Ladakh — Indijas ziemeļu kalnu reģions, 'Mazais Tibets'
Ladakha — "Mazais Tibets" Indijas ziemeļos: majestātiskas kalnu ainavas, bagāta tibetiešu kultūra, budisma klosteri un unikāls piedzīvojumu tūrisms.
Ladakh ("augstu pāreju zeme") ir reģions Indijas ziemeļos, kas pazīstams ar skarbo un dramatisko kalnu ainavu. Tas atrodas starp Kunluna kalnu grēdu ziemeļos un Himalaju kalnu grēdu dienvidos. Ladakha ir labi pazīstama ar savu nomaļo kalnu ainavu un augstkalnu tuksneša tipa klimatu — nokrišņu ir maz, temperatūras svārstības diennakts gaitā ir lielas, un ziemas ir ļoti aukstas. Reģiona reljefs aptver plato un dziļas ielejas ar augstumiem, kas parasti svārstās no apmēram 3 000 līdz 5 500 metriem virs jūras līmeņa. To apdzīvo indoārijiešu un tibetiešu tautu sajaukums; vietējā valoda ir arhaisks tibetiešu valodas dialekts. To dažkārt dēvē par "Mazo Tibetu", jo to ir spēcīgi ietekmējusi tibetiešu kultūra. Ladakha ir viens no vismazāk apdzīvotajiem reģioniem šajā reģionā.
Ģeogrāfija un vide
Vēsturiskās robežas aptvēra plašāku teritoriju — tajā iekļāvās blakus esošais Baltistānu, Indu un Zanskara ieleju, Lahaulu un Spiti, Aksai Činu un Nubras ieleju. Mūsdienu reģions robežojas ar Tibetu austrumos, ar Lahaulu un Spiti dienvidos un ar Kašmiru, Džammu un Baltistānu rietumos. Reģiona klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi radījuši skarbu, bet unikālu ekosistēmu: augsta līmeņa stepju un tuksnešu biotopus, kalnu zālienus un oāzes, kurās vietējie audzē graudaugus un augļus īsā vasaras sezonā.
Vēsture un politika
Agrāk Ladakā bija svarīga tirdzniecības vieta, kur satikās vairāki svarīgi tirdzniecības ceļi. Karavānas pārvadāja preces starp Centrālāzijas tirdzniecības centriem, Tibetu un Indijas ielejām. Tomēr 20. gadsimta 60. gados Ķīna slēdza robežu ar Tibetu, un kopš tā laika starptautiskā tirdzniecība ievērojami samazinājās. Izņēmums ir tūrisms, kas Ladakas ekonomikā ir ļoti svarīgs kopš aptuveni 1974. gada. Tā kā plašāks reģions ir daļa no Kašmiras konflikta, Ladakā ir spēcīga Indijas armijas klātbūtne; arī robeža ar Tibetu/Ķīnu reizēm ir ģeopolitisku spriedžu vieta. 2019. gadā, saskaņā ar Džammu un Kašmiras reorganizācijas likumu, Ladakh tika pasludināta par atsevišķu savienības teritoriju, atdalot to no Džammu un Kašmiras administratīvā sastāva.
Kultūra, reliģija un sabiedrība
Ladakas lielākā pilsēta ir Leha, un otra lielākā ir Kargila. Tā ir viena no nedaudzajām vietām Dienvidāzijā, kur budisms ir ļoti spēcīgs: lielākā daļa Ladakas iedzīvotāju ir tibetiešu budisti, un reģionā darbojas daudzas seno tradīciju gompas (klosteri), piemēram, Hemis, Thiksey, Shey un Diskit. Pārējie iedzīvotāji pārsvarā ir šiītu musulmaņi un citu etnisku grupu pārstāvji. Vietējā kultūra ir bagāta ar mūziku, deju un svētku tradīcijām — zināmi ir, piemēram, Hemis festivāls ar krāšņām masku dejām.
