Azad Kašmira (Azad Džammu un Kašmira) — Pakistānas pārvaldīts reģions
Azad Kašmira — Pakistānas pārvaldīts reģions ar galvaspilsētu Muzaffarabad, 13 297 km² platību, ap 4 miljoniem iedzīvotāju un sarežģītu starptautisko statusu.
Azad Džammu un Kašmiras štats (urdu: آزاد جموں اور کشمیر پاکستان), کو dēvē arī par Azad Kašmiru — Pakistānas pārvaldīts, taču starptautiski strīdus reģions. Platības ziņā tas ir nedaudz lielāks par Trinidadu un Tobago, bet mazāks par Bruneju. Azad Džammu un Kašmiras platība ir 5134 mi² (13 297 km²), un iedzīvotāju skaits tiek lēsts aptuveni 4 miljonu apmērā.
Uz ziemeļiem no Azad Kašmiras atrodas Pakistānas reģions Gilgita–Baltistāna, bet uz austrumiem — Indijas pārvaldītā Džammu un Kašmira (IOK), kas ir ilgi strīdēta teritorija starp Pakistānu un Indiju. Šo abu teritoriju robežu norobežo Līnija kontrole (Line of Control, LoC), kas radās pēc pirmā indo‑pakistāniešu kara 1947–1948 un tika nostiprināta pēc 1972. gada Simlas līguma. Uz rietumiem atrodas Pakistānas province Haiber-Pakštunhva, bet uz dienvidiem — Pakistānas province Pendžaba.
Azada Kašmiras galvaspilsēta ir Muzaffarabada. Reģiona reljefs ir ģeogrāfiski daļēji kalnains — tur atrodas pakāpeniski pārejošas Himalaju grēdas, dziļas ielejas un upju ielejas, tostarp Dželumas (Jhelum) un Neelum upju ielejas. Klimats var būt no mēreni siltā uz zemēm līdz aukstam un sniegotam augstkalnēs.
Vēsture un politiskā statusa pārskats
Teritorija nonāca pašreizējā stāvoklī pēc britu Indijas sadalīšanās 1947. gadā. Pirmā Indo‑Pakistānas kara rezultātā reģionu faktiski iedalīja starp Indiju un Pakistānu. Pēc ANO starpniecības 1949. gadā stājās spēkā pamiera līnija. Pakistāna pārvalda Azad Kašmiru, taču tā nav iekļauta kā parasta Pakistānas province — reģionam ir sava pārvaldes struktūra, un tā politiskais statuss joprojām ir starptautiski strīdīgs.
1974. gadā tika pieņemta Azad Džammu un Kašmiras pagaidu konstitūcija (Interim Constitution Act), kurā noteiktas vietējās varas institūcijas — ceremonālā prezidente, izvršotā vara ar valdību, kuras vadītājs ir premjerministrs, un likumdevēju asambleja (Legislative Assembly). Tomēr daudzi politiskie lēmumi un drošības jautājumi cieši saistīti ar Pakistānas federālo valdību.
Administrācija un iedzīvotāji
Azad Kašmira administratīvi tiek dalīts vairākās apriņķos (districts) un trīs lielākās nodaļās (divisions): Muzaffarabad, Mirpur un Poonch. Kopējais apriņķu skaits ir aptuveni 10 (atkarībā no administratīvām izmaiņām laika gaitā). Iedzīvotāji pārsvarā ir pahari un citas kašmiriešu etniskās grupas. Valdošā reliģija ir islāms (lielākoties sunīti), bet pastāv arī citi etniski un valodas artisti.
Runātās valodas ietver pahari dialektus, potwari, gujari (Gojri), vietām kašmiriešu un plaši lietoto urdu kā oficiālo saziņas valodu un izglītībā. Latviešu rakstā minētie etnoni tiek plaši atzīti par reģiona vietējām tautām.
Ekonomika un infrastruktūra
Ekonomika balstās uz lauksaimniecību, mazu rūpniecību, pakalpojumiem un pārsūtītajām naudas sūtījumu naudām no ārzemēs strādājošajiem. Bieži tiek minēta aitas audzēšana, maiziņu un tējas augu audzēšana, kā arī vietējā amatniecība. Turismu veicina gleznainās ielejas — īpaši Neelum un Leepa ielejas — un kalnu taku tūrisms, lai gan robežsituācija un drošības apsvērumi ietekmē tūrisma attīstību.
Infrastruktūra — ceļi, slimnīcas un skolas — ir attīstīta galvenajās pilsētās, taču attālākas kalnu teritorijas ir mazāk pieejamas. Reģiona savienojamību ar pārējo Pakistānu nodrošina vairāki svarīgi ceļi uz Rawalpindi/Islamabadu pusi, kā arī regulāri reisi starp Muzaffarabadu un citām pilsētām.
Daba, tūrisms un kultūra
Reģions ir pazīstams ar dramatisku kalnu ainavu, upju ielejām, mežiem un ielejām, kas piesaista dabas mīļotājus un vietējos tūristus. Populāras apskates vietas ir Muzaffarabada apkārtne, Neelum ieleja, Leepa ieleja un Mirpur rajons. Vietējā kultūra izpaužas mūzikā, tradīcijās, ēdienos un amatniecībā.
Starptautiskā atzīšana un drošības situācija
Azad Džammu un Kašmira tiek pārvaldīta Pakistānas administratīvo institūciju ietvaros, taču tās statuss nav vispārēji starptautiski atzīts kā Pakistānas provinces statuss. Starptautiski jautājums par Džammu un Kašmiru kopumā — tostarp par Azad Kašmiru un Indijas pārvaldītajām teritorijām — tiek uzskatīts par ilgstoši strīdīgu. Līnija kontrole (LoC) joprojām ir reāla robeža ar artilērijas un drošības incidentu risku, tādēļ drošības situācija dažādās teritorijās var atšķirties.
