Korejas karš
Korejas karš notika no 1950. līdz 1953. gadam. Tajā piedalījās Korejas Republika (jeb Dienvidkoreja), kuru atbalstīja vairāku valstu bruņotie spēki ASV vadībā, un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (jeb Ziemeļkoreja), kuru atbalstīja Ķīnas Tautas Republika un Padomju Savienība. Karš sākās 1950. gada 25. jūnijā plkst. 4.30. Kara darbība beidzās 1953. gada 27. jūlijā. Bojā gāja bojā vairāk nekā divi miljoni korejiešu, lielākā daļa no tiem - ziemeļos.
Abas puses vaino viena otru kara sākšanā. Ziemeļu pusei, kuru vadīja komunists Kims Il-sens, galvenokārt palīdzēja Ķīnas Tautas Republika un PSRS. Medicīnisku atbalstu sniedza Ungārija, Rumānija, Čehoslovākija, Bulgārija un Polija. Atbalstu sniedza arī Mongolija un Indija. Dienvidiem, kurus vadīja nacionālists Syngman Rhee, palīdzēja daudzas Apvienoto Nāciju Organizācijas valstis un jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis.
Karš beidzās 27. aprīlī. Amerikas Savienotās Valstis joprojām tur karaspēku Dienvidkorejā, ja Ziemeļkoreja atkal iebruktu. Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju šķir Korejas demilitarizētā zona, kas šķērso 38. paralēli.
Izcelsme un cēloņi
1910. gadā Japāna ieviesa Korejā japāņu varu, un, kad beidzās Otrais pasaules karš, tā joprojām valdīja Korejā. Kad Japāna kapitulēja, ASV un PSRS vienojās sadalīt Koreju divās pagaidu okupācijas zonās, PSRS okupējot ziemeļus, bet ASV - dienvidus. Sākotnēji tas bija paredzēts tikai uz īsu laiku.
1945. gada decembrī Maskavas Ārlietu ministru padomes konferencē ASV un PSRS vienojās, ka Korejā tiks izveidota pagaidu valdība (pagaidu valdība, kas tiek ātri izveidota, pirms tiek izveidota īstā valdība). Tas kļuva sarežģīti pieaugošā aukstā kara dēļ.
Aukstais karš bija svarīgs Korejas kara iemesls. Attiecības starp abām okupācijas lielvarām bija sliktas, un, kad 1949. gada oktobrī Ķīnā izveidojās komunistu režīms, ASV prezidents Harijs Trumens bija ļoti noraizējies, ka arī citas valstis ap Ķīnu, piemēram, Japāna, var kļūt komunistiskas. Amerikāņu armija bija aptuveni par divpadsmito daļu lielāka nekā pirms pieciem gadiem, un Josifs Staļins nesen bija zaudējis aukstā kara strīdu par Berlīnes blokādi un tai sekojošo gaisa transportu. Viņi galvenokārt strīdējās par taisnīgām robežlīnijām un komunisma izplatību, tādējādi izraisot karu.
Notikumi
- 1950. gada 25. jūnijs
- Ziemeļkoreja iebrūk Dienvidkorejā pāri 38. paralēlei un ieņem lielāko daļu Dienvidkorejas. Dienvidkorejas armija atkāpjas uz Busānu.
1950. gada jūlijs
- Apvienoto Nāciju Organizācijas armija iejaucas un nolaižas Inčonā, nelielā ostā, kas atrodas tikai aptuveni pusceļā uz dienvidu Koreju, un no turienes cīnās ar Ziemeļkorejas armiju un izspiež to pāri robežai, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, tuvu Ķīnas robežai, uz dienvidiem no Jalu upes.
- Ķīna sāk justies apdraudēta, jo karš notiek tik tuvu tai, un liek ANO armijai un Dienvidkorejas armijai atgriezties pie robežas, norādot, ka viņiem nav ko karot tik tālu Ziemeļkorejā.
1950. gada oktobris
- ANO (ko vada amerikāņu ģenerālis Duglass Makarturs) ignorē ķīniešu brīdinājumu, tāpēc Ķīnas armija, saukta par Tautas atbrīvošanas armiju, iebrūk Ziemeļkorejā un palīdz ziemeļkorejiešiem cīnīties pret ANO, līdz ANO spēki tiek izspiesti aiz robežas, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju.
1950. gada decembris
- Tā kā MiG-15 pārspēj amerikāņu Lockheed P-80 Shooting Stars, F-86 Sabre dodas uz Koreju.
1951. gada februāris
- Cīņas turpinās, līdz tiek atjaunota kārtība un neviena no armijām neatrodas otrā valstī. Sākas miera sarunas.
1951. gada 11. aprīlis
- Duglass Makarturs atbrīvots no komandiera amata par publiskiem paziņojumiem, kas bija pretrunā ar administrācijas politiku.
