Bādene-Virtemberga: Vācijas dienvidrietumu federālā zeme — pārskats
Bādene-Virtemberga ir federālā zeme Vācijā. Tās platība ir 35 752 km² un tajā dzīvo gandrīz 11 miljoni cilvēku. Galvaspilsēta ir Štutgarte. Ministrs prezidents ir Vinfrīds Krecmans (Bündnis 90/Die Grünen). Šī federālā zeme ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita Vācijā; vairāk iedzīvotāju ir tikai Bavārijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē.
Atrašanās vieta un robežas. Federālā zeme atrodas Vācijas dienvidrietumos. Tā robežojas austrumos ar Bavārijas federālo zemi, ziemeļos ar Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajām zemēm, rietumos ar Franciju (gar Reinas upi) un dienvidos ar Šveici un Austriju. Reģionu raksturo dažādas reljefa zonas — no platā Rīnas ielejas un vīna dārziem līdz mežainajam Schwarzwald (Melnais mežs) un kalnainajai Schwäbische Alb (Svābu Alpe).
Īsa vēsture. Mūsdienu Bādene-Virtemberga radās pēc Otrā pasaules kara, apvienojot vairākas valsts vienības. Kopš 1952. gada reģions attīstījies kā nozīmīgs rūpniecības, zinātnes un kultūras centrs dienvidrietumu Vācijā.
Administrācija un demogrāfija. Bādene-Virtembergā ir vairāki administratīvie līmeņi — reģionālās apgabaltiesas, 44 lauku apriņķi (Landkreise) un 9 neatkarīgas pilsētas (kreisfreie Städte). Iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši liels, un lielākās pilsētas, izņemot Štutgarti, ir tādas vietas kā Mannheim, Karlsruhe, Freiburg un Heidelberg.
Ekonomika un nozaru struktūra. Reģiona ekonomika ir daudzveidīga un ļoti spēcīga. Bādene-Virtemberga ir pazīstama ar automobiļu rūpniecību (tur darbojas tādi ražotāji kā Mercedes‑Benz un Porsche), inženierzinātnēm, mazo un vidējo uzņēmumu sektoru (Mittelstand), kā arī ar lauksaimniecību un vīndarību (Bādene un Virtemberga ir nozīmīgas vīna zonas). Reģionā darbojas arī daudzi pētniecības institūti, tehnoloģiju parki un ražošanas apakšuzņēmumi.
Izglītība un pētniecība. Bādene-Virtemberga ir mājvieta vairākām universitātēm un pētniecības institūtiem, tostarp vienai no Vācijas vecākajām universitātēm — Heidelbergas universitātei, kā arī universitātēm Tübingen, Freiburg un Stuttgartā. Reģionā darbojas daudz Fraunhofer, Max Planck un citu pētniecības institūtu, kas veicina augsto tehnoloģiju attīstību.
Kultūra, valoda un dzīvesveids. Kultūras mantojums ietver gan svābu, gan alemāņu tradīcijas, vietējos dialektus, kulināriju (piemēram, Maultaschen, Spätzle), festivālus un tradicionālos tirdziņus. Reģionā ir daudz muzeju, teātru un koncertzāļu. Vīna tradīcijas ir svarīga reģionālā identitāte, it īpaši Rīnas un Neckar ielejās.
Tūrisms un dabiskais mantojums. Bādene-Virtemberga piedāvā daudz tūrisma objektu: Melnais mežs ar takām un skatu vietām, termālās kūrortpilsētas kā Baden‑Baden, Bodēna ezers (Lake Constance/Bodensee) dienvidos, ainaviskas vīna ceļi un vēsturiskas pilsētas — Heidelberg ar savu slaveno pili, Tübingen ar vecpilsētu un universitātes atmosfēru. Reģions ir populārs gan dabas mīļotājiem, gan kultūras tūristiem.
Saziņa un transports. Bādene‑Virtemberga ir labi savienota ar pārējo Vāciju un kaimiņvalstīm. Galvenie satiksmes mezgli ietver Štutgarti (liels dzelzceļa mezgls un lidosta), ostas un loģistikas centrus pie Reinas, kā arī plašu autobānu tīklu. Dzelzceļš, vietējie reģionālie vilcieni un ātrvilcieni (Intercity/ICE) nodrošina ērtas saiknes ar citām lielajām Vācijas pilsētām.
Galvenie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas. Kā un citās attīstītās reģionos, arī Bādene‑Virtemberga saskaras ar izaicinājumiem — ilgtspējīga attīstība, enerģētikas pāreja, urbanizācija, dzīvojamo platību pieejamība un demogrāfiskās izmaiņas. Tajā pašā laikā reģiona spēcīgā izglītības bāze, inovatīvais uzņēmējdarbības klimats un sadarbība starp industriju un pētniecību nodrošina labas izredzes turpmākai konkurētspējai.
Īsi par svarīgāko:
- Platība: 35 752 km².
- Iedzīvotāji: gandrīz 11 miljoni.
- Galvaspilsēta: Štutgarte.
- Politiskā vadība: Ministrs prezidents Vinfrīds Krecmans (Bündnis 90/Die Grünen).
- Raksturīgākās iezīmes: plaša rūpniecības un tehnoloģiju bāze, bagāta kultūras dzīve, vīna reģioni un dabas ainavas.
