Kašmira (urdu: کشمیر, kašmiriešu: کٔشِیر), iepriekš rakstīts Kašmira, ir reģions Vidusāzijas dienvidu daļā. Vēsturiski nosaukums Kašmira attiecās uz ieleju uz dienvidiem no Himalaju kalnu grēdas rietumu gala. Mūsdienās ar Kašmiru apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas ietver Indijas štatu Džammu un Kašmiru (kurā ietilpst Kašmiras ieleja, Džammu reģions un Ladakha), Azad Kašmiru un Gilgit-Baltistānu (Pakistānas daļa), kā arī Aksai Činu un Transkarakorama traktātu (Ķīnas daļa). Galvenā Kašmiras ieleja ir zems auglīgs apgabals, ko ieskauj kalni un ko appludina daudzas upes. Cilvēki to iecienījuši dabas skaistuma un vienkāršā dzīvesveida dēļ. Šis reģions ir daļa no robežstrīda starp Indiju un Pakistānu.

Tās kopējā platība ir 230 166,1 kvadrātkilometrs jeb 89 106 kvadrātjūdzes. Reģiona iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 127 ANO dalībvalstu iedzīvotāju skaits, un tā platība ir lielāka nekā 97 valstu platība.

Ģeogrāfija un dabas īpatnības

Kašmira aptver kalnainas zonas un plašas ielejas. Reģionu veido Himalaji, Karakorams un citas grēdas, kā arī augstienes un plato — piemēram, Ladakha augstiene ir gandrīz tuksneša rakstura, kamēr Kašmiras ieleja ir samērā mērena un auglīga. Svarīgākās upes, kas appludina ieleju un baro Indusas baseinu, ir Dželm (Jhelum), Čenabs, Inds un tās pietekas.

Daudzos reģiona apgabalos ir ledāji (piem., Siačen un Baltoro reģioni), augstākās virsotnes un dziļas alaču gravācijas. Gilgit-Baltistāna aizņem daļu no Karakorama grēdas, kur atrodas arī K2 — otra augstākā virsotne pasaulē. Klimats svārstās no mitra mērena ieleju klimatā līdz aukstam, sniegotam augstkalnu klimatam un sausam platākam Ladakha reģionam.

Vēsture īsumā

Kašmiras vēsture ir sarežģīta un ilgstoša. Reģions ilgstoši bija patstāvīgu vai puspatstāvīgu valdību pārziņā, bet 19. gadsimtā to iekļāva Dogru dinastija (Džammu un Kašmiras princely state). Pēc Britu Indijas sadalīšanas 1947. gadā princis Hari Sinhs pieņēma lēmumu par pievienošanos Indijai, kas izsauca bruņotu iejaukšanos no pakistāniešu puses un vietējo konfliktu. Ap 1949. gadu, pēc ANO starpniecības, tika izveidots pamiera režīms ar starptautiski noteiktu pārejošu demarkācijas līniju, taču neatrisināja strīdīgo juridisko statusu.

1962. gadā notika kara darbības starp Indiju un Ķīnu, un Ķīna pārņēma Aksai Činas teritoriju. 1963. gadā Pakistāna un Ķīna noslēdza robežlīgumu, ar kuru tika piešķirta Transkarakorum traktāta (Shaksgam) kontrole Ķīnai. Vēlāk sekoja konflikti starp Indiju un Pakistānu (piem., 1965. un 1999. gads), kā arī ilgstošs spriedze un bruņota sadursme reģiona iekšienē kopš 1980.—1990. gadiem.

Teritoriālais sadalījums un politiskais statuss

Mūsdienās Kašmirā de facto valda trīs valstis, kas kontrolē dažādas teritorijas:

  • Indijas kontrolē: reģioni, kas agrāk bija princely state Džammu un Kašmira — pēc 2019. gada 5. augusta Indija atcēla īpašo statusu (Article 370) un administratīvi pārkārtoja šo teritoriju, izveidojot divas savienības teritorijas — Džammu un Kašmiru un Ladakhu (Ladakhs ietver lielu augstienes daļu).
  • Pakistānas kontrolē: Azad Kašmira (pašpārvaldes apgabals) un Gilgit–Baltistāna (ar īpašu administratīvo statusu Pakistānā).
  • Ķīnas kontrolē: Aksai Čins (ieņemts pēc 1962. gada kara) un Transkarakoramas traktāts/Shaksgam, kas tika nodots Ķīnai 1963. gadā ar Pakistānas piekrišanu.

