Pagaidu Īrijas republikāņu armija (PIRA) — vēsture, mērķi un izbruņošana
Pagaidu Īrijas republikāņu armija (PIRA): detalizēta vēsture, ideoloģija, mērķi un izbruņošana — ceļš no vardarbības līdz 2005. gada ieroču iznīcināšanai.
Pagaidu Īrijas republikāņu armija bija Īrijas republikāņu paramilitāra organizācija, kas vēlējās apvienot Īriju, izmantojot bruņotu spēku, lai atdalītu Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes, galvenokārt "nemieru" laikā. Tā atdalījās no Īrijas Republikāņu armijas (IRA) 1969. gadā. Tās vardarbīgā darbība oficiāli beidzās 1997. gadā. Šajā laikā tās biedri bija aptuveni 10 000 cilvēku. 2002. gadā bija palikuši aptuveni 1000 cilvēku; 300 no viņiem joprojām bija aktīvā dienestā. 2005. gada jūlijā tā iznīcināja visus savus ieročus un bumbas.
Tās pretinieki bija britu armija, Karaliskais Ulsteras policijas konstebuls un lojālistu paramilitārās grupas, piemēram, Ulsteras brīvprātīgie. PIRA mērķis bija atdalīt Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes un izveidot sociālistisku republiku apvienotajā Īrijā. Tā centās to panākt, veicot bruņotus uzbrukumus un sprādzienus, kā arī izmantojot politisko pārliecināšanu.
Īrijas Pagaidu republikāņu armiju dēvē arī par IRA, PIRA, Provos, bet tās atbalstītāji - par armiju vai RA. PIRA savus biedrus parasti dēvē par brīvprātīgajiem. IRA ir iekļauta Apvienotās Karalistes sarakstā saskaņā ar 2000. gada Terorisma likumu. Arī Īrijas Republikā tā ir iekļauta sarakstā kā nelikumīga organizācija. Amerikas Savienotās Valstis nav iekļāvušas IRA sarakstā kā "ārvalstu teroristu organizāciju", bet ir iekļāvušas to kategorijā "citas izraudzītas teroristu grupas, kas arī tiek uzskatītas par nozīmīgām globālajā karā pret terorismu".
Vēsture un konteksts
Pagaidu IRA izveidošanās 1969. gadā saistīta ar organizācijas sadalīšanos starp “Oficiālo” un “Pagaidu” frakcijām strīdos par taktiku un ideoloģiju. 1960.—1970. gadu beigās pastiprinātie sektantie konflikti Ziemeļīrijā, plašāk pazīstami kā The Troubles (nemieri), un notikumi kā 1972. gada Bloody Sunday palīdzēja radikalizāciju un PIRA mobilizāciju. 1970.—1990. gados PIRA veica virkni pretrunīgi vērtētu operāciju gan Ziemeļīrijā, gan Lielbritānijā, tostarp sprādzienus, slepkavības, šaušanas un sabotāžu.
Mērķi un taktika
Oficiālais mērķis bija Ziemeļīrijas atdalīšana no Apvienotās Karalistes un Īrijas republikas izveide, balstoties uz kreisēju, republikāņu ideoloģiju — daļai grupas līderu arī bija sociālistiskas ievirzes mērķi. Taktiski PIRA lietoja geriljas kara paņēmienus:
- slepenas uzbrukumu vienības (active service units),
- autobumbu un pastkastīšu bumbu izmantošana,
- šnipera un spridzināšanas operācijas pret drošības spēkiem un infrastruktūru,
- garās aktivitātes Lielbritānijas teritorijā, lai radītu politisku un ekonomisku spiedienu.
Šīs metodes bieži izraisīja civiliedzīvotāju upurus un plašu starptautisku nosodījumu. PIRA taktika arī attīstījās — no masveida sadursmēm uz precīzākām, mazākām ASV tipa akcijām un slēptu ieroci pieejas.
Galvenie notikumi un simboliskas darbības
- 1970. un 1980. gados — plaša vardarbība Ziemeļīrijā un šajā laikā notikušas daudzas traģēdijas, kas iezīmēja konfl iktu.
- 1981. gada badastreiki ieslodzījumā — spēcīgs zaudējumu un starptautiskas uzmanības moments, kas palielināja republikāņu kustības profilu.
- 1979., 1984. un citos gados — PIRA organizētās operācijas Lielbritānijas teritorijā, kas mērķēja uz bruņotajiem spēkiem un politiskajām figūrām, izraisot plašu publisku rezonansi.
