Padomju okupācijas zona Vācijā — Austrumvācijas izveide (1945–1949)

Padomju okupācijas zona Vācijā (1945–1949): PSRS pārvaldība, partiju apvienošana un teritoriju pārveide, kas noveda pie Austrumvācijas izveides un aukstā kara sākuma.

Padomju okupācijas zona (vācu: Sowjetische Besatzungszone (SBZ) vai Ostzone krievu: Ostzone: Sovetskaya zona Germanii, "Padomju zona Vācijā") bija Austrumvācijas teritorija, ko Padomju Savienība okupēja no 1945. gada, Otrā pasaules kara beigās. Tā radās kara beigās, kad sabiedrotie — Padomju Savienība, ASV, Lielbritānija un Francija — saskaņoja Vācijas sadalījumu okupācijas zonās. Padomju zona aptvēra plašas Vācijas austrumu un centrālās daļas un kļuva par pamatu vēlāk izveidotajai Austrumvācijai. Šo zonu ietekmēja gan padomju militārā pārvalde, gan PSRS politiskā līnija, kas drīz noveda pie sistēmiskas sovjetizācijas un jaunas valsts izveides.

Teritoriālā būve un 1945.—1947. gadu pārkārtojumi

Padomju okupācijas zona ietvēra lielu daļu Prūsijas centrālās daļas un citus Vācijas reģionus. Pēc tam, kad 1947. gadā sabiedrotās lielvalstis formāli likvidēja Prūsiju, šo teritoriju administratīvi sadalīja starp Brandenburgas, Meklenburgas, Saksijas, Saksijas-Anhaltes un Tīringenes federālajām zemēm. Berlīne, kas atradās Padomju zonā, tika sadalīta četru sektoru sistēmā; austrumu sektors vēlāk kalpoja par de facto Austrumberlīni.

Militārā pārvalde un politiskā kontrole

Padomju militārā pārvalde Vācijā (SMAD) pārraudzīja politisko atjaunošanos un atļāva radīt vairākas partijas. Tomēr darbība notika stingrā uzraudzībā: politiskajām organizācijām vajadzēja darboties kopējās struktūrās, tajā skaitā "Visu partiju komitejā" — vēlāk sauktā par Nacionālo fronti. SMAD īstenoja denacifikācijas programmas, konfiscēja kara laikā iesāktos un nacistiskos aktīvus un kontrolēja sabiedrisko dzīvi, tajā skaitā presi, izglītību un kultūru.

Spēcīga padomju ietekme noveda pie politiskām reorganizācijām. Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD) un Vācijas Komunistiskā partija tika piespiestas apvienoties Vācijas Sociālistiskajā vienotības partijā (SED), kas drīz kļuva par Austrumvācijas valdošo partiju. SED stratēģiski izveidoja un kontrolēja citas «blokspartijas», lai vājinātu patstāvīgu opozīciju, īpaši Kristīgi demokrātisko savienību un Vācijas Liberāldemokrātisko partiju. Politiskā spiediena, represiju un administratīvās kontroles rezultātā pluralisms faktiski tika ierobežots.

Ekonomiskās un sociālās reformas

Padomju okupācijas vara īstenoja plašas reformas, kuru mērķis bija mainīt īpašumtiesību struktūru un ekonomikas virzienu. Būtiskas bija agrārās reformas: lielo latifundiju, īpaši bijušo junkeru īpašumus, konfiscēja un daļēji izdalīja zemes zemniekiem, bēgļiem un bezzemniekiem. Liela daļa rūpniecības un tehniskā aprīkojuma tika demontēta un izvesti uz PSRS kā kara reparācijas. Vienlaikus tika sākta rūpniecības nacionālizācija un plānotās ekonomikas iedibināšana.