Starptautiski reģiona statuss nav pilnīgi atrisināts — dažas daļas tiek uzskatītas par strīdīgām, un ANO lēmumi un rezolūcijas vēsturiskā fāzē aicināja uz dialogu un — agrāk — pat ierosināja plebiscītu, taču praktiskā atrisinājuma nav panākts.

Drošība, konflikts un miera iniciatīvas

Starppārliecinājumi par robežu un regulāra spriedze padara Kašmiru par vienu no visvairāk militarizētajiem apgabaliem pasaulē. Indija un Pakistāna uztur gvardes un daudzas vienības gar Line of Control (LoC), kas faktiski sadala Indijas un Pakistānas kontrolētās teritorijas. Laikā pa laikam notiek apšaudes, sprādzieni un bruņotas sadursmes. Reģionā ir arī ilgstoša vardarbība un militāras operācijas pret bruņotiem grupējumiem un separātistiem.

Starptautiskā sabiedrība regulāri aicina uz sarunām un deeskalāciju. 1972. gada Simlas līgums starp Indiju un Pakistānu pārvērta 1949. gada pamiera līniju par Line of Control un ieteica abām pusēm risināt nesaskaņas dialogā, taču pilnīga mierizlīguma panākšana joprojām nav notikusi.

Demogrāfija, valodas un reliģija

Kašmira ir etniski un kultūras ziņā daudzveidīgs reģions. Galvenās etniskās grupas ir kašmirieši (valsts ielejā), dogras (Džammu apgabalā), ladakieši (Tibetas ietekmētie tautas), balti un etniskie grupējumi Gilgit-Baltistānā, kā arī pastāvīgi pārvietojošas ganu kopienas (piem., gujari).

Reliģiski reģions ir arī dažāds: Kašmiras ielejā lielākoties dominē islams, Džammu reģionā ir nozīmīga hindu kopiena (un dogru kultūra), bet Ladakhā un daļā Gilgit-Baltistāna pārstāv budisms un tibetiešu tradīcijas. Valodas — tajā skaitā kašmira, dogri, urdu, šina, balti, ladaki — atspoguļo šo daudzveidību.

Ekonomika un kultūra

Ekonomika balstās uz lauksaimniecību (ābolu audzēšana, rīsi, kvieši), ziedkopību (īpaši kašmiras šafrans), lopkopību, hidrolektrostacijām un tirdzniecību. Kašmiras paklāji, tekstilizstrādājumi un rokdarbniecība ir pazīstami pasaulē. Tūrisms agrāk bija nozīmīga ieņēmumu daļa — jo īpaši Kašmiras ieleja, Gulmarga un Pahalgam — taču drošības jautājumi un politiskās svārstības ir ietekmējuši viesmīlības nozari.

Vide un klimata pārmaiņas

Kašmiras ekosistēmas ir jutīgas: kalnu meži, ledāji un upju baseini ir svarīgi gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan reģiona ūdensapgādei. Pēdējos gados ledāju atkāpšanās un mainīgs sniega daudzums, kā arī biežāki ekstrēmi laikapstākļi, norāda uz klimata pārmaiņu ietekmi. Šīs izmaiņas apdraud lauksaimniecību, hidroenerģijas potenciālu un vietējo iedzīvotāju iztikas avotus.

Nākotnes izaicinājumi un iespējas

Galvenie izaicinājumi ir politiska risinājuma trūkums, drošības jautājumi, cilvēktiesību problēmas, ekonomiskā attīstība un klimata ietekme. Iespējas ietver dialogu starp iesaistītajām pusēm, attīstības projektus, ilgtspējīgu tūrisma un lauksaimniecības attīstību, kā arī reģionālu sadarbību ūdens pārvaldībā un klimata adaptācijā. Stabilitāte Kašmirā ir nozīmīga ne tikai vietējai sabiedrībai, bet arī plašākai Dienvidāzijas drošībai un attīstībai.