Virtemberga-Hohenzollerna — Vācijas federālā zeme (1945–1952)

Virtemberga-Hohenzollerna (1945–1952): Vācijas posms Francijas okupācijas zonā, Tībingena kā centrs un 1951. referenduma ceļš uz apvienošanos Bādenes‑Virtembergā.

Šī raksta nosaukumā ir rakstzīme ü. Ja tas nav pieejams vai nav vēlams, nosaukumu var rakstīt kā Wuerttemberg-Hohenzollern.

Virtemberga-Hohenzollerna bija viena no sākotnējām Vācijas Federatīvās Republikas federālajām zemēm, pastāvējusi no 1945. līdz 1952. gadam. Tās galvaspilsēta bija Tībingena. Valsts izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad karaspēka zonas un administratīvās robežas tika pārkārtotas, un tā ietvēra bijušās Virtembergas brīvvalsts dienvidu daļu un historisko Hohenzollernas teritoriju.

Vēsture

Pēc 1945. gada beigām teritorija nonāca Francijas okupācijas zonas pakļautībā. Jaunā administratīvā vienība apvienoja daļas no Virtembergas un bijušās Prūsijas Hohenzollernas provinces, kas līdz tam laika gaitā bija saistīta ar Prūsijas karaliskās ģimenes saknēm. Virtemberga bija pārauga no Virtembergas karalistes uz Virtembergas brīvvalsti, savukārt Hohenzollernas teritorija bija sena Prūsijas sastāvdaļa līdz pat Prūsijas likvidēšanai pēc Otrā pasaules kara.

Politiskā un administratīvā struktūra

Virtemberga-Hohenzollerna darbojās kā likumīga federālā zeme ar vietējo valdību un parlamentu (Landtag). Tā piedalījās Vācijas politiskajā atjaunošanā pēc kara: 1949. gadā, kad tika dibināta Vācijas Federatīvā Republika, Virtemberga-Hohenzollerna bija viena no tās sākotnējām zemēm. Reģionā bija raksturīgs vairāku politisko spēku līdzsvars, un vietējā pārvaldē dominēja gan konservatīvas, gan sociāldemokrātiskas partijas; administratīvi valsts saglabāja spēcīgas saiknes ar reģionālajām tradīcijām un vietējo pašvaldību sistēmu.

Ekonomika, kultūra un izglītība

Teritorija bija daļēji lauksaimnieciska, ar attīstītu mazpilsētu un rūpniecības sektoru, īpaši tekstilrūpniecību, mašīnbūvi un nelielu metalurģiju. Reģionā saglabājās spēcīga vācu un speciāli svābu (Schwaben) kultūras ietekme — valodā un ikdienas tradīcijās. Tībingena kā universitātes pilsēta ar seno Eberharda Karla universitāti bija svarīgs intelektuālais centrs un zinātnes nometne, kas veicināja kultūras dzīvi un akadēmisko profilēšanos reģionā.

Apvienošanās ar Bādenu un Virtembergu-Bādeni

Ilgtermiņa administratīvā reorganizācija un ekonomiskās apsvērumi noveda pie sabiedrības diskusijām par reģionu apvienošanu. Pēc 1951. gada 16. decembrī notikušā referenduma Virtemberga-Hohenzollerna apvienojās ar Virtembergu-Bādeni, kas atradās Amerikas zonā, un Bādeni, kas arī atradās Francijas zonā. Šo trim vienību konsolidācija radīja mērogojamāku un administratīvi efektīvāku vienību, un 1952. gada 25. aprīlī tika izveidota mūsdienu Bādenes-Virtembergas federālā zeme.

Mantojums un nozīme

Lai gan Virtemberga-Hohenzollerna kā atsevišķa zemes vienība pastāvēja īsu laiku, tās izveide un vēlākā apvienošanās ietekmēja reģionālo identitāti, administratīvo sadalījumu un ekonomisko attīstību dienvidrietumvācijā. Mūsdienu Bādenes‑Virtembergas pastāvēšana turpina šo reģionālo vienotību, taču lokālās vēsturiskās atšķirības — piemēram, svābu kultūra un Hohenzollernas vēsturiskais mantojums — joprojām ir jūtamas un tiek atzīmētas vietējā kultūrā un muzejos.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir šī raksta nosaukums?

J: Kura sākotnēji bija Württemberg-Hohenzollern daļa?

J: Kāda bija tās galvaspilsēta?

J: Kādai zonai tā piederēja pēc Otrā pasaules kara?

J: Kad tā apvienojās ar citām pavalstīm un izveidoja Bādeni-Virtembergu?

J: Kā Virtemberga kļuva pazīstama kā Virtembergas brīvvalsts?

J: Kāpēc Hohenzollern ir daļa no Prūsijas nosaukuma?

Meklēt pēc burta