Inda (Indus) — Indas upe: ģeogrāfija, vēsture un kultūras nozīme

Inda (Indus) — plašs ceļvedis par upes ģeogrāfiju, vēsturi un kultūras nozīmi: Indas ielejas civilizācija, sateces baseins, plūdi un mantojums.

Indas upe ir lielākā Dienvidāzijas subkontinenta rietumu daļas upe. Tā ir viena no septiņām hinduistu svētajām upēm. Tā bija agrīnās Indas ielejas civilizācijas dzimšanas vieta.

Upes garums ir apmēram 2 880 km, padarot to par Pakistānas garāko upi. Tās kopējā sateces baseina platība pārsniedz 1 165 000 km² (aptuveni 450 000 sq mi). Tās gada caurplūdums tiek lēsts aptuveni 207 km³ (apmēram 50 kubikjūdzes), kas to ierindo starp pasaules lielākajām upēm pēc gada ūdens izplūdes.

Vārds Indus un radniecīgais vārds Sind/Sindhu, kas apzīmē upi, ir seni. Senie grieķi lietoja vārdu Indós; Hinduš bija senspersiešu valodā; Sindhu sanskritā. Mūsdienu subkontinenta valodās tiek lietoti Sindh (urdu) vai Sindhu (hindi) vai ļoti līdzīgi vārdi. Nav šaubu, ka šī upe deva nosaukumu valstij Indijai.

Ģeogrāfija un gaita

Indas izcelsme atrodas Tibetas plato reģionā netālu no Mansarovaras ezera un Kailāša kalnu apvidū. No turienes upe sāk rietumu virzienā, šķērso augstkalnu zonas un ielejas un pēc tam ieiet Dienvidāzijas zemienēs. Galvenie valstu posmi, pa kuriem upe plūst, ir Tibetā (Ķīna), Indijas ziemeļdaļā (pārākā daļa avotu un posmu notiek reģionā Ladakh), bet lielākā daļa tās teces un deltiskā sistēma atrodas Pakistānā.

Pietekas un svarīgākie rajoni

Indas sistēma ir ļoti plaša, un tai pieder daudzi nozīmīgi pieteku tīkli. Starp galvenajām pietekām ir:

• Šyok un Zanskar — kalnu pietekas no Himalajiem un Karakoruma rajoniem;
• Gilgit, Hunza — nozīmīgas augstienes pietekas;
• Kabul — lielākā Indās ieplūstošā pieteka no Afganistānas puses;
• Jhelum, Chenab, Ravi, Beas un Sutlej — šīs upes veido lielo Punjabas reģiona upju sistēmu, kas savienojas ar Indu caur Panjnad/Indas zaru sistēmu Pakistānā.

Indas delta atrodas Sindas provinces piekrastē un ietek Arābijas jūrā netālu no Karāči. Delta un piekrastes līnija ir dinamisks, plūdu, sedimentu un cilvēku ietekmēts reģions.

Vēsture un arheoloģija

Indas ieleja ir viena no cilvēces agrīnākajām civilizācijām. Indas ielejas civilizācijas (apm. 3300–1300 p.m.ē.) pilsētas — Harrapa un Mohenjo-Daro — atradās uz vai netālu no Indas sistēmas. Šīs pilsētas izcēlās ar plānotu ielu režģi, akveduktiem, kanalizāciju un attīstītu amatniecību. Indas rakstība joprojām nav pilnīgi atšifrēta, tāpēc daudzas civilizācijas detaļas paliek neskaidras.

Indas upe daudzkārt ir bijusi arī robežstraumes, ceļš tirdzniecībai un karadarbības maršruts dažādiem imperiāliem spēkiem reģionā (perši, grieķi, arābi, turki un citi). Vēlākajos laikos reģiona politiskā ģeogrāfija mainījās, īpašu nozīmi iegūstot lauksaimniecībai un laika ūdens resursu pārvaldībai.

