Ēģiptes Islāma Džihāds (EIJ) — vēsture, ideoloģija un terorisms

Padziļināta analīze: Ēģiptes Islāma Džihāds — vēsture, ideoloģija, terorisms, saistības ar Al-Qaeda un ietekme reģionā.

Ēģiptes Islāma džihāds (EIJ), sākotnēji saukts al-Džihads, ir Ēģiptes teroristu grupējums, kas balstās uz ekstrēmu islāma interpretāciju. Tā aktīvi darbojas kopš 20. gadsimta 70. gadu beigām. Apvienoto Nāciju Organizācija tai ir noteikusi pasaules mēroga embargo kā grupējumam, kas saistīts ar Al-Qaeda. To ir aizliegušas arī vairāku pasaules valstu valdības, tostarp Krievijas Federācijas valdība.

Kopš 1991. gada to vadīja Aimans al Zavahīri, kurš vēlāk kļuva par vienu no Al-Qaeda vadošajām figūrām; viņš tika nogalināts 2022. gadā. Saskaņā ar Zawahiri teikto EIJ "atšķīrās no grupas Takfir wal Hijra, jo mēs neuzskatām cilvēkus par neticīgajiem viņu grēku dēļ. Un mēs atšķiramies no Musulmaņu brālības, jo dažkārt viņi neiebilst pret valdību".

Organizācijas sākotnējais galvenais mērķis bija gāzt Ēģiptes valdību un aizstāt to ar islāma valsti, kas balstītos uz to, kādai, pēc organizācijas domām, vajadzētu būt islāmam. Vēlāk organizācija savus mērķus paplašināja, iekļaujot uzbrukumus Amerikas Savienotajām Valstīm un Izraēlai, kā arī citām interesēm Ēģiptē un ārvalstīs.

Islāma džihāds bija atbildīgs par Anvara Sadata slepkavību 1981. gadā. Sadata Sinaja līgums ar Izraēlu, ar kuru tika atzīta ebreju valsts, viņus ļoti sadusmoja.

Vēsture un attīstība

EIJ radās radikalizējošā politiskā un sociālā vidē, kas sekoja 1970. un 1980. gadu notikumiem Ēģiptē — režīma pretreakcijas, cietumu rekruēšana un ārvalstu ietekme. Organizāciju veidoja vairākas radikālas grupas un indivīdi, kas vēlējās aktīvi izmantot vardarbību pret valsti un tās pārstāvjiem. Pēc Sadata slepkavības grupa nonāca valdības uzbrukumā — daudzi biedri tika arestēti vai gāja trimdā. 1990. gados daļa EIJ aktīvistu nokļuva Afganistānā un sāka ciešāku sadarbību ar Al-Qaeda, kas vēl vairāk radikalizēja un internacionalizēja tās aktivitātes.

Ideoloģija

EIJ pieņēma tā dēvēto salafi-džihādisma pasaulesuzskatu: tie uzskata, ka islāma likumi jāievieš ar vardarbības palīdzību, ja tas nepieciešams, un ka esošā sekulārā vai pussekulārā valsts kārtība ir jāgāž. Organizācija kritizēja gan salīdzinoši miera piekritējas kustības, piemēram, Musulmaņu brālību, gan ultraekstrēmas doktrīnas, piemēram, Takfir wal Hijra, pozicionējoties kā atsevišķa, vardarbības ceļu izvēlējoša frakcija.

Stratēģija un taktikā

EIJ izmantoja vairākas vardarbības formas: slepkavības, sprādzienus, uzbrukumus valsts pārstāvjiem un drošības spēkiem, kā arī mērķtiecīgas operācijas pret ārvalstu interesēm. Organizācijai ir bijušas gan slēgtas šūnas iekšzemē, gan ārvalstu bāzes un savienojumi, kas veicināja apmācību, finansēšanu un operāciju plānošanu. Pēc 1990. gadu beigām daļa EIJ elementu tika asimilēti Al-Qaeda starptautiskajā tīklā.