Ekonomika
Ekonomika balstās galvenokārt uz lauksaimniecību, lopkopību un tūrisma pakalpojumiem. Lauksaimniecībā audzē graudaugus (galvenokārt miežus), pākšaugus un dārzeņus īsā vasaras sezonā; aprikozes un to produkti (sulas, žāvētie augļi, eļļas) ir tradicionāli svarīgi. Lopkopība — yaku, kazu un jak-kazu krustojumu (dzo) audzēšana — ir nozīmīga, un dažviet izmanto arī vienpavediena kamieļus, it īpaši Nubras ielejā. Tūrisms ir būtisks ienākumu avots: viesnīcas, viesu nami, ekskursiju operadores un transports ir attīstījušies, bet tūrisma sezona ir īsa un koncentrēta vasaras mēnešos.
Flora, fauna un aizsargājamās teritorijas
Reģionā atrodas nozīmīgas dabas teritorijas, piemēram, Hemis Nacionālais parks, kur dzīvo sniega leopards un citas augstkalnu sugas. Tā kā apkārtne ir sausa un auksta, augu valsts ir rūpīgi pielāgojusies skarbiem apstākļiem — sastopamas stepju puķes, sūnas un retas krūmāju sugas. Dzīvnieku vidū ir melnā lāča vietējās sugas nav, tomēr sastopami leopardi, aļņveidīgie un dažādas putnu sugas pie ezeriem un ielejām.
Tūrisms un galamērķi
Tūristus piesaista ainaviskās ielejas, ezeri un klosteri — pazīstami galamērķi ir Pangong Tso, Nubra ieleja, Zanskara ielejas un daudzās senās gompas. Daudzas no šīm vietām piedāvā pārgājienu takas, multikulturālas iepazīšanas iespējas un iespējas novērot vietējo ikdienu. Tūrisms ir arī izaicinājums — nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi vides aizsardzībai un vietējo resursu pārvaldībai.
Pieejamība un infrastruktūra
Ladakha ir pieejama pa sezonālajiem kalnu ceļiem un gaisa satiksmi. Divas svarīgākās sezonālās saiknes ar pārējo Indiju ir Srinagar–Leh un Leh–Manali šosejas (vēlams braukt vasarā, kad pārejas ir atvērtas). Tāpat svarīga ir Lehas lidosta (Kushok Bakula Rimpochee Airport), kas nodrošina regulārus iekšzemes reisu savienojumus. Daudzi kalnu pāreju posmi, piemēram, Khardung La un Chang La, ir vienas no augstākajām motorveidīgajām pārejām pasaulē, un tās ir nozīmīgas gan civilajiem, gan militārajiem transporta kanāliem.
Daži ladakiešu aktīvisti pēdējā laikā ir aicinājuši padarīt Ladaku par savienības teritoriju, jo tā reliģiski un kulturāli atšķiras no Kašmiras, kas pārsvarā ir musulmaņu teritorija. Šie pieprasījumi un administratīvās izmaiņas 2019. gadā parāda, cik sarežģītas un daudzslāņainas ir Ladakas identitātes, drošības un attīstības tēmas.
Reģiona teritorija ir retu iedzīvotāju apdzīvota — aptuveni 274 000 iedzīvotāju (2011. gada tautas skaitīšana) platībā apmēram 59 000 km² — un tas rada izaicinājumus pieejamībai, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī iespējas saglabāt unikālu kultūras mantojumu un vides vērtības.
Ģeogrāfija
Ladakha ir augstākais plato Džammu un Kašmiras štatā. Liela tās daļa atrodas vairāk nekā 3000 m virs jūras līmeņa. Tā aptver Himalaju un Karakoruma kalnu grēdas un Indas upes ielejas augšteci. Indas upe tās iedzīvotājiem ir vissvarīgākā Ladakas daļa. Lielākā daļa lielāko vēsturisko un pašreizējo pilsētu (Šeja, Leha, Basgo un Tingmosgangs) atrodas Indas upes tuvumā. Indas posms, kas plūst caur Ladaku, ir vienīgā šīs upes daļa Indijā. Hinduistu reliģijā un kultūrā upe ir svēta.