Kultūras un reliģiskā nozīme

Inda ir viena no senākajām upēm, kas atrodama viedajos tekstos un senajās mitoloģijās. Tā ir viena no hinduistu svētajām upēm — senajos tekstos un eposos upe tiek minēta kā Sindhu un saistīta ar dzīvības, tīrības un pārvietošanās simboliku. Tā kā Indijas nosaukums ir tieši saistīts ar upes nosaukumu (Indus → Sindhu), upes loma valstu un tautu identitātē ir būtiska.

Ūdens resursu pārvaldība un starptautiskie līgumi

Indas sateces baseins ir pamats milzīgai lauksaimniecības sistēmai, kas nodrošina lietusneuzticīgās platībās ražas un pārtikas drošību. Indas baseins ietver pasaulē vienu no lielākajām apūdevināšanas sistēmām — Indus Basin Irrigation System.

Ūdens sadale starp Indijas un Pakistānas valdībām ir regulēta ar Indas ūdens līgumu (Indus Water Treaty) no 1960. gada, kurā, starp citu, tika noteikts, cik lielā mērā katra valsts var izmantot atsevišķas baseina upes. Šajā līgumā konfliktu risināšanā būtisku lomu spēlēja Pasaules banka, un tas joprojām ir viens no ilgtspējīgākajiem starptautiskajiem ūdens sadales nolīgumiem.

Enerģētika un inženierbūves

Uz Indas un tās pietekām ir uzbūvētas vairākas lielas dambju būves un hidroelektrostacijas, piemēram, Tarbela (uz Indas) un Mangla (uz Jhelum). Šie projekti nodrošina gan hidroenerģētiku, gan apūdeņošanas ūdeni, taču tiem ir arī sociālas un vides sekas — pārvietotas kopienas, mainīts sedimentācijas režīms un ietekme uz zivju populācijām.

Ekoloģija un vides problēmas

Indas ekosistēma ir bagāta, taču apdraudēta. Delta un piekraste atbalsta mangrovju mežus (piemēram, Avicennia sugas), putnus un zivju populācijas. Starp īpaši ievērības cienīgām sugām ir Indas upes delfīns (Platanista gangetica minor), kas ir apdraudēta suga un dzīvo tikai Indas baseinā.

Galvenie vides izaicinājumi ir:

• samazināts ūdens daudzums piekrastē un deltas erozija;
• ūdens piesārņojums no lauksaimniecības (nitrāti, pesticīdi), rūpniecības un notekūdeņiem;
• sāļuma iekļūšana gruntsūdeņos un lauku augsnes salinizācija;
• ledāju kūšana un klimata pārmaiņu radītie plūdu riski (tai skaitā glacial lake outburst floods — GLOF);
• dambju un apūdeņošanas sistēmu ietekme uz migrējošām zivju sugām un dabiskiem sedimentu plūdiem.

Ekonomiskā nozīme

Indas ieleja ir Pakistānas lauksaimniecības mugurkauls — rīsi, kvieši, kokvilna, cukurniedres un citi kultūraugi ir atkarīgi no apūdeņošanas, ko nodrošina Indas sistēma. Upe arī tiek izmantota hidroenerģijai un lokālajiem transporta posmiem, tomēr plaša mēroga kuģošanai tā nav tik piemērota kā lielākas pasaules upes.

Kopsavilkums

Indas upe ir nozīmīgs ģeogrāfisks, vēsturisks un kultūras resurss Dienvidāzijā. Tā ir civilizāciju avots, lauksaimniecības un enerģijas avots miljoniem cilvēku, taču arī ekoloģiski trausls resurss, kam nepieciešama gudra starptautiska pārvaldība un vides aizsardzība, lai saglabātu upes ilgtspēju nākotnē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Indas upe?

J: Kur tā plūst?

J: Cik gara tā ir?

J: Kāda ir tās kopējā sateces baseina platība?

J: Cik daudz ūdens tā izplūst gadā?

J: No kurienes cēlies tās nosaukums?

Meklēt pēc burta