Sadarbība un saistības

EIJ attiecības ar citām radikālām grupām bija mainīgas — dažkārt sadarbība tika meklēta koordinācijai, citkārt konkurence par resursiem un ietekmi. Virkne EIJ vadoņu un biedru kļuva par daļu no Al-Qaeda loģistikas un vadības, kas vēl vairāk saasināja to starptautisku terorisma aktivitāšu saikni.

Notikumu ietekme un tiesiska kvalifikācija

Organizācija ir atstājusi būtisku ietekmi uz Ēģiptes politiku un drošību: tā radīja plašas represijas, cietumu apstākļu pasliktināšanos un drošības pastiprināšanu, kas savukārt ietekmēja plašāku sabiedrību. EIJ un tās locekļi ir oficiāli atzīti par teroristiem daudzās valstīs un starptautiskās institūcijās, kas ir novedis pie arestiem, izdošanas, sankcijām un bloķētām finanses kanālām.

Sods, samazināšanās un mūsdienu stāvoklis

Pēc 1990. gadu beigām un īpaši pēc 2001. gada starptautiskās pretterorisma kampaņas daļa EIJ kapacitātes samazinājās — daudzi dalībnieki tika nogalināti, arestēti vai pievienojās Al-Qaeda. Tomēr ideoloģiskā bāze un radikalizācijas mehānismi saglabājās, ļaujot atsevišķiem elementiem periodiski atjaunot aktivitātes vai nodarboties ar lokālām uzbrukumu plānošanām. Ēģiptes varas iestādes turpina plašas drošības operācijas, izmeklēšanas un preventīvus pasākumus, lai mazinātu radikālo grupu ietekmi.

Rekrutēšana, finanses un propaganda

Rekrutēšana bieži notika caur personiskām saitēm, reliģiskām mācībām, cietumu radikalizāciju un ārzemju kauju lauku tīklu ietekmi. Finanses tika nodrošinātas gan ar vietējiem, gan ārvalstu avotiem — dažkārt nelegālām darbībām, dažkārt privātu ziedojumu vai tīklu atbalstu. Tā kā EIJ daļēji integrējās ar starptautiskajiem džihādistu tīkliem, tās propaganda un apmācību materiāli nonāca plašākā auditorijā, izmantojot gan drukātos, gan digitālos kanālus.

Cilvēku upuri un cilvēktiesību perspektīva

Organizācijas darbība ir prasījusi daudzu upuru dzīvības un radījusi ilgstošas sekas uz kopienām, tostarp terora radītā bailes, ekonomiskās sekas un sabiedrības polarizācija. Vienlaikus cīņa pret EIJ ir dažkārt novedusi pie plašām drošības operācijām, kurās tiek ierobežotas pilsoniskās brīvības, notiek aresti un citas darbības, kas rada diskusijas par cilvēktiesībām un ilgtermiņa risinājumiem radikalizācijas novēršanai.

Secinājums

Ēģiptes Islāma džihāds ir piemērs tam, kā vietējā ekstrēmistiskā kustība var pāraugt starptautiskā terorisma tīklā, saglabājot gan lokālus, gan globālus mērķus. Lai gan tās materiālā spēja ir samazinājusies salīdzinājumā ar 1980.–1990. gadiem, ideoloģiskā ietekme un radikalizācijas apstākļi turpina radīt draudus, kas prasa gan drošības, gan sociālas un preventīvas politikas risinājumus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Ēģiptes Islāma džihāds?

Q: Kopš kura laika EIJ darbojas?

Vai EIJ ir aizliegta kādā no valdībām?

J: Kas ir pašreizējais EIJ vadītājs?

Kāds ir EIJ galvenais mērķis?

J: Kādām valstīm un interesēm EIJ cenšas uzbrukt?

J: Kāda bija EIJ līdzdalība Anvara Sadata slepkavībā?

Meklēt pēc burta