Cilvēki un kultūra
Tāpat kā pati zeme, arī Ladakas iedzīvotāji kopumā ir diezgan atšķirīgi no pārējās Indijas iedzīvotājiem. Ladakiešu sejas un miesasbūve, kā arī apģērbs vairāk atgādina Tibetas un Vidusāzijas, nevis Indijas iedzīvotājus. Iespējams, ka sākotnējie iedzīvotāji bija dardi, indoārijiešu rases pārstāvji, kas nākuši no Indas un Gilgitas apgabala.
Aptuveni 46% ir budisti pēc ticības. Nedaudz vairāk nekā 47% ir musulmaņi un 6% - hinduisti. Kargilas apgabals ir vienīgais Ladakas apgabals, kurā musulmaņu vairākums ir musulmaņi. Viņi tradicionāli dzīvo nomadu ganību dzīvi. Aptuveni 90 % no viņiem iztiku nodrošina lauksaimniecība, kuras pamatā ir Indasupe. Galvenie lauksaimniecības produkti ir mieži, kvieši, griķi, zirņi, rapsi un pupas. Ābolus un aprikozes audzē siltākos reģionos nelielā augstumā.
Vēl viena iedzīvotāju nodarbošanās ir aitkopība. Ganāmpulkus sauc par čang-pas. Viņi audzē garspalvainas kazas un aitas, no kuru vilnas izgatavo slavenās Kašmiras pastmīnu šalles. Chang-pas dzīvo teltīs un ir klejotāji, kas dodas no vietas uz vietu, meklējot ganības. Cilvēki ir ļoti ieinteresēti tirdzniecībā. Vilna neapstrādātā veidā ir viņu galvenais tirdzniecības produkts. Vīrieši mēro lielus attālumus, meklējot izdevīgas cenas savām precēm, kas sastāv no sāls, sausiem augļiem un kultivētām pērlēm un pusdārgakmeņiem. Pretī viņi saņem tēju, tabaku, graudus, cukuru un citas pirmās nepieciešamības preces.
Populārākā izklaide Ladakā ir polo spēlēšana uz ātri skriejošiem ponijiem. Zirgs netiek nomainīts ar katru čekeru (čukku), kā tas notiek rietumu polo, bet katrs spēlētājs turpina spēlēt ar vienu un to pašu izturīgo poniju. Spēlei joprojām izmanto primitīvas koka bumbas, ko spēlē uz raupja, nelīdzena laukuma, kura popularitāte Ladakā joprojām saglabājas.
Ladakā medniekiem tiek piedāvātas eksotiskas medības uz markoru, staltbriežu, sarkano lāci, sniega leopardu, savvaļas aitām, antilopēm, gazeļiem un sienāžiem. Ladakā ir arī daudz tādu minerālu kā zelts, varš un pusdārgakmeņi.
Ladakā arī pieredzējušiem alpīnistiem tiek piedāvāti aizraujoši pārgājieni un piedzīvojumi, piemēram, Čadaras pārgājiens (pazīstams arī kā pārgājiens pa aizsalušo Zanskara upi) un Stok Kangri pārgājiens (augstums 6153 m (20 182 pēdas), kur alpīnisti var izbaudīt kāpšanu Himalaju kalnu grēdas augstākajā kalnu masīvā Stok.
Ladahu sieviete tradicionālajā apģērbā.
Ladakas flora un fauna
Ladakh ir pazīstama arī kā Indijas augsto pāreju zeme. Tajā ir lielāka dzīvnieku un augu daudzveidība. Ladakā veģetācija ir ļoti reti sastopama, izņemot upju gultnes un mitrzemes, augstās nogāzēs un apūdeņotās vietās. Pirmais eiropietis, kas pētīja šī reģiona savvaļas dabu, bija austriešu un čehu paleontologs Ferdinands Stolička, kurš 1870. gados tur veica plašu ekspedīciju.
