Īrijas Pagaidu republikāņu armija
Pagaidu Īrijas republikāņu armija bija Īrijas republikāņu paramilitāra organizācija, kas vēlējās apvienot Īriju, izmantojot bruņotu spēku, lai atdalītu Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes, galvenokārt "nemieru" laikā. Tā atdalījās no Īrijas Republikāņu armijas (IRA) 1969. gadā. Tās vardarbīgā darbība oficiāli beidzās 1997. gadā. Šajā laikā tās biedri bija aptuveni 10 000 cilvēku. 2002. gadā bija palikuši aptuveni 1000 cilvēku; 300 no viņiem joprojām bija aktīvā dienestā. 2005. gada jūlijā tā iznīcināja visus savus ieročus un bumbas.
Tās pretinieki bija britu armija, Karaliskais Ulsteras policijas konstebuls un lojālistu paramilitārās grupas, piemēram, Ulsteras brīvprātīgie. PIRA mērķis bija atdalīt Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes un izveidot sociālistisku republiku apvienotajā Īrijā. Tā centās to panākt, veicot bruņotus uzbrukumus un sprādzienus, kā arī izmantojot politisko pārliecināšanu.
Īrijas Pagaidu republikāņu armiju dēvē arī par IRA, PIRA, Provos, bet tās atbalstītāji - par armiju vai RA. PIRA savus biedrus parasti dēvē par brīvprātīgajiem. IRA ir iekļauta Apvienotās Karalistes sarakstā saskaņā ar 2000. gada Terorisma likumu. Arī Īrijas Republikā tā ir iekļauta sarakstā kā nelikumīga organizācija. Amerikas Savienotās Valstis nav iekļāvušas IRA sarakstā kā "ārvalstu teroristu organizāciju", bet ir iekļāvušas to kategorijā "citas izraudzītas teroristu grupas, kas arī tiek uzskatītas par nozīmīgām globālajā karā pret terorismu".
IRA locekļi 2009. gadā rīkoja rekonstrukciju
Stratēģiju pārskats
IRA pirmā stratēģija bija izmantot spēku, lai iznīcinātu Ziemeļīrijas administrāciju un ievainotu vai nogalinātu pietiekami daudz britu karavīru un policistu, lai britu valdība pamestu valsti. IRA vervēja brīvprātīgos. Vēl vairāk brīvprātīgo viņi ieguva pēc 1972. gada "asiņainās svētdienas" uzbrukuma, kurā britu karaspēks apšaudīja protestētājus. Pēc tam IRA uzbruka britu militārajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Viņi saņēma ieročus un finansējumu no Lībijas un dažām grupām Amerikas Savienotajās Valstīs.
1975. gada februārī IRA piekrita pamieram, kas ilga gandrīz gadu. Tad IRA nolēma, ka ar pamieru nevar sasniegt savus mērķus. Tā rezultātā IRA uzsāka jaunu stratēģiju, kas pazīstama kā "ilgais karš". Tas aizsāka izsmelšanas karu pret britiem. Tāpat viņi ar politiskās partijas Sinn Féin starpniecību pastiprināja politisko darbību.
1981. gadā Īrijā notikušais bada streiks palīdzēja IRA iegūt atbalstu un uzvarēt vēlēšanās. Tas noveda pie Armalīta un vēlēšanu urnu stratēģijas, kuras mērķis bija veikt plašāku politisko darbību. Neveiksmīgais mēģinājums veikt vairāk militāru uzbrukumu lika republikāņu līderiem meklēt politisku risinājumu. Sinn Féin vairāk attālinājās no IRA. Pēc sarunām ar Sociāldemokrātu un leiboristu partiju (SDLP) un Lielbritānijas ierēdņiem IRA 1994. gadā noslēdza pamieru. Viņi cerēja, ka Sinn Féin tiks iesaistīta politiskajās sarunās par strīdu atrisināšanu. Kad britu valdība pieprasīja IRA atbruņošanos, pirms tā pieļāva Sinn Féin dalību sarunās, IRA 1996. gada februārī atcēla pamieru.
Pēc pamiera atjaunošanas 1997. gada jūlijā Sinn Féin tika uzņemta visu partiju sarunās. Tā rezultātā 1998. gadā tika noslēgts Lielās piektdienas līgums. IRA bruņotās kampaņas laikā, galvenokārt Ziemeļīrijā, bet arī Anglijā un kontinentālajā Eiropā, gāja bojā aptuveni 1800 cilvēku. Starp bojāgājušajiem bija aptuveni 1100 britu drošības spēku locekļu un aptuveni 640 civiliedzīvotāju. Pati IRA zaudēja 275-300 biedru no aptuveni 10 000 kopskaitā 30 gadu laikā.
2005. gada 28. jūlijā IRA Armijas padome paziņoja par bruņotās kampaņas pārtraukšanu. IRA paziņoja, ka tā izmantos tikai politiskus un demokrātiskus procesus. Drīz pēc tam IRA iznīcināja savus ieročus un bumbas.
1986. gadā no Pagaidu IRA atdalījās divas nelielas grupas - 1986. gadā nepārtrauktības IRA, bet 1997. gadā - Īstā IRA. Abas noraida Lielās piektdienas vienošanos un turpina iesaistīties paramilitārajā darbībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Īrijas Pagaidu republikāņu armija?
A: Pagaidu Īrijas republikāņu armija (PIRA) bija Īrijas republikāņu paramilitāra organizācija, kas vēlējās apvienot Īriju, izmantojot bruņotu spēku, lai atdalītu Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes, galvenokārt The Troubles laikā.
J: Kad tā atdalījās no Īrijas Republikāņu armijas (IRA)?
A: PIRA atdalījās no IRA 1969. gadā.
Jautājums: Cik daudz cilvēku bija PIRA biedri?
A.: PIRA aktīvajā darbības laikā tajā bija aptuveni 10 000 cilvēku.
J: Kas bija tās pretinieki?
A: Tās pretinieki bija britu armija, Karaliskais Ulsteras policijas konstebuls un lojālistu paramilitārās grupas, piemēram, Ulsteras brīvprātīgie.
Kāds bija tās mērķis?
A.: PIRA mērķis bija Ziemeļīrijas atdalīšana no Apvienotās Karalistes un sociālistiskas republikas izveide apvienotajā Īrijā. Tā centās to panākt, veicot bruņotus uzbrukumus un sprādzienus, kā arī izmantojot politisko pārliecināšanu.
J: Kā tā dēvē savus biedrus?
A.: PIRA savus biedrus parasti dēvē par brīvprātīgajiem.
J: Vai dažās valstīs tā ir iekļauta teroristu organizāciju sarakstā?
A: Jā, tā ir iekļauta nelikumīgu organizāciju sarakstā gan Apvienotajā Karalistē saskaņā ar 2000. gada Terorisma likumu, gan Īrijas Republikā. Turklāt, lai gan ASV valdība to oficiāli nav iekļāvusi "ārvalstu teroristu organizācijas" sarakstā, tā ir iekļauta "citu izvēlētu teroristu grupu kategorijā, kas arī tiek uzskatītas par nozīmīgām globālajā karā pret terorismu".