Padomju zona arī kļuva par galveno mērķi milzīgām iedzīvotāju pārvietošanām: miljoniem vāciešu, kas 1945. gadā tika izraidīti no Austrumeiropas vai evakuēti no rietumiem, nonāca šajā zonā, radot sociālas un ekonomiskas spriedzes. Denacifikācija, kolektivizācijas sākums, jaunas izglītības un kultūras politikas ieviešana veidoja sabiedriskās dzīves jaunu kārtību.

Starptautiskā politika, bloka veidošanās un pāreja uz valsti

Sākotnēji J. Staļins izteica vēlmi par vienotas, militāri neitrālas Vācijas izveidi, taču sarunu laikā ar Rietumu sabiedrotajiem šādas idejas nerealizējās. Rietumu un padomju politiskās pretrunas — īpaši par ekonomiskajām reformām, valūtas jautājumiem un politiskajām brīvībām — aizveda pie acušķēļu un atšķirīgām attīstības trajektorijām. 1948. gada rietumu zonu valūtas reformas un sekojošais Berlīnes blokādes periods pastiprināja spriedzi starp bloku dalībniekiem; PSRS atbildēja ar savas ekonomikas un politikas nostiprināšanu savā zonā.

Šo procesu kulminācija bija politiskā un konstitucionālā atdalīšanās. Kaut arī Rietumi 1949. gada maijā izveidoja Rietumvācijas Federatīvo Republiku, Padomju Savienība atbalstīja padomju zonas transformāciju neatkarīgā valstī. 1949. gada 7. oktobrī padomju zonas austrumdaļa uz rietumiem no Oderas-Neisas līnijas oficiāli izveidoja Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) — parasti sauktu par Austrumvāciju. Jaunās valsts konstitūcija un politiskā sistēma nostiprināja SED vadošo lomu.

Administratīvā reorganizācija un Berlīnes statuss

Formāli VDR 1949.—1950. gados saglabāja sākotnējās zemju (Länder) struktūras no Padomju okupācijas perioda, taču 1952. gadā centieni centralizēt valsts varu noveda pie šo zemju likvidācijas: tās tika pārvērstas 14 apgabalos (Bezirke), papildus paliekot ar īpašu statusu Austrumberlīnei. Austrumberlīne tika uzskatīta par jaunas Austrumvācijas daļu, taču no starptautiskā viedokļa tā tehniski palika sabiedroto kontrolētās Berlīnes pilsētas austrumu sektors — tas radīja ilgstošu juridisku un politisku neskaidrību.

Ietekme un ilgtermiņa rezultāti

Padomju okupācijas perioda politiskās un ekonomiskās reformas noteica Austrumvācijas kursu uz sociālistisku iekārtu. SMAD un pēc tam SED nostiprināšanās, īpašumu nacionalizācija, agrārā reforma un reparāciju izvešana nodrošināja, ka jauna valsts radās ar ciešām saiknēm uz PSRS. Šie procesi arī radīja plašu emigrāciju uz Rietumiem, politiskus režīma konfliktus un sociālas pārmaiņas, kuru ietekme bija jūtama līdz pat Vācijas atkalapvienošanai 1990. gadā.

• Galvenie notikumi: teritoriju sadale 1945., denacifikācija, agrārā reforma, SED izveide, valstu reorganizācija 1952.
• Svarīgas iezīmes: plaša padomju kontrole, ekonomikas nacionalizācija, politiskā pluralisma ierobežošana, Berlīnes īpašais statuss.
• Ilgtermiņš: Padomju okupācijas zonas institūcijas un politikas kļuva par pamatu Austrumvācijas pastāvēšanai līdz 1990. gadam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija padomju okupācijas zona?

J: Kas sākotnēji vēlējās sovjetizēt visu Vāciju?

J: Ko Staļins mēģināja darīt, kad Rietumi pretojās viņa idejai?

J: Kas notika, kad Rietumi atkal atteica?

J: Kādas teritorijas tika iekļautas šajā zonā?

J: Kad Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas daļu?

Jautājums: Cik rajonu bija 1952. gadā?

Meklēt pēc burta