Deivids Viljams Donalds Kemerons (dzimis 1966. gada 9. oktobrī Londonā) ir britu politiķis, kurš bija Apvienotās Karalistes premjerministrs no 2010. līdz 2016. gadam. Viņš ilgstoši vadīja Konservatīvo partiju un līdz 2016. gada jūlijam bija arī Valsts kases pirmais lords un Lielbritānijas Konservatīvās partijas līderis.
Agrīnā dzīve un karjeras sākums
Kamerons izglītību ieguva prestižajās internātskolās, mācījies Eton College, pēc tam studējis Politikas, filozofijas un ekonomikas (PPE) Brasenose koledžā Oksfordā. Pēc studijām viņš strādāja Konservatīvās partijas pētniecības nodaļā un privātajā sektorā, tostarp sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas jomā. Politisko karjeru parlamentā viņš sāka, kļūstot par Vestnikas (Witney) apgabala deputātu 2001. gadā.
Politiskā izaugsme un partijas vadība
2005. gadā Kamerons kļuva par Konservatīvās partijas līderi un vadīja partiju kā Lielbritānijas opozīcijas vadītājs līdz 2010. gadam. Viņa vadībā partija centās modernizēt tēlu, uzsverot tā saukto One Nation konservatīvo pieeju un reformas izglītībā, valsts pārvaldē un sociālajā politikā.
Premjerministra laiks (2010–2016)
2010. gada vēlēšanu iznākums nenesa vienas partijas vairākumu, tāpēc Konservatīvie veidoja koalīciju ar Liberāldemokrātiem; Kamerons kļuva par premjerministru, un viņa vietnieks bija liberālajiem demokrātiem pārstāvošais Nik Kellgs (Nick Clegg). 2015. gada vēlēšanās Konservatīvajai partijai izdevās iegūt absolūto vairākumu, un Kamerons turpināja vadīt vienas partijas valdību.
Kamerona valdības galvenie uzstādījumi ietvēra fiskālās konsolidācijas pasākumus un deficīta samazināšanu, nodokļu politiku, izglītības reformu (piemēram, brīvo skolu veicināšanu) un sociālās labklājības pārskatīšanu. Tāpat viņa valdībā tika pieņemts likums, kas 2013. gadā legalizēja viendzimuma laulības Anglijā un Velsā. Starptautiskajā politikā Kamerona laikā Lielbritānija piedalījās militārajās operācijās, tostarp iejaukšanos Libijā 2011. gadā, un valstī notika 2012. gada Londonas olimpiskās spēles, kuras valdība atbalstīja.
Svarīgi notikumi iekšlietu un valsts vienotības jomā bija Skotijas neatkarības referendums 2014. gadā, kurā Kamerons aktīvi darbojās par palikšanu Apvienotajā Karalistē; referendumā uzvarēja separātisma pretinieki.
Eiropas Savienības referendums un atkāpšanās
Kamerons 2015. gada vēlēšanu laikā solīja sarunāt jaunas attiecības ar Eiropas Savienību un rīkot referendumu par Lielbritānijas turpmāko dalību ES. Referendumā, kas notika 2016. gada 23. jūnijā (oficiālie rezultāti tika paziņoti 24. jūnijā), uzvarēja izstāšanās atbalstītāji. Pēc balsu rezultāta paziņošanas Kamerons paziņoja, ka līdz 2016. gada oktobra Konservatīvās partijas konferencei atkāpsies no amata un atbrīvos vietu jaunam premjerministram.
Kad par partijas līderi kļuva Terēza Meja (viņa bija vienīgā kandidāte nominācijās), Meja tika iecelta par premjerministri. Kamerons formāli atkāpās no amata 2016. gada 13. jūlijā, viņu nomainīja Meja.
Personiskā dzīve un pēcpremjera laiks
Kamerons apprecējās ar Samantha (dzim. Sheffield) 1996. gadā; ģimenē ir četri bērni. Viņa personīgā dzīve un ģimenes traģēdija — dēla Ivana nāve 2009. gadā — ir bijusi publiski zināma un ir ietekmējusi viņa skatījumu uz sociālajiem jautājumiem.
Pēc premjerministra amata viņš atgriezās privātajā dzīvē, iesaistījās rakstīšanā un publiskās diskusijās; vēlāk izdeva memuārus, kuros aprakstīja savas pārdomas par politiku un lēmumiem, kas pieņemti viņa valdīšanas laikā.
Deivida Kamerona laiks pie varas atstāja būtisku ietekmi uz Lielbritānijas politiku — gan ar strukturālām reformām valsts iekšpolitikā, gan ar lēmumiem, kas nostādīja valsti ceļā uz plašām pārmaiņām attiecībā uz tās saistībām Eiropā.