Attiecības ar politiku — Sinn Féin
PIRA politiskais spārns bija saistīts ar partiju Sinn Féin, kas kļuva par svarīgu politisko platformu republikāņu stratēģijai. No 1980. gadiem attīstījās stratēģija, ko dažkārt dēvēja par “armalite and ballot box” — vienlaikus izmantot bruņotu cīņu un vēlēšanu politiku, lai sasniegtu mērķus. Pāreja uz lielāku politisku iesaisti un sarunām bija svarīgs solis uz miera procesu.
Pretinieki, sabiedriskās un starptautiskās reakcijas
PIRA pretinieki iekļāva britu armiju, Karalisko Ulsteras policijas konstebulu un lojālistu paramilitārās grupas. Liela daļa sabiedrības, gan Ziemeļīrijā, gan ārpus tās, nosodīja vardarbību — īpaši tajos gadījumos, kad cieta civiliedzīvotāji. Starptautiskā kopiena, tostarp Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas valstis, spieda par miermīlīgām sarunām. Savukārt Īrijas-Amerikāņu atbalsta tīkli ilgstoši nodrošināja finanšu un politisku atbalstu, kas arī ietekmēja konfliktu un vēlāk miera procesu.
Mierprocess un izbruņošana
No 1990. gadu sākuma notika intensīvas sarunas, kas noveda pie 1994. gada pārtraukuma ar bruņotu darbību (ceasefire), kura gan tika lauzta 1996. gadā, bet atjaunota 1997. gadā. 1998. gada Good Friday / Belfast Agreement bija centrālais politiskais līgums, kas noteica konstitucionālas, drošības un politiskas reformas, tostarp pamatus dekomisionēšanai un bijušo karavīru integrācijai. Faktiskā ieroču iznīcināšana, ko uzraudzīja neatkarīga komisija (Independent International Commission on Decommissioning, vadīja ģenerālis John de Chastelain), tika pabeigta 2005. gada jūlijā, kad Pagaidu IRA paziņoja par visu savas bruņojuma iznīcināšanu.
Sadalījumi un mantojums
Ne visi republikāņu elementi piekrita mierprocesam — pastāvēja vairākas splintergrupas, piemēram, Continuity IRA un Real IRA, kas turpināja vardarbīgas darbības, lai gan tās bija mazākas un mazāk ietekmīgas nekā PIRA kulminācijas periodā. Miera process atstāja sarežģītu mantojumu: no vienas puses — politiska stabilizācija, no otras — neaizvērti sāpju, upuru un tiesiskuma jautājumi, kas joprojām ietekmē sabiedrisko diskursu Ziemeļīrijā.
Joprojām aktuālie aspekti
Diskusijas par PIRA lomu, atbildību un upuru kompensāciju turpinās. Vairāki jautājumi — parlamentārā atbildība, patiesības meklēšana, tiesiskā atbildība un sociālā reintegrācija — joprojām ir svarīgas politiskajai un sabiedriskajai dzīvei. Miera process ir samazinājis plašu sadursmju risku, taču drošības, identitātes un politiskās attiecības starp kopienām paliek jutīgas.
Kopsavilkums: Pagaidu Īrijas republikāņu armija bija galvenā paramilitāra spēka vienība The Troubles laikā. Tai bija skaidrs politisks mērķis — apvienot Īriju — un tā izmantoja dažādas bruņotas taktikas. Pēc gadu desmitiem ilgas vardarbības un politiskā spiediena daļa no tās aparatūras tika dekomisionēta 2005. gadā, un daļa grupas pārgāja uz politisku darbību, taču konflikta sekas un atsevišķu grupu turpmākā darbība saglabā diskusijas par pagātni un miera stabilitāti.
IRA locekļi 2009. gadā rīkoja rekonstrukciju
Stratēģiju pārskats
IRA pirmā stratēģija bija izmantot spēku, lai iznīcinātu Ziemeļīrijas administrāciju un ievainotu vai nogalinātu pietiekami daudz britu karavīru un policistu, lai britu valdība pamestu valsti. IRA vervēja brīvprātīgos. Vēl vairāk brīvprātīgo viņi ieguva pēc 1972. gada "asiņainās svētdienas" uzbrukuma, kurā britu karaspēks apšaudīja protestētājus. Pēc tam IRA uzbruka britu militārajiem un ekonomiskajiem mērķiem. Viņi saņēma ieročus un finansējumu no Lībijas un dažām grupām Amerikas Savienotajās Valstīs.