1951. gada marts - 1953. gada 27. jūlijs
- Miera sarunas turpinās. 1953. gada 27. jūlijā miers nav pasludināts, bet abas valstis paraksta pamieru un ANO atkāpjas.
cietušie netālu no Pušānas
ANO spēku izkāpšana pie Inčonas
Rezultāti
| Valsts | Pozitīvs | Negatīvs |
| ASV | apturēja komunistu ekspansiju. Grieķija un Turcija pievienojās NATO. Tramana doktrīnas ievērošana. | Pārāk agresīva, un tas lika citām valstīm nervozēt. |
| ANO | Pirmie lielākie panākumi. | Varēja uzvarēt tikai ar vardarbību, nevis miera sarunām. |
| Abas Korejas | Ziemeļkoreja noslēdza līgumu ar Ķīnu. Dienvidkoreja palika kapitālistiska. | Daudzi cilvēki gāja bojā, daudz īpašumu tika izpostīts. Atkārtota apvienošanās nenotika. |
| Ķīna | Ārvalstu karš vienoja valsti un uzlaboja valdnieku prestižu. | PSRS attiecības pasliktinājās. Aizliegts piedalīties ANO Drošības padomē. |
| PSRS | Ziemeļkoreja palika komunistiska. Pārbaudīja savus gaisa spēkus pret ASV. | Attiecības ar Ķīnu pasliktinājās. Zaudēta liela naudas summa. |
Statistika
Kopējais spēks
- Aptuvenais skaits
Apvienoto Nāciju Organizācija
- Dienvidkoreja - 603 000 karavīru
- Amerikas Savienotās Valstis - 327 000
- Lielbritānija - 14 200
- Kanāda - 8 100
- Turcija - 5 500
- Austrālija - 2 300
- Filipīnas - 1 600
- Jaunzēlande - 1 400
- Nīderlande - 3 418
- Etiopija - 1 300
- Grieķija - 1 250
- Kolumbija - 1 300
- Taizeme - 1 200
- Beļģija - 891
- Dienvidāfrika - 873
- Francija - 800
- Luksemburga - 44
- Kopā - aptuveni 972 000 karavīru
Komunistiskā
- Ziemeļkoreja - 260 600
- Ķīna - 1 358 456
- Padomju Savienība - 26 000
- Kopā - 1 642 600 karavīru
Zaudējumi
Apvienoto Nāciju Organizācija
- Dienvidkoreja - 205 000 bojāgājušo - 905 800 ievainoto
- Amerikas Savienotās Valstis - 100 503 nāves gadījumi - 92 073 ievainoti
- Apvienotā Karaliste - 1078 bojāgājušie - 2674 ievainotie
- Turcija - 721 bojāgājušais - 2109 ievainotie
- Kanāda - 507 bojāgājušie - 1001 ievainotais
- Austrālija - 380 bojāgājušie - 1192 ievainotie
- Jaunzēlande - 34 bojāgājušie - 80 ievainoti
- Nīderlande - 150 bojāgājušie - 3 mirušo skaits - MIA
- Francija - 69 nāves gadījumi
- Luksemburga - 2 bojāgājušie - 2 ievainoti
·
Komunisti
- Ziemeļkoreja - 257 806 nāves gadījumi
- Ķīna - aptuveni 25 000 nāves gadījumu
- Padomju Savienība - aptuveni 300 nāves gadījumu
Televīzija
Populārais televīzijas seriāls M*A*S*H bija par amerikāņu ārstiem, kas dienēja Korejas karā. Seriāls ilga ilgāk nekā karadarbība.
Saistītās lapas
- Aukstais karš
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Korejas karš?
A: Korejas karš bija pilsoņu karš starp Korejas Republiku (Dienvidkoreju) un Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (jeb Ziemeļkoreju).
Q: Kad notika Korejas karš?
A: Korejas karš notika no 1950. gada 25. jūnija līdz 1953. gada 27. jūlijam.
J: Kas kara laikā atbalstīja Dienvidkoreju?
A: Dienvidkoreju atbalstīja vairāku Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu bruņotie spēki, kurus vadīja Amerikas Savienotās Valstis.
J: Kas kara laikā atbalstīja Ziemeļkoreju?
A: Ziemeļkoreju atbalstīja Ķīnas Tautas Republika un Padomju Savienība, kā arī medicīniskais atbalsts no Austrumvācijas, Ungārijas, Rumānijas, Čehoslovākijas, Polijas, Bulgārijas, Mongolijas un citām valstīm.
Jautājums: Cik cilvēku kopumā tika nogalināti šī konflikta laikā?
A: Kopumā šajā konfliktā tika nogalināti vairāk nekā divi miljoni korejiešu, galvenokārt Ziemeļkorejā.
J: Kādi vadītāji bija iesaistīti šajā konfliktā?
A: Ziemeļkoreju vadīja komunists Kims Il-sens, kuram galvenokārt palīdzēja Ķīnas Mao Dzeduns un Padomju Savienības līderis Josifs Staļins. Dienvidus vadīja nacionālists Syngman Rhee, kurš saņēma palīdzību no daudzām Apvienoto Nāciju Organizācijas valstīm, jo īpaši no ASV spēkiem, kuru sastāvā bija ASV gaisa spēku un jūras kara flotes vienības.
J: Kad beidzās šis karš?
A: Šis karš beidzās 1953. gada 27. jūlijā, kad abas puses parakstīja pamiera līgumu.
