Terēza Mērija, lēdija Meja (dzimusi 1956. gada 1. oktobrī) ir britu politiķe, kas bija Apvienotās Karalistes premjerministre no 2016. līdz 2019. gadam. Viņa ir viena no pazīstamākajām Lielbritānijas konservatīvo partijas figūrām 21. gadsimtā, plaši atpazīstama gan iekšpolitikā, gan starptautiskajās sarunās.
Meja ir dzimusi Īstbornā, Saseksā, un uzaugusi Oksfordšīrā. Viņa studēja ģeogrāfiju St Hugh's College Oksfordas universitātē. Pirms iekļūšanas politikā Meja strādāja finanšu sektorā, tostarp Bank of England un maksājumu pakalpojumu nozarē. 1997. gadā viņa pirmoreiz tika ievēlēta par parlamenta deputāti (Maidenhedas vēlēšanu apgabalā) Pārstāvju palātā un kopš tā laika tika pārvēlēta vairākās vēlēšanās.
Karjeras gaitā Meja ieņēma vairākus amatus konservatīvo partijā un valdībā. No 2010. līdz 2016. gadam viņa bija iekšlietu ministre Deivida Kamerona konservatīvo valdībā, kur strādāja ar iekšlietu, imigrācijas, likumdošanas un drošības jautājumiem. 2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES un Deivida Kamerona atkāpšanās, Meja uzvarēja konservatīvo partijas līdera vēlēšanās un 13. jūlijā kļuva par premjerministri.
Kā premjerministre Meja vadīja valdību sarežģītā Brexit sarunu posmā, mēģinot panākt vienošanos ar Eiropas Savienību par izstāšanās nosacījumiem. 2017. gadā viņa izsludināja priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas ar mērķi nostiprināt savu pozīciju, taču konservatīvajai partijai tika zaudēta absolūtā vairākuma vieta, un valdība turpināja darbu ar konfidences un piegādes atbalsta līgumu ar Ziemeļīrijas Demokratiskās savienības partiju.
Brexit process valdībā izraisīja plašas domstarpības gan parlamentā, gan pašu Konservatīvo partijā. 2018. gada 12. decembrī 48 deputāti no Konservatīvās partijas bija iesnieguši neuzticības vēstules 1922. gada komitejas priekšsēdētājam seram Grahamam Brady, tādējādi izraisot neuzticības balsojumu. Neraugoties uz izaicinājumu, Meja pārdzīvoja šo iekšējo krīzi, saņemot salīdzinoši plašu atbalstu no partijas deputātiem (aptuveni 200 deputātu tobrīd apliecināja atbalstu viņas vadībai). 2018. gadā viņa tika ievēlēta arī par Sadraudzības priekšsēdētāju (Commonwealth Chair-in-Office) pēc Sadraudzības galotņu sanāksmes.
2019. gada 15. janvārī viņas panāktā "Brexit" vienošanās cieta smagu zaudējumu Pārstāvju palātā, kad par to nobalsoja tikai 202 deputāti, bet pret bija 432. Pēc šīs neveiksmes opozīcijas līderis Džeremijs Korbins (Jeremy Corbyn) iesniedza neuzticības priekšlikumu viņas ministrijai, taču valdība to pārdzīvoja ar 325 balsīm pret 306 balsīm.
Lai gan Meja centās panākt savu vienošanos ar Parlamentu, tās atkārtotas noraidīšanas un partijas iekšējie strīdi noveda pie lēmuma par atkāpšanos. 2019. gada martā viņa paziņoja, ka ir gatava atkāpties no partijas vadītājas amata, ja parlaments pieņems viņas panākto "Brexit" vienošanos, lai dotu iespēju jaunam līderim vadīt nākamo sarunu posmu. 2019. gada 24. maijā viņa oficiāli paziņoja, ka iesniegs atkāpšanās paziņojumu un ka viņas atkāpšanās no partijas vadītājas amata stāsies spēkā 7. jūnijā; premjerministes pienākumus viņa turpināja pildīt, līdz tika izvēlēts viņas aizstājējs. Viņas vietā partijas un vēlāk arī premjerministres amatā stājās Boriss Džonsons, kurš turpināja sarunas ar ES un vadīja valsti Brexit īstenošanas posmā.
Terēza Meja tiek atzīta par pragmatisku un rūpīgu politiķi, kas izcēlusies ar savlaik stingru, bet rezervētu publisko tēlu. Viņas laiks premjerministres amatā iezīmējās ar pamatīgu politisku spiedienu, intensīvām sarunām gan iekšpolitikā, gan starptautiski, kā arī ar ilgstošu debates par Lielbritānijas turpmāko vietu Eiropā un pasaulē. Pēc atkāpšanās no līderes amata viņa turpināja pildīt deputātes pienākumus par Maidenhedas vēlēšanu apgabalu.
Personīgajā dzīvē Meja ir precējusies ar Philippu Meju (Philip May) no 1980. gada; viņiem nav bērnu. Viņa ir pazīstama kā salīdzinoši privāta un disciplinēta politiķe, kuras vadība atstājusi ilgstošu nospiedumu mūsdienu Lielbritānijas politiskajā vēsturē.
