Potsdamas ārlietu ministru padome (1945) — miera līgumu izstrāde
Potsdamas Ārlietu ministru padome (1945) — starptautiska komisija, kas izstrādāja otrā pasaules kara miera līgumus un teritoriālos noregulējumus Eiropā.
Ārlietu ministru padome bija starpvaldību institūcija, kuras izveide tika panākta Potsdamas konferencē 1945. gadā un par kuru tika paziņots Potsdamas līgumā. Tā bija paredzēta kā galvenais formālais mehānisms, caur kuru uzvarētājvalstu ārlietu ministri koordinētu miera līgumu sagatavošanu un risinātu atlikušo starptautisko jautājumu kopumu pēc Otrā pasaules kara.
Loma un uzdevumi
Potsdamas vienošanās noteica, ka Padomē darbosies Apvienotās Karalistes, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, Ķīnas, Francijas un Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministri. Galvenie Padomes uzdevumi bija:
- izstrādāt miera līgumus ar Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju un Somiju;
- izstrādāt ierosinājumus par teritoriālo jautājumu noregulējumu, kas pēc kara beigām Eiropā bija palikuši neatrisināti;
- sagatavot pamatnostādnes miera līgumam ar Vāciju, kuru būtu jāpieņem, kad "tiks izveidota šim nolūkam atbilstoša valdība";
- iespējami koordinēt jautājumus par demilitarizāciju, reparācijām, tiesu procesu nodrošināšanu un citām starptautiskām procedūrām, kas saistītas ar miera atjaunošanu.
Saskaņā ar Potsdamas vienošanos Padomei tika paredzēts regulāri sanākt Londonā (Lancaster House), un pirmajai sanāksmei bija jānotiek ne vēlāk kā 1945. gada 1. septembrī.
Darbs, sarežģījumi un prakse
Padomes darbība noritēja sarežģītā starptautiskā situācijā. Lai gan formāli visām lielvarām bija vienādas tiesības Padomē, praksē sadarbību ietekmēja politiskās spriedzes sākums un atšķirīgas prioritātes — īpaši attiecībā uz Vāciju un Austrumeiropas teritoriju jautājumiem. Ārpolitiskās domstarpības un aukstā kara atmosfēra bieži ierobežoja Padomes spēju pieņemt ātrus un vienprātīgus lēmumus.
Padome rīkoja vairākas sanāksmes un darba grupas, kurās sadarbojās ārlietu ministri vai viņu pilnvaroti pārstāvji. Tika apmainīta informācija, sastādīti projektu teksti un sagatavotas rekomendācijas starpvaldību konferences parakstīšanai.
Rezultāti
Viena no Padomes nozīmīgākajām sekām bija sagatavošanās un juridiskā bāze miera līgumiem, kuri vēlāk tiks parakstīti 1947. gadā Parīzē — pazīstamie Parīzes miera līgumi ar Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju un Somiju. Šie līgumi noteica robežas, karaspēka ierobežojumus, reparāciju saistības un citus politiski svarīgus nosacījumus attiecībā uz šo valstu statusu pēc kara.
Tajā pašā laikā galvenā Vācijas jautājuma — pastāvīga un vispārēja miera līguma ar Vāciju — Padome pilnībā neizšķīra. Vācijas galīgais politiskais un starptautiskais statuss palika atklāts līdz vēlākām sarunām, un galīgo noregulējumu sniedza tikai 1990. gada "Divu plus četru" līgums (Two‑Plus‑Four Agreement), kas deva pamatu Vācijas atjaunošanai kā suverēnai valstij un vienlaikus atrisināja starptautiskos jautājumus, kas saistīti ar Vācijas apvienošanos.
Ilgtspēja un nozīme
Ārlietu ministru padome bija nozīmīgs instruments pēckara sadarbībai un starptautiskajai juridiskajai kārtībai, jo tā ļāva strukturēt miera līgumu sagatavošanu un risināt plašu jautājumu loku. Tomēr politiskās spriedzes un vēlākā aukstā kara dēļ Padomes darbs bija ierobežots — daudzos jautājumos panākumi tika sasniegti tikai kompromisā vai pēc ilgas sarunu gaitas.
Kopumā Padome kalpoja par starpnozari starp militāro okupāciju un ilgtermiņa politisko noregulējumu, palīdzot pāriet no kara stāvokļa uz miera režīmu daudzās Eiropas valstīs, vienlaikus atstājot atvērtus svarīgus ģeopolitiskos jautājumus, kuru izšķiršana prasīja vēlākas starptautiskas iniciatīvas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ārlietu ministru padome?
A: Ārlietu ministru padome bija organizācija, par kuru vienojās Potsdamas konferencē 1945. gadā un par kuru tika paziņots Potsdamas līgumā.
J: Kas bija Ārlietu ministru padomes locekļi?
A: Ārlietu ministru padomes sastāvā bija Apvienotās Karalistes, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības, Ķīnas, Francijas un Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministri.
J: Kur bija paredzēts sanākt Ārlietu ministru padomei?
A.: Ārlietu ministru padomei parasti bija jātiekas Londonā, Lankasteras namā.
J: Kāds bija pirmais uzdevums, ko Ārlietu ministru padome bija pilnvarota veikt?
A.: Pirmais uzdevums, ko Ārlietu ministru padome bija pilnvarota veikt, bija izstrādāt miera līgumus ar Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju un Somiju.
J: Kādu citu uzdevumu bija pilnvarota veikt Ārlietu ministru padome?
A: Ārlietu ministru padome bija pilnvarota ierosināt teritoriālo jautājumu atrisināšanu, kas paliktu neatrisināti pēc kara beigām Eiropā.
J: Ko Ārlietu ministru padomei bija jāsagatavo attiecībā uz Vāciju?
A: Ārlietu ministru padomei bija jāsagatavo miera līgums ar Vāciju, kas būtu jāpieņem, kad tiks izveidota "šim nolūkam atbilstoša valdība".
J: Kad bija paredzēta pirmā Ārlietu ministru padomes sanāksme?
A: Ārlietu ministru padomes pirmajai sanāksmei bija jānotiek ne vēlāk kā 1945. gada 1. septembrī.
Meklēt