Kašmīra

Kašmiras etimoloģija

Nilamata Purana apraksta ielejas izcelsmi no ūdeņiem, un šo faktu ir apstiprinājuši ievērojami ģeologi, kā arī norāda, ka pats zemes nosaukums ir atvasināts no izžūšanas procesa - Ka nozīmē "ūdens", bet Shimir - "izžāvēt". Tādējādi Kašmira nozīmē "zeme, kas izžāvēta no ūdens". Pastāv arī teorija, kas uzskata, ka Kašmira ir saīsinājums no Kashyap-mira vai Kashyapmir vai Kashyapmeru, "Kašjapas jūras vai kalna", gudrinieka, kuram tiek piedēvēts, ka viņš iztukšojis pirmatnējā Satisara ezera ūdeņus, kas bija Kašmira pirms tās meliorācijas. Nilamata Purana dod vārdu Kašmira (Kašmiras ielejā ietilpst arī Vulāra ezers) Mira", kas nozīmē jūras ezers vai gudrinieka Kašjapas kalns. Mira sanskritā nozīmē okeāns vai robeža, uzskatot to par Umas iemiesojumu, un tā ir Kašmira, ko pasaule pazīst šodien. Tomēr kašmirieši to sauc par Kaširu, kas fonētiski ir atvasināts no Kašmiras. Senie grieķi to sauca par Kasperiju. Kašjapa-pura, kas tiek identificēta ar Hekatejas (apud Stefans no Bizantijas) un Hērodota (3.102, 4.44) Kaspapyros. Tiek uzskatīts, ka Kašmiras valsts ir arī Ptolemaja Kaspeiria. Kašmira ir arhaisks tagadējās Kašmiras rakstības veids, un dažās valstīs tā joprojām tiek rakstīta šādā veidā. Tiek uzskatīts, ka semītu izcelsmes cilts ar nosaukumu Kaš (kas vietējā dialektā nozīmē dziļu šķēpu) ir nodibinājusi Kašanas un Kašgaras pilsētas, kuras nevajadzētu jaukt ar Kaspijas Kaspijas cilti. Šo zemi un tautu sauca par "Kaširu", no kā arī atvasināja vārdu "Kašmira".

Vēsture

Kašmiras konflikts pastāv kopš Indija un Pakistāna kļuva par neatkarīgām valstīm. Sākotnēji Džammu un Kašmiras maharadža Hari Singh vēlējās, lai viņa valsts paliktu neatkarīga gan no Indijas, gan Pakistānas. Tomēr 1947. gada 20. oktobrī Kašmirā iebruka Pakistānas atbalstītie cilšu kaujinieki. Sākumā Singhs pretojās, bet 27. oktobrī viņš lūdza Indijas ģenerālgubernatoru Louis Mountbatten palīdzību. Viņš piekrita, bet lika Singam nodot Džammu un Kašmiru Indijai. Kad tika parakstīti pievienošanās Indijai dokumenti, Indijas karavīri ieradās Kašmirā ar pavēli pārtraukt jebkādu turpmāku okupāciju, taču viņiem nebija atļauts nevienu izraidīt no štata. Pakistāna apgalvoja, ka Singha nodošana Kašmiras Indijai ir nelikumīga, un sākās Pirmais Kašmiras karš. Indija vērsās Apvienoto Nāciju Organizācijā. ANO rezolūcijā pieprasīja Pakistānai atbrīvot tās okupētās teritorijas un lūdza Indiju palīdzēt ANO Plebiscīta komisijai organizēt plebiscītu, lai noteiktu tautas gribu. Pakistāna atteicās atbrīvot okupētās teritorijas.

1953. gadā, kad tika noslēgts ASV un Pakistānas savstarpējās aizsardzības pakts, Nehru izvirzīja ultimātu. Pakistānai bija jāizvēlas starp plebiscītu, kas ļautu iegūt kontroli pār Kašmiru, vai paktu ar ASV. Kad alianse tika izveidota un 1954. gadā noslēgta, Nehru atsauca plebiscīta piedāvājumu. Kašmira joprojām ir konflikta zona.

Kontroles līnijas

Indija un Pakistāna ir izcīnījušas vairākus karus par Kašmiru. 1949. un 1972. gadā tās vienojās par robežu lielākajā daļā teritoriju (izņemot Siačenas ledāju). Šo demarkācijas līniju, kas iezīmē robežu starp Indiju un Pakistānu, sauc par kontroles līniju. To sargā Indijas un Pakistānas karaspēks.

