Euskadi Ta Askatasuna jeb ETA (basku valodā "Basku Dzimtene un brīvība"; IPA izruna: [ˈɛːta]) bija teroristiska nacionālistu separātistu kaujinieku organizācija. Tā vēlējās izveidot atsevišķu nacionālu valsti basku tautai. Basku tauta ir etniskā grupa, kas dzīvo Spānijas ziemeļu un Francijas dienvidrietumu apgabalos. Šajā reģionā dzīvo no 2 līdz 2,5 miljoniem basku. Daži no viņiem runā vietējā, neindoeiropiešu valodā, ko sauc par euskara valodu.
Izcelsme un mērķi. ETA dibināta 1959. gadā, galvenokārt no jaunu basku nacionālistu un intelektuāļu grupām, kas pretojās Francisco Franco režīma centieniem apspiest basku kultūru un valodu. Organizācijas sākotnējais mērķis bija politiska un teritoriāla neatkarība — izveidot suverēnu valsti Baskonijā (Euskal Herria), kas aptvertu Spānijas un Francijas Basku zemes. Laika gaitā ETA attīstīja gan politisko, gan bruņoto darbību līnijas, un tās stratēģija balstījās uz vardarbīgiem un teroristiem paņēmieniem, lai spiestu valsti un sabiedrību piekāpties.
Bruņotā kampaņa un vardarbība. No 1960. gadu beigām un īpaši no 1970. gadiem ETA īstenoja uzbrukumus policijai, armijai, politiskajiem līderiem un civiliedzīvotājiem. Tās taktika ietvēra spridzināšanas, šaušanu, nolaupīšanas un izspiešanu (t.s. "revolucionāro nodokli") kā līdzekļus finansēšanai un spiedienam. Pēc dažādiem avotiem ETA darbības rezultātā gāja bojā vairāk nekā 800 cilvēku — policisti, karavīri, politiski līderi un daudzi civiliedzīvotāji. Arī baudījums kļuva par plaši apspriestu un traģisku faktu Basku sabiedrībā.
Politiskās saites un šķelšanās. ETA laikā radās dažādas frakcijas un pieejas — politiskā spārna centieni likt uz politisku darbību, un militārā spārna piekritēji, kas uzstāja uz bruņotu cīņu. Politiskas organizācijas, kuras tika uzskatītas par ETA saistītām (piem., dažas no basku kreisajām partijām un kustībām), vairākkārt tika aizliegtas vai tām tika piemērotas tiesiskas sankcijas Spānijā. Tajā pašā laikā daudzi basku nacionālisti un partijas publiski nosodīja vardarbību un centās panākt mērķus demokrātiskā ceļā.
Starpvalstu sadarbība un cīņa pret ETA. No 1980. gadiem palielinājās Spānijas un Francijas drošības dienestu sadarbība, kas noveda pie plašām operācijām pret ETA šūnām, arestiem un ieroču konfiskācijām. Tāpat tika atklātas valsts līmeņa kontrvēsturiskas operācijas pret ETA, piemēram, neatļautas prettēvijas grupas (GAL) darbība, kas rada plašu tiesisko un politisko kritiku. Starptautiski ETA tika atzīta par teroristu organizāciju, un daudzas valstis īstenoja sankcijas un sadarbību, lai ierobežotu tās darbību.
Pāreja uz nevardarbīgu politiku un izbeigšana. Pēc ilgstošas vardarbības, spiediena no drošības dienestiem un spiediena no daļas Basku sabiedrības, ETA 2011. gadā paziņoja par pastāvīgu ieroču pārtraukšanu (permanent cessation of armed activity). Tālākos gados notika sarunas, nogādāja ieroci nodrošināšanas un demontāžas pasākumi starpstarpnieku uzraudzībā, un 2018. gada maijā ETA oficiāli paziņoja par organizācijas izbeigšanu un pilnīgu disolūciju.
Sekas, atmiņa un tiesiskā atbildība. ETA darbība radīja dziļas rētas gan Basku sabiedrībā, gan plašāk Spānijā un Francijā. Tūkstošiem ģimeņu cieta no zaudējumiem, un politiskās diskusijas par atbildību, miera procesu un upuru atmiņas nozīmi turpinās. Daudzi organizācijas dalībnieki tika arestēti, tiesāti un sodīti; citi devās trimdā vai slēpās. Bija arī plašas debates par to, kā atzīt un kompensēt upurus, vienlaikus risināt politiskās problēmas, kas deva pamatu konfliktam.
Noslēgums. ETA vēsture ir sarežģīta un pretrunīga — tajā saplūst nacionālisms, pretestība pret diktatūru, bruņota vardarbība, valsts pretpasākumi un ilgi meklēta ceļa meklējumi uz mieru. Lai gan organizācija vairs neeksistē, tās darbības sekas, upuri un politiskie jautājumi par Basku identitāti un autonomiju joprojām ietekmē reģiona sabiedrisko un politisko dzīvi.