas autonomo apgabalu un Džammu un Kašmiras Lehas apgabalu dienvidos, ar Ciņhai un Gansu provincēm dienvidaustrumos, Mongoliju austrumos un ziemeļos, Krieviju ziemeļos, kā arī ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Afganistānu rietumos, un Pakistānu un Kašmiras reģionu dienvidrietumos.
Reģiona ainavu veido lielas iekšzemes baseini, augstienes un kalnu grēdas. Tjaņšanas (Tian Shan) kalnu ķēde no austrumiem uz rietumiem atdala ziemeļu Dzungariju no dienvidu Tarimas baseina. Dzungarija ir galvenokārt stepe, bet Tarimas baseins ir plašs tuksnesis ar oazēm un upju ielejām. Siņdzjanā atrodas arī Taklamakanas tuksnesis — viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē, kā arī Turpanas ieplaka ar raksturīgi sausām, karstām vasarām.
Reģionā valda kontinentālais, pārsvarā arī arī ar ļoti sausu klimatu: vasarās temperatūras var sasniegt ļoti augstas vērtības īpaši tuksnešainajās zonās, bet ziemas ir bargas un aukstas kalnu augstienēs. Tarimas upes un citi ūdensceļi ir kritiski svarīgi lauksaimniecībai, kur tiek izmantoti tradicionālie karez (subterrāni kanalizācijas) laistīšanas sistēmu risinājumi.
Pilsētas un infrastruktūra
Ürümqi (latviski Urumči) ir Siņdzjanas galvaspilsēta un lielākā pilsēta Rietumu Ķīnā. Tā ir arī pasaules rekorda turētāja pēc attāluma no jūras — apmēram 2500 km līdz tuvākajam jūras krastam. Citas nozīmīgas pilsētas ir Turpāna, Kašgara, Karamajs, Jiņina un Šihezi.
Reģionu saista dzelzceļa līnijas (piemēram, Lanzhou–Xinjiang jeb Lanxin dzelzceļš), autoceļi un starptautiskie robežpunkti, kas nodrošina saikni ar Centrālāzijas tirgiem. Siņdzjanga ir stratēģiska tranzīta un tirdzniecības vieta Zīda ceļa mūsdienu un vēsturiskajā nozīmē, un reģions ir svarīgs infrastruktūras projektiem, tai skaitā saistībā ar Ķīnas "Vienas jostas, viena ceļa" (Belt and Road) iniciatīvām.
Vēsture un kultūra
19. gadsimtā, kad Zīda ceļa nosaukumu pirmo reizi plašāk lietoja Eiropā, šis maršruts ietvēra sauszemes ceļus, kas savienoja Siņdzjanu ar Vidusāziju un tālāk Eiropu un Tuvajos Austrumos. Siņdzjanas apgabals vēsturē bieži dēvēts par "Ķīnas Turkestānu", jo reģionā tradicionāli dzīvo daudzas turku tautas, tostarp arī Uiguri.
Kultūras mantojums ir daudzveidīgs: no senajām oāzēm un karavānu ceļu pilsētām līdz tradicionālajai amatniecībai, mūzikai, tautastērpiem un gastronomijai. Pilsētās kā Kašgara saglabājušās vēsturiskas tirgus vietas un islāmiskās tradīcijas, Turpanā ražoto vīnogu un žāvētu augļu kultūra ir plaši pazīstama.
Iedzīvotāji un valodas
Siņdzjanga iedzīvotāju etniskais sastāvs ir ļoti daudzveidīgs. Liela iedzīvotāju daļa ir uiguri (turku tautība, pārsvarā musulmaņi), bet būtisku daļu veido arī Han ķīnieši, kazahi, hui, kirgizi, tadžiki un citas tautības. Pēdējās desmitgadēs migrācija un valsts politika ir mainījusi etnisko proporciju, īpaši pilsētvidē. Reģionā tiek lietotas vairākas valodas — oficiālā valsts valoda mandarinķīniešu (putonghua) un vietējās valodas, no kurām plaši runā uiguru valoda (turku valodu grupa).
Ekonomika un resursi
Siņdzjanga ir bagāta ar dabas resursiem — reģionā ir ievērojamas ogļūdeņražu (nafta un dabasgāze) atradnes, ogļu, minerālu un metālu krājumi. Lauksaimniecībā audzē kokvilnu, vīnogas (īpaši Turpāna apkārtnē), augļus un dārzeņus, kā arī nodarbojas ar lopkopību stepēs. Rūpniecība koncentrējas uz enerģētikas, ķīmijas, pārtikas pārstrādes, tekstila un minerālu ieguves nozarēm. Reģions ir nozīmīgs arī tranzītceļš Ķīnas un Centrālās Āzijas tirdzniecībai.
