Senegālas upe — Rietumāfrikas 1800 km robežupe un vēsture

Senegālas upe — 1800 km Rietumāfrikas robežupe: tūlītēja vēsture no Kartāgas laikmeta līdz hipopotamiem, Langue de Barbarie, dambjiem un OMVS lomas ietekmei uz reģionu.

Senegālas upe ir upe Rietumāfrikā, kas garumu sasniedz aptuveni 1 800 km, un daļēji kalpo kā robeža starp Senegālu un Mauritāniju. Tā ir nozīmīga gan reģionālai ģeogrāfijai, gan vēsturei. Antīkie autori min upi ar citiem nosaukumiem: Plīnijs Vecākais to sauca par Bambotus (varbūt saistīts ar vārdu, kas nozīmē "hipopotams"), savukārt Klaudijs Ptolemajs min to kā Nias. Kartāgiešu jūrasceļotājs Kartāga (stāsts par Hanno) ap 450. g. p. m. ē. devās apvidū pie Gvinejas līča, un pastāv liecības, ka reģionā jau sen notika tirdzniecība uz Vidusjūru. Kartāga tika sagrauta 146. gadā p. m. ē., tomēr reģiona saiknes ar Eiropu un Ziemeļāfriku bija nozīmīgas daudzus gadsimtus.

Senegālas upe veidojas no divām galvenajām pietekām — Semefē un Bafinga — kas satiekas pie Bafulābē, un šo sateces vietu uzskata par upes sākumpunktu. Semefē un Bafingas upju galvenie iztekaļi atrodas Gvinejā. Bafinga upe plūst caur Mali, savukārt Semefē daļēji veido Mali un Senegālas robežu. No avotiem Senaegālas upe virzās caur dažādiem klimata joslām — tropiem un sausākiem Sahela apgabaliem — tāpēc tās režīms ir stipri sezonāls: lietus sezonā plūsma strauji palielinās, sausajā periodā tā samazinās.

Tuvojoties grīvai, netālu no ietekas ielejā upi šķērso Biffeche līcis, un upes akvatorijā ir vairākas salas. Uz vienas no šīm salām atrodas vēsturiskā pilsēta Sentluisas — viens no Senegālas svarīgākajiem ostas un kultūras centriem. Pēc grīvas upe dažkārt pagriežas uz dienvidiem, un starp upi un Atlantijas okeānu izveidojas šaura smilšu josla — tā saucamā Langue de Barbarie — kas daļēji sargā deltai piekrastes joslu. Upē ir uzbūvēti nozīmīgi aizsprosti, lai regulētu plūsmu un nodrošinātu ūdens resursus: Manantali aizsprosts (Mali un) izveido lielu ūdenskrātuvi, kas nodrošina hidroenerģiju, apūdeņošanu un plūdu kontroli, savukārt Maka-Diama aizsprosts, uz Mauritānijas un Senegālas robežas, netālu no jūras, ierobežo sālsūdens ieplūdi upes lejtecē un palīdz saglabāt saldūdens resursus lauksaimniecībai un dzeramajam ūdenim.

Senegālas upes baseins aptver plašu teritoriju, un precīzs platības lielums atkarībā no avota tiek norādīts dažādi (aptuveni daudzkārt desmitiem tūkstošu līdz vairāk nekā simt tūkstošu km² mērogā). Ūdens režīms ir ļoti sezonāls: lietus periodā baseins piegādā lielu daudzumu ūdens, bet sausuma laikā plūsma ievērojami kritas. No Senegālas upes ietek vairākas svarīgas pietekas, tostarp Faleme, Karakoro upe un Gorgolas upe, kas papildina upes resursus un ietekmē vietējo ekoloģiju un lauksaimniecību.

Starptautiska sadarbība ap Senegālas upi ir būtiska tās ilgtspējīgai apsaimniekošanai. 1972. gadā Mali, Mauritānija un Senegāla izveidoja Sēnegales flotes novērtēšanas organizāciju (Organisation pour la mise en valeur du fleuve Sénégal — OMVS), lai kopīgi plānotu ūdens izmantošanu, apūdeņošanu, hidroenerģiju, navigāciju un plūdu risku mazināšanu. Šī organizācija pārvalda lauksaimniecības projektus, ūdens resursus un infrastruktūru gar upi; Gvineja pievienojās šai iniciatīvai 2005. gadā. OMVS pierāda, cik svarīga ir starptautiska koordinācija transnacionālās upēs, jo uz upes ietekmē klimata pārmaiņas, sālsūdens intrūzija, iejaukšanās dabiskajās plūsmās (piem., aizsprosti) un vietējo kopienu ekonomiskā attīstība. Lai nodrošinātu reģiona ilgtspēju, nepieciešama līdzsvarota ūdens resursu izmantošana, dabas aizsardzība un vietējo iedzīvotāju vajadzību ņemšana vērā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Senegālas upe?

J: Kas bija Plīnijs Vecākais?

J: Kur apmēram 450. gadā p. m. ē. devās Hanno Kartagīnas karaginietis?

J: Kādas divas upes satiekas pie Bafoulabé, veidojot Senegālas upi?

J: Kādi ir divi lieli aizsprosti uz šīs upes vai tās tuvumā?

J: No cik lielas zemes platības tā ņem ūdeni?

Meklēt pēc burta