Vēsture
1952. gadā trīs federālās zemes - Bādene, Virtemberga-Bādene un Virtemberga-Hohenzollern - apvienojās, izveidojot Bādeni-Virtembergu.
Politika
Ministrs prezidents ir Bādenes-Virtembergas valdības vadītājs. Valdību veido ministri un valsts sekretāri.
CDU bija galvenā politiskā partija federālajā zemē no 1953. līdz 2011. gadam, un visi ministru prezidenti ir bijuši CDU biedri. No 1972. līdz 1992. gadam Bādenes-Virtembergas landtāga deputāti pārsvarā bija CDU biedri. Taču federālā zeme ir arī "Grünen", kas tika dibināta 20. gadsimta 80. gadu sākumā Karlsrūē, cietoksnis. Bādenes-Virtembergas "Grünen" vēlēšanu rezultāti vienmēr ir bijuši augstāki par vidējiem šīs partijas vēlēšanu rezultātiem Vācijā.
Kopš 2016. gada Bādenes-Virtembergas landtāgā ir pārstāvētas 5 partijas:
- Zaļie
- Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU)
- Alternatīva Vācijai (AfD)
- Sociāldemokrātiskā partija (SPD)
- Brīvā demokrātiskā partija (FDP/DVP)
Ministru prezidenti kopš 1952. gada:
Termiņš | Ministrs priekšsēdētājs | Puse |
1952 - 1953 | Reinholds Maijers | DVP |
1953 - 1958 | Gebhards Millers | CDU |
1958 - 1966 | CDU | |
1966 - 1978 | Hanss Filbingers | CDU |
1978 - 1991 | Lothar Späth | CDU |
1991 - 2005 | Ervīns Teifels | CDU |
2005 - 2010 | Ginters Etingers | CDU |
2010 - 2011 | Stefan Mappus | CDU |
2011 - tagad | Vinfrīds Krečmans | Zaļie |
Tūrisms
Melnais mežs, Švābijas Albs un Bodens ezers ir pasaulē pazīstami atpūtas reģioni. Augstākais kalns ir Feldbergs (1492 m).
Citas svarīgas Bādenes-Virtembergas pilsētas bez galvaspilsētas Štutgartes ir: Freiburga, Heidelberga, Rastata, Karlsrūe, Manheima, Ulma, Ravensburga un Heilbronna.
Valsts teritorijā atrodas nozīmīgas upes - Donava, Nekare un Reina.


Veinsbergas pilsdrupas
Reliģija
Virtembergas ziemeļu daļā un Kurpfalcā lielākā daļa ir protestanti. Taču citās federālās zemes daļās, īpaši dienvidos, vairākums ir Romas katoļi.
Deputātu skaits Bādenē-Virtembergā:
atzīšanās | procentuālā daļa | numurs |
38,3 % | 4,1 milj. | |
Protestanti | 34,6 % | 3,7 milj. |
aptuveni. 5,6% | aptuveni. 600.000 | |
aptuveni. 0,23% | aptuveni. 25.000 | |
aptuveni. 0,14% | aptuveni. 15.000 | |
aptuveni. 0,08% | aptuveni. 9.000 | |
Citas ticības vai bez ticības | 21,4 % | 2,25 milj. |
Sports
Futbols ir populārākais sporta veids Bādenē-Virtembergā. Labākie klubi ir Štutgartes VfB un Karlsrūheres SC (Karlsrūheres SC vai KSC). Vēl viens populārs sporta veids ir handbols.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc pavalsti Vācijas dienvidrietumos?
A: Valsts Vācijas dienvidrietumos saucas Bādene-Virtemberga.
J: Cik liela ir Bādene-Virtemberga salīdzinājumā ar citām Vācijas pavalstīm?
A: Bādene-Virtemberga ir trešā lielākā Vācijas federālā zeme pēc kopējās platības, tās platība ir gandrīz 35 752 km².
J: Kādas ir dažas no lielākajām pilsētām, kas atrodas Bādenē-Virtembergā?
A: Lielākās pilsētas Bādenē-Virtembergā ir Štutgarte, Manheima un Karlsrūe.
J: Kas ir Bādenes-Virtembergas ministru prezidents?
A: Bādenes-Virtembergas ministrs prezidents ir Vinfrīds Krečmans (Winfried Kretschmann) no partijas Alianse 90/Zaļie.
J: Kuras valstis robežojas ar Bādeni-Virtembergu?
A: Bādene-Virtemberga robežojas ar šādām valstīm: Bavārija (austrumos), Hesene un Reinzeme-Pfalcs (ziemeļos), Francija (rietumos) gar Reinas upi, Šveice (dienvidos) un Austrija (dienvidos).
Jautājums: Cik daudz iedzīvotāju dzīvo Bādenē-Virtembergā 2017. gadā?
A: 2017. gadā Bāden-Virtemburgā dzīvoja vairāk nekā 11 miljoni cilvēku.
Jautājums: Kā 2017. gadā tā ierindojās Cilvēka attīstības indeksa reitingā starp visām Vācijas federālajām zemēm?
A: 2017. gadā Bādene-Virtemburgs ierindojās 2. vietā pēc cilvēkresursu attīstības indeksa starp visām Vācijas pavalstīm.