1975. gada februārī IRA piekrita pamieram, kas ilga gandrīz gadu. Tad IRA nolēma, ka ar pamieru nevar sasniegt savus mērķus. Tā rezultātā IRA uzsāka jaunu stratēģiju, kas pazīstama kā "ilgais karš". Tas aizsāka izsmelšanas karu pret britiem. Tāpat viņi ar politiskās partijas Sinn Féin starpniecību pastiprināja politisko darbību.
1981. gadā Īrijā notikušais bada streiks palīdzēja IRA iegūt atbalstu un uzvarēt vēlēšanās. Tas noveda pie Armalīta un vēlēšanu urnu stratēģijas, kuras mērķis bija veikt plašāku politisko darbību. Neveiksmīgais mēģinājums veikt vairāk militāru uzbrukumu lika republikāņu līderiem meklēt politisku risinājumu. Sinn Féin vairāk attālinājās no IRA. Pēc sarunām ar Sociāldemokrātu un leiboristu partiju (SDLP) un Lielbritānijas ierēdņiem IRA 1994. gadā noslēdza pamieru. Viņi cerēja, ka Sinn Féin tiks iesaistīta politiskajās sarunās par strīdu atrisināšanu. Kad britu valdība pieprasīja IRA atbruņošanos, pirms tā pieļāva Sinn Féin dalību sarunās, IRA 1996. gada februārī atcēla pamieru.
Pēc pamiera atjaunošanas 1997. gada jūlijā Sinn Féin tika uzņemta visu partiju sarunās. Tā rezultātā 1998. gadā tika noslēgts Lielās piektdienas līgums. IRA bruņotās kampaņas laikā, galvenokārt Ziemeļīrijā, bet arī Anglijā un kontinentālajā Eiropā, gāja bojā aptuveni 1800 cilvēku. Starp bojāgājušajiem bija aptuveni 1100 britu drošības spēku locekļu un aptuveni 640 civiliedzīvotāju. Pati IRA zaudēja 275-300 biedru no aptuveni 10 000 kopskaitā 30 gadu laikā.
2005. gada 28. jūlijā IRA Armijas padome paziņoja par bruņotās kampaņas pārtraukšanu. IRA paziņoja, ka tā izmantos tikai politiskus un demokrātiskus procesus. Drīz pēc tam IRA iznīcināja savus ieročus un bumbas.
1986. gadā no Pagaidu IRA atdalījās divas nelielas grupas - 1986. gadā nepārtrauktības IRA, bet 1997. gadā - Īstā IRA. Abas noraida Lielās piektdienas vienošanos un turpina iesaistīties paramilitārajā darbībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Īrijas Pagaidu republikāņu armija?
A: Pagaidu Īrijas republikāņu armija (PIRA) bija Īrijas republikāņu paramilitāra organizācija, kas vēlējās apvienot Īriju, izmantojot bruņotu spēku, lai atdalītu Ziemeļīriju no Apvienotās Karalistes, galvenokārt The Troubles laikā.
J: Kad tā atdalījās no Īrijas Republikāņu armijas (IRA)?
A: PIRA atdalījās no IRA 1969. gadā.
Jautājums: Cik daudz cilvēku bija PIRA biedri?
A.: PIRA aktīvajā darbības laikā tajā bija aptuveni 10 000 cilvēku.
J: Kas bija tās pretinieki?
A: Tās pretinieki bija britu armija, Karaliskais Ulsteras policijas konstebuls un lojālistu paramilitārās grupas, piemēram, Ulsteras brīvprātīgie.
Kāds bija tās mērķis?
A.: PIRA mērķis bija Ziemeļīrijas atdalīšana no Apvienotās Karalistes un sociālistiskas republikas izveide apvienotajā Īrijā. Tā centās to panākt, veicot bruņotus uzbrukumus un sprādzienus, kā arī izmantojot politisko pārliecināšanu.
J: Kā tā dēvē savus biedrus?
A.: PIRA savus biedrus parasti dēvē par brīvprātīgajiem.
J: Vai dažās valstīs tā ir iekļauta teroristu organizāciju sarakstā?
A: Jā, tā ir iekļauta nelikumīgu organizāciju sarakstā gan Apvienotajā Karalistē saskaņā ar 2000. gada Terorisma likumu, gan Īrijas Republikā. Turklāt, lai gan ASV valdība to oficiāli nav iekļāvusi "ārvalstu teroristu organizācijas" sarakstā, tā ir iekļauta "citu izvēlētu teroristu grupu kategorijā, kas arī tiek uzskatītas par nozīmīgām globālajā karā pret terorismu".
Meklēt