Ugunspārtraukšana
Uguns pārtraukšana (vai pamiers) ir kara vai jebkura bruņota konflikta pārtraukšana, kad katra konflikta puse vienojas ar otru pusi uz kādu laiku pārtraukt agresīvas darbības. Pamieru var pasludināt kā daļu no oficiāla līguma, taču to var saukt arī par daļu no neformālas vienošanās starp pretējiem spēkiem.
Vēstures piemēri
Pirmais pasaules karš
1914. gada 24. decembrī Pirmā pasaules kara laikā tika noslēgts neoficiāls pamiers, jo gan vācieši, gan briti centās ievērot Ziemassvētkus ("Ziemassvētku pamiers"). Līgums netika parakstīts, un pēc dažām dienām karš atsākās.
Korejas karš
1953. gada 27. jūlijā tika panākts pamiers, lai apturētu Korejas kara konfliktu un izveidotu demilitarizēto zonu. Taču miera līgums netika parakstīts. Tāpēc oficiāli Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja joprojām ir karastāvoklī.
Pašreizējie piemēri
Kašmiras konflikts
Pakistānas valdība vairākkārt ir apgalvojusi, ka Indijas Republika pārkāpj Simlas nolīgumu, būvējot žogu gar Kašmiras konflikta pamiera līniju. Toreizējais Pakistānas prezidents un bijušais Pakistānas armijas štāba priekšnieks Pervez Musharraf 2002. gadā solīja ierobežot infiltrāciju teritoriālajāstrīdā. Pēc 2003. gada novembrī noslēgtās vienošanās par uguns pārtraukšanas līniju būvniecība tika atsākta un pabeigta 2004. gada beigās. Kašmiras ielejā un Džammu reģionā 2004. gada 30. septembrī tika pabeigta robežlīnijas norobežošana. Saskaņā ar Indijas militāro avotu sniegto informāciju žogs par 80 % ir samazinājis to kaujinieku skaitu, kuri regulāri šķērso okupēto strīdus valsts teritoriju, lai uzbruktu Indijas karavīriem.
Izraēlas un palestīniešu konflikts
Vēl viens piemērs par pamieru Izraēlas un palestīniešu konfliktā tika paziņots 2005. gada 8. februārī starp Izraēlas valsti un Palestīniešu pašpārvaldi. Paziņojuma brīdī palestīniešu galvenais sarunu vedējs Saeb Erekat (Saeb Erekat) publiski definēja pamieru šādi: "Mēs esam vienojušies, ka šodien prezidents Mahmud Abbas pasludinās pilnīgu vardarbības pārtraukšanu pret izraēliešiem jebkurā vietā un premjerministrs Ariel Sharon pasludinās pilnīgu vardarbības un militāro darbību pārtraukšanu pret palestīniešiem jebkurā vietā".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir pamiers?
A: Uguns pārtraukšana ir karadarbības pārtraukšana karā vai jebkurā bruņotā konfliktā. Tā ir vienošanās starp pretējām pusēm uz noteiktu laiku pārtraukt agresīvas darbības.
J: Kādi ir pamiera nosacījumi?
A: Uguns pārtraukšanas nosacījumi atšķiras atkarībā no konflikta rakstura. Tomēr abām konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāpiekrīt pārtraukt kaujas un agresīvas darbības.
J: Cik ilgi parasti ilgst pamiers?
A: Pamiers var ilgt jebkuru laiku atkarībā no iesaistīto pušu panāktās vienošanās. Daži pamiers var ilgt tikai dažas stundas, bet citus var pasludināt uz nedēļām, mēnešiem vai pat uz nenoteiktu laiku.
J: Kad parasti tiek izsludināti pamiera pārtraukumi?
Atbilde: Atkarībā no apstākļiem pamieru var izsludināt jebkurā konflikta posmā. Dažkārt tas var būt daļa no miera līguma, bet citkārt tā var būt neoficiāla vienošanās, kas panākta starp pretējām pusēm.
J: Kāds ir pamiera mērķis?
A: Uguns pārtraukšanas mērķis ir nodrošināt pagaidu pārtraukumu cīņās un iespēju abām pusēm vienoties par pastāvīgāku konflikta risinājumu. To var arī izmantot, lai ļautu sniegt humāno palīdzību cietušajiem civiliedzīvotājiem.
Vai pamiers vienmēr efektīvi palīdz izbeigt konfliktus?
A: Pamiers var efektīvi izbeigt konfliktus, ja ir piemēroti apstākļi un ja abas puses ir apņēmušās panākt, lai tas izdotos. Tomēr ne vienmēr tie var sekmīgi sasniegt paredzēto mērķi, jo dažas puses var pārkāpt vienošanos un turpināt cīņu.
J: Kā tiek uzraudzīta un nodrošināta pamiera pārtraukšana?
A: Pamiera pārtraukšanu parasti uzrauga neitrālas puses, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija vai citas starptautiskas organizācijas. Uguns pārtraukšanas noteikumos var iekļaut arī noteikumus par izpildes pasākumiem, piemēram, miera uzturētāju vai citu drošības spēku izvietošanu.
