Ladakh ("augstu pāreju zeme") ir reģions Indijas ziemeļos, kas pazīstams ar skarbo un dramatisko kalnu ainavu. Tas atrodas starp Kunluna kalnu grēdu ziemeļos un Himalaju kalnu grēdu dienvidos. Ladakha ir labi pazīstama ar savu nomaļo kalnu ainavu un augstkalnu tuksneša tipa klimatu — nokrišņu ir maz, temperatūras svārstības diennakts gaitā ir lielas, un ziemas ir ļoti aukstas. Reģiona reljefs aptver plato un dziļas ielejas ar augstumiem, kas parasti svārstās no apmēram 3 000 līdz 5 500 metriem virs jūras līmeņa. To apdzīvo indoārijiešu un tibetiešu tautu sajaukums; vietējā valoda ir arhaisks tibetiešu valodas dialekts. To dažkārt dēvē par "Mazo Tibetu", jo to ir spēcīgi ietekmējusi tibetiešu kultūra. Ladakha ir viens no vismazāk apdzīvotajiem reģioniem šajā reģionā.
Ģeogrāfija un vide
Vēsturiskās robežas aptvēra plašāku teritoriju — tajā iekļāvās blakus esošais Baltistānu, Indu un Zanskara ieleju, Lahaulu un Spiti, Aksai Činu un Nubras ieleju. Mūsdienu reģions robežojas ar Tibetu austrumos, ar Lahaulu un Spiti dienvidos un ar Kašmiru, Džammu un Baltistānu rietumos. Reģiona klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi radījuši skarbu, bet unikālu ekosistēmu: augsta līmeņa stepju un tuksnešu biotopus, kalnu zālienus un oāzes, kurās vietējie audzē graudaugus un augļus īsā vasaras sezonā.
Vēsture un politika
Agrāk Ladakā bija svarīga tirdzniecības vieta, kur satikās vairāki svarīgi tirdzniecības ceļi. Karavānas pārvadāja preces starp Centrālāzijas tirdzniecības centriem, Tibetu un Indijas ielejām. Tomēr 20. gadsimta 60. gados Ķīna slēdza robežu ar Tibetu, un kopš tā laika starptautiskā tirdzniecība ievērojami samazinājās. Izņēmums ir tūrisms, kas Ladakas ekonomikā ir ļoti svarīgs kopš aptuveni 1974. gada. Tā kā plašāks reģions ir daļa no Kašmiras konflikta, Ladakā ir spēcīga Indijas armijas klātbūtne; arī robeža ar Tibetu/Ķīnu reizēm ir ģeopolitisku spriedžu vieta. 2019. gadā, saskaņā ar Džammu un Kašmiras reorganizācijas likumu, Ladakh tika pasludināta par atsevišķu savienības teritoriju, atdalot to no Džammu un Kašmiras administratīvā sastāva.
Kultūra, reliģija un sabiedrība
Ladakas lielākā pilsēta ir Leha, un otra lielākā ir Kargila. Tā ir viena no nedaudzajām vietām Dienvidāzijā, kur budisms ir ļoti spēcīgs: lielākā daļa Ladakas iedzīvotāju ir tibetiešu budisti, un reģionā darbojas daudzas seno tradīciju gompas (klosteri), piemēram, Hemis, Thiksey, Shey un Diskit. Pārējie iedzīvotāji pārsvarā ir šiītu musulmaņi un citu etnisku grupu pārstāvji. Vietējā kultūra ir bagāta ar mūziku, deju un svētku tradīcijām — zināmi ir, piemēram, Hemis festivāls ar krāšņām masku dejām.
Ekonomika
Ekonomika balstās galvenokārt uz lauksaimniecību, lopkopību un tūrisma pakalpojumiem. Lauksaimniecībā audzē graudaugus (galvenokārt miežus), pākšaugus un dārzeņus īsā vasaras sezonā; aprikozes un to produkti (sulas, žāvētie augļi, eļļas) ir tradicionāli svarīgi. Lopkopība — yaku, kazu un jak-kazu krustojumu (dzo) audzēšana — ir nozīmīga, un dažviet izmanto arī vienpavediena kamieļus, it īpaši Nubras ielejā. Tūrisms ir būtisks ienākumu avots: viesnīcas, viesu nami, ekskursiju operadores un transports ir attīstījušies, bet tūrisma sezona ir īsa un koncentrēta vasaras mēnešos.
Flora, fauna un aizsargājamās teritorijas
Reģionā atrodas nozīmīgas dabas teritorijas, piemēram, Hemis Nacionālais parks, kur dzīvo sniega leopards un citas augstkalnu sugas. Tā kā apkārtne ir sausa un auksta, augu valsts ir rūpīgi pielāgojusies skarbiem apstākļiem — sastopamas stepju puķes, sūnas un retas krūmāju sugas. Dzīvnieku vidū ir melnā lāča vietējās sugas nav, tomēr sastopami leopardi, aļņveidīgie un dažādas putnu sugas pie ezeriem un ielejām.
Tūrisms un galamērķi
Tūristus piesaista ainaviskās ielejas, ezeri un klosteri — pazīstami galamērķi ir Pangong Tso, Nubra ieleja, Zanskara ielejas un daudzās senās gompas. Daudzas no šīm vietām piedāvā pārgājienu takas, multikulturālas iepazīšanas iespējas un iespējas novērot vietējo ikdienu. Tūrisms ir arī izaicinājums — nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi vides aizsardzībai un vietējo resursu pārvaldībai.
Pieejamība un infrastruktūra
Ladakha ir pieejama pa sezonālajiem kalnu ceļiem un gaisa satiksmi. Divas svarīgākās sezonālās saiknes ar pārējo Indiju ir Srinagar–Leh un Leh–Manali šosejas (vēlams braukt vasarā, kad pārejas ir atvērtas). Tāpat svarīga ir Lehas lidosta (Kushok Bakula Rimpochee Airport), kas nodrošina regulārus iekšzemes reisu savienojumus. Daudzi kalnu pāreju posmi, piemēram, Khardung La un Chang La, ir vienas no augstākajām motorveidīgajām pārejām pasaulē, un tās ir nozīmīgas gan civilajiem, gan militārajiem transporta kanāliem.
Daži ladakiešu aktīvisti pēdējā laikā ir aicinājuši padarīt Ladaku par savienības teritoriju, jo tā reliģiski un kulturāli atšķiras no Kašmiras, kas pārsvarā ir musulmaņu teritorija. Šie pieprasījumi un administratīvās izmaiņas 2019. gadā parāda, cik sarežģītas un daudzslāņainas ir Ladakas identitātes, drošības un attīstības tēmas.
Reģiona teritorija ir retu iedzīvotāju apdzīvota — aptuveni 274 000 iedzīvotāju (2011. gada tautas skaitīšana) platībā apmēram 59 000 km² — un tas rada izaicinājumus pieejamībai, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī iespējas saglabāt unikālu kultūras mantojumu un vides vērtības.
