Asiņainā svētdiena (1972) — Derijas Bogside šaušana 30. janvārī
Asiņainā svētdiena (1972) — Bogside, Derija: britu armijas šaušana pret neapbruņotiem protestētājiem, 26 nogalinātie; Savila izmeklēšana atzina nošaušanas nepamatotību.
Asiņainā svētdiena (īru: Domhnach na Fola) — dažkārt saukta arī par Bogside slaktiņu — notika 1972. gada 30. janvārī Bogside rajonā Derijā, Ziemeļīrijā. Gājienu, ko rīkoja Ziemeļīrijas pilsonisko tiesību kustība pret internāciju bez tiesas procesa, apsargāja Britu armijas spēki. Britu armijas karavīri no 1. bataljona, izpletņlēcēju pulka (1 Para), atklāja uguni un nogalināja vairākus protestētājus. Kopumā tika nošauti 26 neapbruņoti cilvēki; trīspadsmit vīrieši gāja bojā vietā, bet vēl viens vīrietis mira pēc četrarpus mēnešiem no gūtajām traumām. Divus protestētājus notrieca armijas transportlīdzekļi, un daudzi tika ievainoti, tostarp vismaz pieci ar šāvieniem mugurā.
Fons
Notikums veidojās uz plašāka fona — kopš 1968. gada Ziemeļīrijā bija pieaugošas politiskās un konfesionālās spriedzes starp kopienām, un 1971. gada augustā valdība ieviesa internāciju (apcietināšanu bez apsūdzības), kas pastiprināja protestus pret diskrimināciju un valsts vardarbību. Gājiena mērķis 1972. gada 30. janvārī bija miermīlīgi protestēt pret šo praksi; taču situācija ātri eskalēja līdz sadursmēm starp protestētājiem un drošības spēkiem.
Notikumu gaita
Gājiena laikā daži protestētāji meta akmeņus un uzbruka policijas/armijas transportam. Britu karavīri reaģēja ar atklātu uguni, apgalvojot, ka atrodas dzīvībai bīstamā situācijā. Savukārt aculiecinieki un vēlākās izmeklēšanas secināja, ka daudzi no nošautajiem bija neapbruņoti un neradīja tiešu draudu. Šis moments padarīja notikumu par vienu no simboliskākajiem Ziemeļīrijas konflikta epizodēm.
Izmeklēšanas un politiskā reakcija
Lielbritānijas valdība pēc notikuma veica divas galvenās izmeklēšanas. Pirmais — Widgery tribunāls (1972) — notika drīz pēc incidenta un tika plaši kritizēts par to, ka tas daļēji attaisno karavīru rīcību; kritiķi to uzskatīja par valdības mēģinājumu mazināt atbildību. Otrā izmeklēšana, plaši saukta par Savila izmeklēšanu, sākās 1998. gadā un ilga vairāk nekā desmit gadus. Saville ziņojums, kas publicēts 2010. gada 15. jūnijā, secināja, ka daži karavīri kļūdījās, atklājot uguni, ka nošautie cilvēki nebija bruņoti un ka nogalināšana bija nepamatota. Pēc Savilla ziņojuma Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons publiski atvainojās ģimenēm un upuriem.
Sekas un ietekme
Asiņainā svētdiena radīja dziļu sabiedrības sašķeltību un pastiprināja vardarbību konflīta pusēs. Notikums palīdzēja tā dēvētajai Īrijas Pagaidu Īrijas republikāņu armijai (IRA) saņemt jaunas rindas un padziļināja neuzticību starp nacionālistiem un britu varas iestādēm. Asiņainā svētdiena tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem pagrieziena punktiem Ziemeļīrijas nemieros, jo bojāgājušie tika nogalināti no valsts spēku ieročiem, nevis no paramilitāru puses.
Atcerēšanās
Notikuma upuru atceres dienas un memoriāli Bogside rajonā kļuva par regulāru piemiņas tradīciju. Publiskā atmiņa, mākslas darbi (piem., mūri un memoriālu plāksnes) un kultūras izpausmes ir saglabājušas Asiņainās svētdienas atmiņu kā simbolu cīņai par pilsoniskajām tiesībām un par to, kā valsts spēku pārkāpumi var mainīt sabiedrības attieksmi pret konfliktiem.
Savukārt publiskās debates par atbildību, pavērsieniem tiesiskajās procedūrās un par to, kā risināt vēsturiskās netaisnības, turpinājās ilgus gadus pēc notikuma un joprojām ietekmē Ziemeļīrijas politiku un sabiedrisko diskursu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir asiņainā svētdiena?
A: Asiņainā svētdiena (īru: Domhnach na Fola) bija protesta akcija, kas notika 1972. gada 30. janvārī Bogside rajonā Londonderijā, Ziemeļīrijā. Šī protesta pret internāciju laikā daži protestētāji meta akmeņus, un britu karavīri nošāva 26 neapbruņotus pilsoņu tiesību protestētājus un skatītājus. Trīspadsmit vīrieši, no kuriem lielākā daļa bija pusaudžu un divdesmitgadnieki, tika nogalināti.
J: Kādus secinājumus par šo incidentu izdarīja Widgery tribunāls?
A.: Widgery tribunāls secināja, ka karavīri un britu iestādes bija gandrīz bezatbildīgi attiecībā uz šo incidentu. Kritiķi apgalvoja, ka ziņojumā ir radīts iespaids, ka briti nav darījuši neko sliktu.
J: Cik ilgs laiks bija nepieciešams Savila izmeklēšanai, lai izmeklētu "asiņaino svētdienu"?
A.: Savila izmeklēšanai bija nepieciešami 12 gadi, lai izmeklētu "asiņaino svētdienu".
Jautājums: Ko Savila izmeklēšana konstatēja, kad 2010. gadā publicēja savu ziņojumu?
A.: Savila izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi nošautie nebija bruņoti un ka viņu nogalināšana bija "nepamatota".
J: Kāpēc asiņainā svētdiena tiek uzskatīta par svarīgu Ziemeļīrijas nemieru notikumu?
A.: Asiņainā svētdiena tiek uzskatīta par svarīgu notikumu, jo bojāgājušos nošāva britu armija, nevis paramilitāristi.
J: Kā asiņainā svētdiena ietekmēja IRA vervēšanu?
A.: Šis notikums palīdzēja IRA vervēt jaunus biedrus, jo tas bija nozīmīgs Ziemeļīrijas nemieru laikā.
Kādi pasākumi tika veikti, kad premjerministrs Deivids Kamerons nolasīja atvainošanos pēc Savila ziņojuma publicēšanas? A.: Kad premjerministrs Deivids Kamerons pēc Savila ziņojuma publicēšanas nolasīja atvainošanos, viņš pauda nožēlu par notikušo visas Lielbritānijas vārdā.
Meklēt