Robeža starp Aksaičīnu (kas ir Ķīnas pārziņā) un Džammu un Kašmiru (kas ir Indijas pārziņā) ir pazīstama kā faktiskāskontroleslīnija.

Kašmiras robežu starp Pendžābu (Pakistāna) un Indijas pārvaldīto Kašmiru sauc par darba robežu, bet Pakistāna to neatzīst. Indija ir uzbūvējusi žogu gar daļu no šīs robežas.

Siačenas ledājs un ar to robežojošais Saltoro kalnu grēdu masīvs pirmo reizi tika pakļauts militārām darbībām 1984. gadā, kad Indijas armija ieņēma ledāju un Saltoro kalnu grēdu, lai neļautu Pakistānai okupēt šo teritoriju. Šīs operācijas kodētais nosaukums bija operācija Meghdoot. Ir notikušas vairākas nelielas izmaiņas ieņemtajās pozīcijās. Tomēr Indijas bruņotie spēki ir noturējušies plato augstienēs, neļaujot Pakistānas karavīriem uzkāpt Saltoro kalnā.

Faktiskā sauszemes pozīciju līnija (AGPL) ir pašreizējā pozīcija, kas atdala Indijas un Pakistānas karaspēku Siačenas ledāja reģionā. Šī līnija stiepjas no vissenākā LOC (kontroles līnijas) punkta uz ziemeļiem līdz Indiras pulkam. Šī līnija šķērso Saltoro kalnu grēdas malu, kas ir kalnains plato ar virsotnēm, kuru augstums pārsniedz 8000 metru. Pašreizējā AGPL atrašanās vieta atbilst vispārējai līnijai:

Indira Col - Sia La pāreja - Saltoro Kangri 1 - Bilafond La pāreja - K12 - Gyong La pāreja - NJ9842

Kašmiras karte, kurā sīkāk parādītas kontroles līnijas. Indijas kontrolētā teritorija ir dzeltena/ gaiši brūna; Pakistānas kontrolētā teritorija ir zaļa; Ķīnas kontrolētā teritorija ir tumšāk brūna. Trīsstūris baltā/zaļā/dzeltenā krāsā ir Siačenas ledājs, ko kontrolē Indija.

Administratīvie iedalījumi

Šodien Kašmira ir sadalīta šādi:

• Džammuun Kašmiras štatu kontrolē Indijas Republika. To veido Džammu reģions, Kašmiras ieleja un Ladakha. Pakistāna to dēvē par Indijas okupēto Kašmiru, Indijas kontrolēto Kašmiru, Indijas anektēto Kašmiru vai Indijas kontrolēto Kašmiru.
• Teritorijas, kas pazīstamas kā Ziemeļu apgabali un Azad Džammu un Kašmira, pārvalda Pakistāna. Pakistānas valdība tās sauc par Pakistānas pārvaldīto Kašmiru. Indijas Republika tās dēvē par Pakistānas okupēto Kašmiru.
• Aksaičīnas reģionu kontrolē Ķīna.
• Transkarakoramas trakts ir teritorija, ko Pakistāna 1963. gada 3. martā atdeva Ķīnai. Pakistāna apgalvo, ka šis apgabals ir neapdzīvots, tāpēc ar to nav problēmu. Indija apgalvo, ka apmaiņa bija nelikumīga un ka šī teritorija ir daļa no tās štata Džammu un Kašmiras.
• Siačenas ledājs pašlaik ir strīdus teritorija. Indija kontrolē ledāju, bet Pakistāna - ieleju zem tā.

Kašmiras strīdus teritorija ir sadalīta piecās administratīvajās daļās, proti:

• Baltistānas nodaļa
• Gilgitas nodaļa
• Džammu nodaļa
• Kašmiras ieleja
• Ladakā

Apgabalu grupa veido apgabalu, ko pārvalda "apgabala komisārs". Pašlaik Kašmira ir sadalīta divdesmit vienā apgabalā, kas ir sagrupēti piecos rajonos, kurus kopīgi kontrolē attiecīgi Pakistāna un Indija:

Baltistāna	Gilgita	Džammu	Kašmira	Ladakā
Astoras apgabals (Azad Ladakā) Ghanche rajons (Azad Ladakh) Skardu apgabals (Azad Ladakā)	Diamiras rajons Ghizar rajons Gilgitas apgabals Hunza-Nagar apgabals	Bhimberas apgabals (Azad Džammu) Bagh rajons (Azad Džammu) Doda rajons Džammu apgabals Kathua apgabals Kotli apgabals (Azad Džammu) Mirpur apgabals (Azad Džammu) Pūnčas apgabals Rajouri rajons Sudhanoti apgabals (Azad Džammu) Udhampuras apgabals	Anantnag apgabals Baramullas apgabals Budgamas apgabals Kupvaras apgabals Muzaffarabad apgabals (Azada Kašmiras apgabals) Neelumapgabals (Azada Kašmiras apgabals) Pulvamas apgabals Srinagaras apgabals (Srinagara, tradicionālā valsts galvaspilsēta)	Kargilas apgabals Lehas rajons

Kašmiras reģiona politiskais dalījums

Ekonomika

Kašmiras ekonomika, tāpat kā Pakistānas ekonomika, ir balstīta uz lauksaimniecību. Tradicionāli ielejas galvenā kultūra bija rīsi, kas bija galvenais iedzīvotāju pārtikas produkts. Turklāt audzēja arī kukurūzu, kviešus, miežus un auzas. Ņemot vērā mēreno klimatu, šeit ir piemērotas tādas kultūras kā sparģeļi, artišoks, seakale, platlapu pupas, skābenes, bietes, ziedkāposti un kāposti. Ielejā bieži sastopami augļu koki, un kultivētajos augļu dārzos aug bumbieri, ābeles, persiki un ķirši. Galvenie koki ir deodars (Pakistānas nacionālais koks), egles un priedes, šenārs (valsts koks) jeb platāns, kļava, bērzs un valrieksts, ābele, ķirsis.

Vēsturiski Kašmira kļuva pazīstama visā pasaulē, kad kašmira vilna tika eksportēta uz citiem reģioniem un valstīm (eksports ir pārtraukts, jo samazinājās kašmira kazu skaits un pieauga Rietumu Ķīnas konkurence). Kašmiras iedzīvotāji labi prot adīt un darināt pastmarku šalles, zīda paklājus, paklājus, kurtas un keramikas izstrādājumus. Kašmirā audzē arī safrānu. Tiek pieliktas pūles, lai eksportētu dabiski audzētus augļus un dārzeņus kā bioloģisko pārtiku, galvenokārt uz Tuvo Austrumu reģionu, kura neatņemama sastāvdaļa tas ir. Šrinagara ir pazīstama ar sudraba izstrādājumiem, papjēra maše, kokgriezumiem un zīda aušanu.

Ekonomikai smagu kaitējumu nodarīja 2005. gada Pakistānas zemestrīce, kuras rezultātā 2005. gada 8. oktobrī Pakistānas kontrolētajā Kašmiras daļā gāja bojā vairāk nekā 70 000 cilvēku, bet Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā - aptuveni 1 500 cilvēku.

Tiek uzskatīts, ka Indijai piederošajā Kašmiras daļā ir potenciāli bagāti ogļūdeņražu krājumi.

Lauksaimniecība

Reģiona ekonomika ir orientēta uz lauksaimniecību. Cilvēki tur audzē rīsus. Indijas daļā audzē arī kukurūzu, piemēram, kviešus un miežus. Tā klimats atšķiras no Indijas subkontinenta lielākās daļas klimata: Tas ir maigāks. Tāpēc tiek audzēti arī tādi kultūraugi kā artišoki, ziedkāposti, kāposti un dažu veidu pupiņas.

Kašmira vilna ir pazīstama gandrīz visā pasaulē. Kašmira vilna ir kašmira kazu vilna. Tomēr teritoriālo konfliktu dēļ lielākā daļa Kašmira vilnas vairs netiek iegūta Kašmirā.

Kašmirā audzē vislabāko safrānu pasaulē.

Tūrisms

Tūrisms Kašmirā ir bijis svarīgs jau daudzus gadus. Daudzi šo reģionu dēvē par paradīzi uz zemes. Kašmiru apmeklē tūristi no visas pasaules. Pēdējo desmit gadu laikā terorisma dēļ Kašmiru apmeklē mazāk cilvēku, taču tā joprojām ir viens no pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem. ^[]

Nanga Parbata, devītā augstākā virsotne pasaulē un viena no bīstamākajām alpīnistiem, atrodas Kašmiras reģiona ziemeļu apgabalos, Pakistānā.

Reliģija

78% Kašmiras iedzīvotāju ir musulmaņi, un islāms ir teritorijas vairākuma reliģija. ^[]

Saistītās lapas

• Indijas un Pakistānas robeža