Kartāga vēsture un nozīme Tunisijā — feniķiešu kolonija un Puniešu kari

Kartāga ir sena pilsēta-valsts tagadējās Tunisijas teritorijā. Tā sākās kā feniķiešu kolonija. Kartāga savas varenības kulminācijas laikā bija galvenā lielvara Vidusjūrā, kontrolējot daļu Spānijas, Sicīlijas, Ziemeļāfrikas, Sardīnijas un Baleāru salu. Pilsēta izauga ap stratēģiski svarīgo Byrsa kalnu un Romas laikos bija nozīmīgs ostas centrs. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Kartāgas apmetne pastāvēja jau 9.–8. gadsimtā p.m.ē., bet leģendārais dibināšanas stāsts par karalieni Dido (Elissu) attiecīgi tiek datēts ap 9. gadsimtu p.m.ē. Kartāga kļuva par tirdzniecības, kuģniecības un lauksaimniecības centru — tās ietekmi pastiprināja plašs koloniju tīkls un kontrole pār svarīgiem metālu ieguves reģioniem Ibērijā.

Politiska un militāra struktūra

Kartāgas iekārta bija aristokrātiska, ar ietekmīgām tirgotāju ģimenēm un padomi, kurā galvenā vara bija piešķirta elītai. Valsts vadītājiem reizēm tika dots tituls, ko romieši salīdzināja ar konsuliem, un pastāvēja arī citi ierēdņu un padomdevēju institūti. Kartāga bija pazīstama ar savu spēcīgo floti, kas nodrošināja tirdzniecības un militāro pārākumu, kā arī ar profesionālajām armijām, kas bieži izmantoja algotņus no dažādiem reģioniem.

Puniešu kari un Romas konflikts

Romas Republika iznīcināja Kartāgu 3. un 2. gadsimtā p.m.ē. notikušajos Puniešu karos. Šie konflikti bija ilgstoša cīņa par ietekmi Vidusjūrā:

• Pirmais puniešu karš (264–241 p.m.ē.) sākās sacīkstē par Sicīliju; Romai izdevās gūt jūras uzvaras un piespiest Kartāgu zaudēt Sicīliju kā pirmo ārējo teritoriju.
• Otrais puniešu karš (218–201 p.m.ē.) ir visplašāk zināmais — to vadīja slavenais Kartāgas ģenerālis Hannibals, kurš šķērsoja Alpus un guva vairākas smagas uzvaras, piemēram, Kannu kaujā. Tomēr romiešu stratēģiskā pretdarbība un Pāvila (Scipio Africanus) vadītā kampānija Ibērijā un Āfrikā noveda pie Hannibala sakāves Zamas kaujā (202 p.m.ē.).
• Trešais puniešu karš (149–146 p.m.ē.) beidzās ar Kartāgas aplenkumu un iznīcināšanu — pilsēta tika sagrauta, daļa iedzīvotāju iznīcināta vai pārdota verdzībā. Par iznīcināšanas simbolu populārā folklora piemin, ka romieši apsāla zemi, bet šis stāsts mūsdienu pētniecībā tiek uzskatīts par apgalvojumu bez drošiem pierādījumiem.

Pēcromiešu periods un vēlākā vēsture

Pēc Kartāgas sagraušanas Roma šajā vietā izveidoja koloniju, un tā kļuva par nozīmīgu Āfrikas provinces pilsētu. Carthago (Romiešu Kartāga) bija viens no reģiona galvenajiem administratīvajiem un ekonomiskajiem centriem — tā ražoja pārtiku, kalpoja kā tirdzniecības mezgls un bija arī intelektuāls un reliģisks centrs agrīnajā kristietībā. Galu galā pilsētu iekaroja vandāļi un izmantoja to, lai uzbruktu Romai; 5. gadsimtā vandāļu karavadonis Genseriks ieņēma Kartāgu, un vēlāk — 6. gadsimtā — bizantieši to atguva, pateicoties Belizāra vadītajai rekonstrukcijai. 7. gadsimtā reģionu pakāpeniski iekaroja arābu musulmaņu spēki, un Kartāgas nozīme samazinājās, bet tās kultūras ietekme saglabājās vietējā un reģionālajā attīstībā.

Kultūra, ekonomika un mantojums

Kartāgas kultūra bija feniķiešu sakņu un vietējo Āfrikas elementu sajaukums. Reliģija ietvēra dievības kā Baal Hammon un Tanit; vietās, ko sauc par tophet, atrastas rituālu vietas un bērnu kapu kultūras pēdas, kas pētniecībā tiek dažādi interpretētas. Ekonomiski Kartāga balstījās uz starptautisko tirdzniecību, lauksaimniecību un mērogojamu resursu apguvi — īpaši svarīgas bija metālu raktuves Ibērijā un tirdzniecības ceļi Vidusjūrā.

Kartāgas militārais un jūras mantojums — tostarp stratēģiskā domāšana, kuģniecības prasmes un izmēģinājumi ar flotes tehniku — būtiski ietekmēja Vidusjūras politiku un militāro attīstību. Līdz mūsdienām saglabājušās plašas arheoloģiskas liecības: pilsētas drupas, ostu paliekas, kapu pieminekļi un mākslas priekšmeti, kas ļauj rekonstruēt dzīvi un hierarhiju Kartāgā. Kartāgas vieta mūsdienu Tunisijā (netālu no Tunisas) ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un pilsētas vēsture joprojām ir svarīgs elements Ziemeļāfrikas un Vidusjūras senās vēstures izpētē.

Izcili personāži

• Hamilkars Barkas — Kartāgas ģenerālis un Hannibala tēvs, kurš nostiprināja Kartāgas pozīcijas Ibērijā.
• Hannibals — viens no pazīstamākajiem karavadiem vēsturē; viņa Alpu šķērsošana un uzvaras pret romiešiem padarīja viņu leģendāru.
• Skipions Afriķietis (Scipio Africanus) — Romas ģenerālis, kurš pārspēja Hannibalu Zamas kaujā un nodrošināja Romas dominanci pār Kartāgu.

Kartāgas vēsture ir stāsts par feniķiešu tirdzniecības ekspansiju, par vienu no varenākajām Vidusjūras valstīm un par konflikta, asimilācijas un kultūras mijiedarbības procesu, kas formēja Antīkās pasaules redzējumu un atstāja ilgstošu mantojumu reģiona identitātē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Kartāga?

J: Kā sākās Kartāga?

J: Kur Kartāga atradās savā varenības virsotnē?

J: Kas iznīcināja Kartāgu Pūniešu karos?

J: Kas notika pēc tam, kad Roma iznīcināja Kartāgu?

J: Kas iekaroja Kartāgu pēc tam, kad tā kļuva par nozīmīgu Āfrikas provinces pilsētu?

J: Kad vandāļi iekaroja Kartāgu?

Meklēt pēc burta