Izstāšanās (militārais)
Militārā izvešana jeb atkāpšanās ir militārās operācijas veids. Tas parasti nozīmē spēku atvilkšanu, vienlaikus saglabājot kontaktu ar ienaidnieku. Ir vairāki iemesli, kāpēc militārie spēki atkāpjas. Spēki var atkāpties, lai ieņemtu teritoriju, kuru ir vieglāk aizstāvēt. Atkāpšanos var izmantot, lai ievestu ienaidnieku no aizmugures. Tā var būt atkāpšanās pēc iespējas ātrāk, lai glābtu savu armiju no sakāves. Atkāpšanās vai atkāpšanās var būt riskanta. Tas prasa disciplīnu, lai saglabātu spēku organizētību un nepārvērstu atkāpšanos par izrāvienu. Tāpat ir jārūpējas, lai atkāpšanās nesabojātu spēku morāli.
Francijas atkāpšanās no Krievijas 1812. gadā
Taktiskais izņemšana
Atkāpšanās var būt nepieciešama, ja aizsargājošie spēki ir pārspēti vai atrodas neizdevīgā situācijā. Taču parasti ir svarīgi nodarīt pretiniekam pēc iespējas lielāku kaitējumu. Šādā gadījumā atkāpšanās spēki var izmantot vairākas taktikas un stratēģijas. To mērķis ir palēnināt ienaidnieka virzību. Tas var ietvert mīnu vai mīnu lamatas uzstādīšanu atkāpšanās laikā vai pirms tās. Dažkārt neliela spēka iebrukums no aizmugures var palēnināt vai apturēt ienaidnieka virzību. Tāpat arī ienaidnieka novirzīšana uz sagatavotiem artilērijas uzbrukumiem vai izdedzinātas zemes taktikas izmantošana.
Rout
Karadarbībā ilgtermiņa stratēģija ir ienaidnieka sakāve. Efektīva taktiskā metode ir ienaidnieka demoralizēšana. To parasti panāk, sakārojot viņa armiju. To var izdarīt arī, izspiežot karaspēku no kaujas lauka. Kad spēki ir kļuvuši dezorganizēti, tie zaudē spēju cīnīties kā vienība. Uzvarētāji var vajāt bēgošos karavīrus. Uzvarētāji var arī censties nodarīt pēc iespējas vairāk zaudējumu. Viņi var arī mēģināt paņemt pēc iespējas vairāk gūstekņu.
Tomēr komandierim ir jāizlemj, vai vajāšanas priekšrocības ir tā vērtas, lai riskētu, ka ienaidnieks tikai izliekas, ka atkāpjas (efektīva taktika ir fiktīva atkāpšanās).
Iedomāta atkāpšanās
Imitējot atkāpšanos vai atkāpšanos, tiek vilināts ienaidnieks prom no aizsargājamās pozīcijas. Tā var ievilināt viņus sagatavotā ielenkumā. Tā ir sena taktika, un to izmantoja visā kara vēsturē.
Divi slaveni piemēri:
- Hastingsas kaujas laikā Viljams iekarotājs izmantoja fiktīvu atkāpšanos. Viņš izvilināja lielu daļu Harolda kājnieku no viņu izdevīgās aizsardzības augstienē. Kad viņi sekoja viņa "atkāpšanās" spēkiem, tos iznīcināja Vilhelma normāņu kavalērijas uzbrukums.
- Senie mongoļi cita starpā bija slaveni ar to, ka plaši izmantoja fiktīvu atkāpšanos. Viņu ātrā un vieglā jātnieku karaspēks padarīja gandrīz neiespējamu sekmīgu ienaidnieka vajāšanu. Kaujas karstumā mongoļu armija izlikās sakauta, izsmelta vai apjukusi. Viņi pēkšņi atkāpās no kaujas lauka. Pretinieku spēki, domādami, ka ir sagrābuši mongoļus, metās viņiem pakaļ. Atkāpjoties mongoļu kavalērija uz saviem vajātājiem šautu atpakaļ ar vēju, daudzus nogalinot (sk. Partijas šāviens). Kad vajātāji pārtrauca vajāt (ievērojami ātrāko) mongoļu jātnieku, tad jātnieki pagriezās un uzbruka vajātājiem. Parasti tas izdevās. Daļēji to izmantoja kā detalizētas sakāves taktiku, lai mongoļi varētu sakaut lielākas armijas, sadalot tās mazākās grupās.
Aizņemts izņemšana
Militārās okupācijas atsaukšana var notikt politisku iemeslu dēļ. Karaspēka izvešana no okupētajām zemēm var nebūt saistīta ar cīņu ar ienaidnieku. To var veikt pamiera vai relatīva miera laikā, kā tas bija Palestīnas gadījumā.