Noslēgumā — Azad Kašmira ir ģeogrāfiski un kultūras ziņā bagāts reģions ar sarežģītu politisko statusu. Vietējā pārvalde darbojas ar savām institūcijām, taču daudzi svarīgi drošības un ārpolitikas jautājumi ir tieši saistīti ar Pakistānas un Indijas ilgstošo konfliktu par Kašmiru.
Valdība un politika
Azada Kašmira ir pašpārvaldes štats Pakistānas pakļautībā. Tai ir savs ievēlēts prezidents, premjerministrs, likumdevējs, augstākā tiesa, emblēma un oficiālais karogs. Tomēr štata augstākā iestāde ir Azad Džammu un Kašmiras padome. Šajā padomē ir seši locekļi no Azad Kašmiras valdības (tostarp Azad Kašmiras prezidents un premjerministrs) un pieci locekļi no Pakistānas valdības, tostarp Pakistānas prezidents, kurš ir padomes priekšsēdētājs/galvenais izpildvaras loceklis. Azada Kašmiras administratīvi ir sadalīta trīs apgabalos, kas savukārt ir sadalīti desmit rajonos.
Azada Kašmiras un Džammu valdība atrodas Muzaffarabadā, kas ir Azada Kašmiras strīdīgās teritorijas pagaidu valsts galvaspilsēta.
Nodaļas
Štats ir sadalīts trīs apgabalos. Rajoni ir sadalīti apgabalos. Ir 10 apgabali.
| Nodaļa | Rajons | Platība (km²) | Iedzīvotāju skaits (1998) | Galvenā mītne |
| Mirpur | Bhimber | 1,516 | 301,633 | Bhimber |
| Kotli | 1,862 | 563,094 | Kotli | |
| Mirpur | 1,010 | 333,482 | Mirpur | |
| Muzaffarabad | Muzaffarabad | 2,496 | 453,975 | Muzaffarabad |
| Hattian | 166,064 | |||
| Neelum ieleja | 3621 | 125,712 | Authmuqam | |
| Poonch | Poonch | 855 | 411,035 | Rawalakot |
| Haveli | 600 (aptuveni) | 111 694 (aplēses) | Uzbrucējs Kahuta | |
| 768 | 281,721 | Bagh | ||
| Sudhnoti | 569 | 224,091 | Pallandari | |
| AJK Kopā | 10 apgabali | 13,297 | 2,972,501 | Muzaffarabad |
Ģeogrāfija
Azad Džammu un Kašmiras ziemeļu daļa aptver Himalaju zemāko daļu, tostarp Džamgaras virsotni (4734 m jeb 15 531 pēda). Tomēr Hari Parbata virsotne Neeluma ielejā ir augstākā virsotne štatā. Azada Kašmiras ģeogrāfijai raksturīgas auglīgas, zaļas, kalnainas ielejas, kas padara to par vienu no skaistākajiem subkontinenta reģioniem.
Reģionā nokrišņi ir gan ziemā, gan vasarā. Muzaffarabad un Pattan ir vieni no mitrākajiem Pakistānas apgabaliem. Lielākajā reģiona daļā vidējais nokrišņu daudzums pārsniedz 1400 mm, un lielākais vidējais nokrišņu daudzums ir Muzaffarabadas apkaimē (aptuveni 1800 mm). Vasaras sezonā spēcīgu lietavu un sniega kušanas dēļ bieži notiek musonu plūdi Džheluma un Leipas upēs.
| Azad Kašmiras valsts simboli | ||
| Nosaukums | Simbols | Attēls |
| Valsts dzīvnieks | Kašmiras briedis |
|
| Valsts putns |
| |
| Valsts zieds | Rhododendron ponticum |
|
| Valsts koks |
| |
_3.JPG)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Azad Džammu un Kašmira?
A: Azad Džammu un Kašmira ir pašpārvaldes reģions, kas ietilpst Pakistānas sastāvā un ir strīdīgs reģions ar Indiju.
Q: Kāda ir Azad Džammu un Kašmiras platība salīdzinājumā ar Trinidādas un Tobāgo un Bruneju?
A: Azad Džammu un Kašmiras teritorija ir lielāka nekā Trinidādas un Tobāgo, bet mazāka nekā Bruneja.
J: Kādas provinces robežojas ar Azad Džammu un Kašmiru?
A: Uz ziemeļiem atrodas Gilgitas-Baltistānas province, bet uz dienvidiem robežojas ar Pakistānas Pendžābijas provinci, bet uz austrumiem ir Indijas pārvaldītā Kašmiras province.
J: Kāda ir Azada Kašmiras galvaspilsēta?
A: Azada Kašmiras galvaspilsēta ir Muzaffarabada.
J: Kāda ir Azad Džammu un Kašmiras kopējā platība?
A: Azad Džammu un Kašmiras platība ir 5134 mi² (13 297 km²).
J: Kas ir Azad Džammu un Kašmiras iedzīvotāji?
A: Azad Džammu un Kašmiras iedzīvotāji ir kašmirieši, kas ir pahari etniskās izcelsmes.
J: Kāds ir aptuvenais Azad Džammu un Kašmiras iedzīvotāju skaits?
A: Azad Džammu un Kašmirā dzīvo aptuveni 4 miljoni cilvēku.
Meklēt