Ladakas faunai ir daudz kopīga ar Vidusāzijas faunu kopumā un īpaši ar Tibetas plakankalnes faunu. [nepieciešama atsauce]Izņēmums ir putni, no kuriem daudzi migrē no siltākām Indijas daļām, lai vasaru pavadītu Ladakā. Šādam sausam apgabalam Ladakā ir liela putnu daudzveidība - kopumā ir reģistrētas 225 sugas. Vasarā bieži sastopamas daudzas zalkšu, robīnu, sarkanvēderu (piemēram, melnā dzilnīte) un dzeguze sugas. [nepieciešama atsauce] Brūngalvas kaijas vasarā ir sastopamas Indas upē un dažos Čangtangas ezeros. Starp pastāvīgi dzīvojošajiem ūdensputniem ir arī brahminu pīle, pazīstama arī kā rudgalvainā pīle, un bārgalvgalvīgā zoss. Dažās Ladakas daļās sastopama arī melnkakla dzērve, kas ir reta suga, kas sastopama izkliedēti Tibetas plakankalnē. Citi putni ir vārna, Eirāzijas sīga, sarkanvēderainais ķauķis, Tibetas sniega ķauķis un čukars. Lammergeiers un jūras ērglis ir bieži sastopami plēsīgie putni, īpaši Čangtangas reģionā.
Vēsture
Pēc Indijassadalīšanas 1949. gadā teritorija (toreiz saukta par Džammu un Kašmiru) tika sadalīta starp Indiju un Pakistānu. Indija 1962. gadā Ķīnas un Indijas kara rezultātā daļu no tās zaudēja Ķīnas labā.
Bijušās Kašmiras Firstistes karte; zilā krāsā iekrāsotie apgabali ir daļa no Indijas, zaļi iekrāsotie apgabali pieder Pakistānai, bet dzelteni iekrāsotie - Ķīnai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ladakha?
A: Ladakha ir savienības teritorija Indijas ziemeļos, kas atrodas Kunluna kalnu grēdas ziemeļu daļā un galvenā Himalaju kalnu grēdas dienvidu daļā. Tā ir pazīstama ar savu nomaļo kalnu ainavu, un to lielā mērā ietekmē tibetiešu kultūra, kas tai ir devusi iesauku "Mazā Tibeta".
J: Kas vēsturiski bija Ladakā?
A: Vēsturiski Ladakā ietilpa Baltistāna, Indas un Zanskara ielejas, Lahaula un Spiti, Aksai Čins un Nubras ieleja.
J: Kā kopš 20. gadsimta 60. gadiem ir ietekmēta starptautiskā tirdzniecība?
A: Kopš Ķīna 60. gados slēdza robežu ar Tibetu, starptautiskā tirdzniecība ir ievērojami cietusi.
J: Kāds ir Ladakas ekonomikas galvenais ienākumu avots?
A: Tūrisms Ladakas ekonomikā ir bijis ļoti svarīgs kopš aptuveni 1974. gada.
J: Kas ir galvenie Lehas iedzīvotāji?
A: Lielākā daļa Lehas iedzīvotāju ir šiītu musulmaņi.
J: Kāds procentuālais iedzīvotāju skaits ir budisti?
A: Budisti veido 35 % Ladakas iedzīvotāju.
Jautājums: Kāpēc daži aktīvisti ir aicinājuši Ladaku kļūt par federālu teritoriju?
A: Daži aktīvisti ir aicinājuši izveidot Ladakas savienības teritoriju, jo tā reliģiski un kulturāli atšķiras no Kašmiras, kurā pārsvarā dzīvo musulmaņi.
Meklēt