Vide, aizsardzība un izaicinājumi
Siņdzjanga saskaras ar vides izaicinājumiem, tajā skaitā tuksnešošanos, ūdens resursu apdraudējumu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vietām tiek veikti vērienīgi meliorācijas un apmežošanas projekti, lai cīnītos ar eroziju un klimata radītiem draudiem.
Tajā pašā laikā reģionā ilgstoši pastāv sociālas un etniskas spriedzes. Pēdējo gadu laikā Siņdzjanga ir bijusi starptautiskas uzmanības centrā saistībā ar drošības pasākumiem un cilvēktiesību jautājumiem; starptautiskas cilvēktiesību organizācijas un vairākas valstis izteikušas bažas par attieksmi pret vietējām minoritātēm un praksi dažādās institūcijās. Šie jautājumi ir politiski un diplomātiski sarežģīti, un tie pastāv kā būtiska reģiona un globāla diskusiju tēma.
Tūrisms
Tūristi piesaistās Siņdzjangai dēļ tās dramatiskajām ainavām, vēsturiskajām oāzēm un Zīda ceļa mantojuma. Populāras apskates vietas ir senās Kašgaras tirgus, Turpanas vīnogu dārzi un pazemes ūdens sistēmas, Taklamakanas piekraste, Tjaņšanas kalnu skatu laukumi un ziemeļos esošā Kanas ezera apkārtne. Tomēr ceļošana uz reģionu var būt pakļauta valsts drošības noteikumiem un ceļošanas ierobežojumiem atkarībā no situācijas.
Siņdzjanga ir reģions ar sarežģītu vēsturi, bagātu kultūras mantojumu un stratēģisku nozīmi gan Ķīnas, gan plašākā reģiona kontekstā. Tā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, resursi un daudzveidīgā sabiedrība padara to par būtisku, taču arī izaicinājumiem piesātinātu teritoriju.
Siņdzjanas reģiona karte Ķīnā
Pamiras kalni uz dienvidiem no Kašgaras
Austrumu Turkestānas neatkarības karogs, ko izmanto uiguriem, pazīstams arī kā Kök bayraq.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Siņdzjana?
A: Siņdzjaņa ir Ķīnas Tautas Republikas ziemeļrietumu reģions. Uz to pretendē arī Ķīnas Republika, un tā platība ir 1,6 miljoni km2, kas aizņem aptuveni vienu sestdaļu no valsts zemes platības. To galvenokārt apdzīvo uiguriem, kas ir tjurku tauta.
J: Kad pirmo reizi tika izmantots nosaukums Zīda ceļš?
A: Pirmo reizi nosaukumu Zīda ceļš 19. gadsimtā lietoja kāds vācu ģeogrāfs. Tajā laikā tas ietvēra tikai sauszemes ceļu no Siņdzjanas uz Vidusāziju.
J: Ar kurām valstīm robežojas Siņdzjanas teritorija?
A: Siņdzjanas robeža ir Tibetas autonomais reģions un Džammu un Kašmiras Lehas apgabals dienvidos, Ciņhai un Gansu provinces dienvidaustrumos, Mongolija austrumos, Krievija ziemeļos, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Afganistāna rietumos, Pakistāna un Kašmiras reģions dienvidrietumos.
J: Kas ir Ürümqi?
A: Ürümqi ir gan Siņdzjanas galvaspilsēta, gan arī lielākā pilsēta Rietumu Ķīnā. Tai pieder pasaules rekords - tā ir visattālāk no jūras attālinātā pilsēta pasaulē; tā atrodas 2 500 km attālumā no jebkuras piekrastes līnijas.
J: Kur atrodas Tjaņšanas kalni?
A: Tjaņšana kalnu ķēde no austrumiem uz rietumiem atdala Dzungariju ziemeļos no Tarima baseina dienvidos, kas atrodas Siņdzjanas provincē.
J: Kāda veida reljefs ir Dzungarijā?
A: Dzungarijā ir sauss stepju reljefs, bet Tarim baseinā ir tuksnesis, ko ieskauj oāzes ar Turpanas ieplaku austrumu pusē.
Meklēt