Bādene-Virtemberga ir federālā zeme Vācijā. Tās platība ir 35 752 km² un tajā dzīvo gandrīz 11 miljoni cilvēku. Galvaspilsēta ir Štutgarte. Ministrs prezidents ir Vinfrīds Krecmans (Bündnis 90/Die Grünen). Šī federālā zeme ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita Vācijā; vairāk iedzīvotāju ir tikai Bavārijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē.

Atrašanās vieta un robežas. Federālā zeme atrodas Vācijas dienvidrietumos. Tā robežojas austrumos ar Bavārijas federālo zemi, ziemeļos ar Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajām zemēm, rietumos ar Franciju (gar Reinas upi) un dienvidos ar Šveici un Austriju. Reģionu raksturo dažādas reljefa zonas — no platā Rīnas ielejas un vīna dārziem līdz mežainajam Schwarzwald (Melnais mežs) un kalnainajai Schwäbische Alb (Svābu Alpe).

Īsa vēsture. Mūsdienu Bādene-Virtemberga radās pēc Otrā pasaules kara, apvienojot vairākas valsts vienības. Kopš 1952. gada reģions attīstījies kā nozīmīgs rūpniecības, zinātnes un kultūras centrs dienvidrietumu Vācijā.

Administrācija un demogrāfija. Bādene-Virtembergā ir vairāki administratīvie līmeņi — reģionālās apgabaltiesas, 44 lauku apriņķi (Landkreise) un 9 neatkarīgas pilsētas (kreisfreie Städte). Iedzīvotāju blīvums ir salīdzinoši liels, un lielākās pilsētas, izņemot Štutgarti, ir tādas vietas kā Mannheim, Karlsruhe, Freiburg un Heidelberg.

Ekonomika un nozaru struktūra. Reģiona ekonomika ir daudzveidīga un ļoti spēcīga. Bādene-Virtemberga ir pazīstama ar automobiļu rūpniecību (tur darbojas tādi ražotāji kā Mercedes‑Benz un Porsche), inženierzinātnēm, mazo un vidējo uzņēmumu sektoru (Mittelstand), kā arī ar lauksaimniecību un vīndarību (Bādene un Virtemberga ir nozīmīgas vīna zonas). Reģionā darbojas arī daudzi pētniecības institūti, tehnoloģiju parki un ražošanas apakšuzņēmumi.

Izglītība un pētniecība. Bādene-Virtemberga ir mājvieta vairākām universitātēm un pētniecības institūtiem, tostarp vienai no Vācijas vecākajām universitātēm — Heidelbergas universitātei, kā arī universitātēm Tübingen, Freiburg un Stuttgartā. Reģionā darbojas daudz Fraunhofer, Max Planck un citu pētniecības institūtu, kas veicina augsto tehnoloģiju attīstību.

Kultūra, valoda un dzīvesveids. Kultūras mantojums ietver gan svābu, gan alemāņu tradīcijas, vietējos dialektus, kulināriju (piemēram, Maultaschen, Spätzle), festivālus un tradicionālos tirdziņus. Reģionā ir daudz muzeju, teātru un koncertzāļu. Vīna tradīcijas ir svarīga reģionālā identitāte, it īpaši Rīnas un Neckar ielejās.

Tūrisms un dabiskais mantojums. Bādene-Virtemberga piedāvā daudz tūrisma objektu: Melnais mežs ar takām un skatu vietām, termālās kūrortpilsētas kā Baden‑Baden, Bodēna ezers (Lake Constance/Bodensee) dienvidos, ainaviskas vīna ceļi un vēsturiskas pilsētas — Heidelberg ar savu slaveno pili, Tübingen ar vecpilsētu un universitātes atmosfēru. Reģions ir populārs gan dabas mīļotājiem, gan kultūras tūristiem.

Saziņa un transports. Bādene‑Virtemberga ir labi savienota ar pārējo Vāciju un kaimiņvalstīm. Galvenie satiksmes mezgli ietver Štutgarti (liels dzelzceļa mezgls un lidosta), ostas un loģistikas centrus pie Reinas, kā arī plašu autobānu tīklu. Dzelzceļš, vietējie reģionālie vilcieni un ātrvilcieni (Intercity/ICE) nodrošina ērtas saiknes ar citām lielajām Vācijas pilsētām.

Galvenie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas. Kā un citās attīstītās reģionos, arī Bādene‑Virtemberga saskaras ar izaicinājumiem — ilgtspējīga attīstība, enerģētikas pāreja, urbanizācija, dzīvojamo platību pieejamība un demogrāfiskās izmaiņas. Tajā pašā laikā reģiona spēcīgā izglītības bāze, inovatīvais uzņēmējdarbības klimats un sadarbība starp industriju un pētniecību nodrošina labas izredzes turpmākai konkurētspējai.

Īsi par svarīgāko:

  • Platība: 35 752 km².
  • Iedzīvotāji: gandrīz 11 miljoni.
  • Galvaspilsēta: Štutgarte.
  • Politiskā vadība: Ministrs prezidents Vinfrīds Krecmans (Bündnis 90/Die Grünen).
  • Raksturīgākās iezīmes: plaša rūpniecības un tehnoloģiju bāze, bagāta kultūras dzīve, vīna reģioni un dabas ainavas.