Euskadi Ta Askatasuna

Apraksts

ETA bija viens no Eiropas bēdīgi slavenākajiem un ilgstoši darbojošos teroristu grupējumiem. Tā tika dibināta 1959. gadā no tā, kas bija palicis no cita radikāla basku separātistu grupējuma EKIN. Gan EKIN, gan ETA tika izveidotas neapmierinātības dēļ ar galvenās basku partijas - Basku nacionālās partijas - mēreno nacionālismu. ETA Spānijā sarīkoja simtiem uzbrukumu. Tai bija sakari ar citām teroristu grupām gan basku reģionā, gan ārpus tā. To vidū bija Īrijas Pagaidu republikāņu armija (IRA) un Kolumbijas FARC.

Uzbrukumi

Lielākā daļa ETA terora uzbrukumu bija vērsti pret uzņēmumiem un Spānijas valdības amatpersonām, īpaši drošības dienestu un tiesu iestāžu darbiniekiem, taču ETA uzbruka arī civiliedzīvotājiem. Tās visbiežāk izmantotā taktika bija spridzināšana un slepkavības. ETA uzbrukumi galvenokārt notika Basku zemē, Madridē un Katalonijā. Līdzīgi kā IRA, ETA dažkārt pirms uzbrukumiem izdeva brīdinājumus.

1973. gada decembrī grupa nogalināja admirāli Luisu Karrero Blanco. Tolaik daudzi uzskatīja, ka Blanco ir ticamākais Spānijas diktatora Francisko Franko pēctecis. Viņš tika nogalināts, kad zem viņa automašīnas eksplodēja pazemes bumba. Vairāk nekā divdesmit gadus vēlāk ETA gandrīz nogalināja opozīcijas politiķi Hosē Mariju Aznaru, kurš vēlāk kļuva par premjerministru. ETA 1987. gadā Barselonā nogalināja 21 cilvēku, izmantojot automašīnā ievietotu bumbu.

Statusa maiņa

Basku dzimtenes statuss būtiski mainījās līdz ar Francisko Franko režīma beigām un demokrātijas atjaunošanu 1979. gadā. Franko centās apspiest basku nacionālismu un separātismu. Savukārt jaunā demokrātiskā valdība basku provincēm piedāvāja ievērojamu autonomiju. Saskaņā ar 1980. gadā noslēgto vienošanos basku reģions ieguva savu parlamentu, līdzīgi kā citi Spānijas reģioni. Baskijai tika atļauts arī izveidot savu neatkarīgu nodokļu likumdošanu. Turklāt valsts kultūrā un izglītībā lielāka nozīme tika piešķirta euskara valodai. Tomēr jaunais autonomais reģions neatturēja radikālos separātistus, kas veidoja ETA. ETA ir pastrādājusi aptuveni 900 slepkavības un desmitiem nolaupīšanu.

Darbības maiņa

ETA darbības līmenis gadu gaitā ir mainījies. Grupējums ir mēģinājis vairākas reizes pārtraukt pamieru, tostarp 14 mēnešus, kas ilga līdz 1999. gada decembrim. Lai gan kopš 2000. gada ir notikuši vairāki ETA uzbrukumi, grupa ir pieprasījusi mazāk upuru. Tiek uzskatīts, ka tā samazinās. Spānijas amatpersonas uzskata, ka nesenie apspiešanas pasākumi ir noveduši pie nopietnas grupas vājināšanās, un uzskata, ka tās kā teroristu organizācijas nākotne varētu būt ierobežota. Pašlaik Spānijas cietumos atrodas vairāk nekā simts aizdomās turēto ETA biedru.

Pēdējos gados ETA ir veikusi sporādiskus uzbrukumus, tostarp sprādzienus 2004. gada septembrī, 2005. gada decembrī un 2006. gada sākumā. Tomēr pirms šiem sprādzieniem parasti tika izteikti brīdinājumi, un to rezultātā neviens cilvēks necieta.

ETA 2006. gada martā paziņoja par pastāvīgu pamieru un pauda gatavību iesaistīties politiskajā procesā. Iespējams, ka šis lēmums ir saistīts ar 2004. gada sprādzieniem Madrides vilcienos, kuros gāja bojā gandrīz 200 cilvēku. Sākotnēji par uzbrukumu vainoja ETA, taču drīz vien atklājās, ka tas bija ar Al-Qaeda saistītu kaujinieku islāmistu darbs. Līdzīgi kā IRA, ETA līderi, iespējams, uzskatīja, ka dažu radikālo islāmistu grupējumu praktizētais masveida upuru terorisms diskreditē to vardarbīgo taktiku, lai gan tas nav droši zināms. ETA bija slepena vadības struktūra.

2007. gada jūnijā ETA paziņoja, ka 2006. gada martā noslēgtais pamiers nav spēkā, lai gan daudzi uzskatīja, ka ETA 2006. gada decembrī notikušais sprādziens lidostas autostāvvietā liecina par to, ka pamiers nebūs spēkā. ETA pārstāvis apsūdzēja Spānijas valdību par iejaukšanos basku pašvaldību vēlēšanās, kā arī par to, ka tā pamiera laikā turpina ETA locekļu kriminālvajāšanu un notiesāšanu.

Jāatzīmē, ka ETA oficiāli neatteicās no vardarbības vai neuzsāka pasākumus, lai likvidētu ieročus (kā to 2005. gada jūlijā izdarīja IRA), kā daļu no pamiera deklarācijas. ETA pamiers jau iepriekš ir izvērties vardarbībā.

2011. gada 20. oktobrī ETA publiski paziņoja par pastāvīgu darbības pārtraukšanu. Par to tika paziņots divos ievērojamos nacionālistu laikrakstos Gara un Berria.