Šlēsviga-Holšteina — Vācijas ziemeļu federālā zeme, galvaspilsēta Ķīle
Atklāj Šlēsvigu-Holšteinu — Vācijas ziemeļniecisko federālo zemi ar galvaspilsētu Ķīli, Dānijas robežu, Ziemeļjūru un Baltijas krastiem, bagātu vēsturi un jūru tradīcijām.
Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme (vācu: Schleswig-Holstein) ir vistālāk uz ziemeļiem no 16 Vācijas federālajām zemēm (Bundesländer). Dāņu nosaukums ir Slesvig-Holsten, mazsaksiešu nosaukums ir Sleswig-Holsteen un frīzu nosaukums ir Sleeswyk-Holstein. Zemei ir bagāta vēsture un kultūru daudzveidība, jo reģionā līdzās vācu valodai saglabājas arī dāņu, mazsaksiešu un frīzu valodas tradīcijas.
Šlēsviga-Holšteina ziemeļos robežojas ar Dāniju, rietumos ar Ziemeļjūru, austrumos ar Baltijas jūru un Meklenburgu-Priekšpomerāniju, bet dienvidos ar Lejassaksiju un Hamburgu. Šīs zemes galvaspilsēta ir Ķīle. Reljefs ir pārsvarā saplacināts — ietver līdzenumus, piekrastes līčus, salu arhipelāgus un upju ielejas.
Ir 4 neatkarīgas pilsētas:
- Ķīle — zemes galvaspilsēta un lielākais osta reģionā; svarīgs transporta, izglītības un valsts pārvaldes centrs. (Ķīle)
- Lubecka (Lübeck) — vēsturiska Hansabiedrības pilsēta ar bagātu arhitektūru un kultūras mantojumu.
- Flensburga (Flensburg) — pie Dānijas robežas, ar spēcīgu dāņu minoritāti un ostas nozīmi.
- Neiminstere (Neumünster) — rūpniecības un pakalpojumu centrs reģiona iekšienē.
Ģeogrāfija un dabas resursi
Šlēsviga-Holšteina platība ir aptuveni 15 800 km², un iedzīvotāju skaits ir ap 2,8–2,9 miljoni (atkarībā no pēdējām statistikas atskaitēm). Zemi raksturo garas piekrastes līnijas gan Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā, daudz salu (piemēram, Sylt, Föhr, Fehmarn) un fjordiem līdzīgi līči. Nozīmīga ir arī Nord-Ostsee-Kanal (Kīles kanāls), kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru un ir viens no noslogotākajiem mākslīgajiem ūdensceļiem pasaulē.
Vēsture
Reģiona vēsture cieši saistīta ar Šlēsvigas un Holšteinas hercogistēm, dāņu un vācu varas cīņām un migrācijām. 19. gadsimtā notika vairākas konflikta fāzes starp Dāniju un Vācijas valstīm (piem., Otrie Šlēsvigas kari 1864. gadā), kas beidzot noveda pie teritoriju iekļaušanas Vācijas impērijā. Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara reģiona administratīvā struktūra mainījās, līdz tika izveidota mūsdienu federālā zeme.
Ekonomika un transports
Ekonomikā svarīgas ir lauksaimniecība, zivju nozveja, kuģu būve, ostu darbība, tūrisms un atjaunojamās enerģijas (it īpaši vēja enerģija) ražošana. Reģiona ostas un kanāli nodrošina nozīmīgu tranzītu un tirdzniecību starp Ziemeļeiropu un pasaules tirgiem. Laba dzelzceļa un autoceļu savienojuma tīkla saikne ar Hamburgas ostu un Skandināviju padara zemi par loģistikas mezglu.
Kultūra, izglītība un tūrisms
Šlēsviga-Holšteina kultūra ietver gan vācu, gan dāņu un frīzu tradīcijas. Kīlē notiek ikgadējais starptautiski pazīstamais jahtu festivāls "Kieler Woche" (Kīles nedēļa). Reģionā darbojas universitātes un pētniecības iestādes, piemēram, Kristiān-Albrehta Universitāte Kīlē (CAU). Tūristu piesaistes objekti ir skaistas piekrastes pludmales, vēsturiskās Hansabiedrības pilsētas, nacionālie parki un salu dabas rezervāti.
Pārvalde un politika
Šlēsviga-Holšteina pārvaldi veido zemes valdība, kurai priekšgalā ir zemes premjerministrs (Ministerpräsident), un zemes parlaments (Landtag), kas sēž Kīlē. Politika reģionā bieži risina jautājumus par piekrastes aizsardzību, lauksaimniecības atbalstu, enerģijas pārveidi un attiecībām ar Dāniju, ņemot vērā kopīgās vēsturiskās un kultūras saites.
Daba un klimats
Klimats ir mēreni jūrains — mīkstas ziemas un mēreni siltas vasaras, ar daudz nokrišņiem un spēcīgiem vējiem piekrastes joslā. Ziemeļjūras piekrastē atrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un putnu migrācijas ceļi, savukārt Baltijas jūras piekraste piesaista tūristus ar daudzām pludmalēm.
Šlēsviga-Holšteina ir reģions ar nozīmīgu jūras un lauksaimniecības lomu, bagātu kultūras mantojumu un stratēģisku ģeogrāfisko novietojumu starp Ziemeļeiropu un Skandināviju, kas padara to par svarīgu Vācijas ziemeļu daļu.
Lauku apvidus
Lauku apvidus ir līdzenums, kurā praktiski nav kalnu. Visaugstākais augstums štatā ir Bungsbergs (Bungsberg), kas atrodas tikai 168 metru augstumā (551 pēda). Ir daudz ezeru, īpaši Holšteinas austrumu daļā, ko sauc par Holšteinas Šveici (Holsteinische Schweiz) jeb Šveiciānu Šveici. Tās plāns nosaukums radies tāpēc, ka tajā ir daudz mazu kalnu, kas radušies pēdējā ledus laikmeta laikā.
Holšteinas Šveice no Bungsbergas
Meklēt