Bank of England ir Apvienotās Karalistes centrālā banka, kas tika dibināta 1694. gadā ar karalisku chartu, lai finansētu valdības izdevumus (tostarp kara izdevumus) un darbotos kā valdības baņķieris. To bieži uzskata par modeļa institūciju, uz kura balstās daudzas mūsdienu centrālās bankas. Banka sākotnēji piederēja privātpersonām (lielākoties investoriem), bet 1946. gadā tā tika nacionalizēta un kopš tā laika pilnībā pieder valstij.

Tā ir otrā vecākā centrālā banka pasaulē (pēc Zviedrijas Riksbank) un viena no vecākajām bankām pasaulē.

Bank of England 1998. gadā ieguva operacionālu neatkarību monetārās politikas noteikšanā (Bank of England Act 1998). Lai gan banka pilnībā pieder valdībai, tai ir neatkarība lemt par procentu likmju politiku, lai sasniegtu valdības noteikto inflācijas mērķi. Tajā pašā laikā Valsts kasei ir rezerves pilnvaras dot rīkojumus Monetārās politikas komitejai "ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs un ārkārtēju ekonomisko apstākļu dēļ"; tādi rīkojumi tomēr 28 dienu laikā jāapstiprina parlamentam.

Banka ir viena no astoņām institūcijām Apvienotajā Karalistē, kas ir pilnvarotas emitēt banknotes. Tai ir monopoltiesības emitēt banknotes Anglijā un Velsā. Banka arī regulē un nosaka noteikumus par banknošu emisiju, ko veic komercbankas Skotijā un Ziemeļīrijā — šajās daļās banknotes izdod vietējās bankas, taču tās ir jāatbalsta ar rezerves līdzekļiem un noteiktu apjomu Bank of England aktīvos. Praktiski Bank of England banknotes ir juridisks maksāšanas līdzeklis tikai Anglijā un Velsā; Skotijas un Ziemeļīrijas banknotes ir plaši pieņemtas, bet tehniski tās nav juridisks maksāšanas līdzeklis visā Apvienotajā Karalistē.

Monetārās politikas komiteja (MPC) pārvalda naudas piedāvājumu un nosaka oficiālo procentu likmi (Bank Rate), kas ietekmē kredītu nosacījumus un ekonomisko aktivitāti. Komiteja, kuru vada bankas gubernators, sastāv no deviņiem locekļiem (iekšējiem un ārējiem ekspertiem), un tās uzdevums ir sasniegt valdības noteikto inflācijas mērķi. Paralēli MPC 2013. gadā tika izveidota Finanšu politikas komiteja (FPC), lai uzraudzītu sistēmisko finanšu risku, bet līdzīgas uzraudzības un prudenciālās funkcijas īsteno arī Prudential Regulation Authority (PRA), kas kopš 2013. gada darbojas kā Bankas daļa un uzrauga bankas un lielas finanšu iestādes.

Bankai ir vairākas galvenās funkcijas, kas ietver:

  • Valsts un banku baņķieris: banka apkalpo valsti, pārvalda valdības kontus un darbojas kā beigu saimnieks (angļu val. lender of last resort) komercbankām krīzes situācijās;
  • Monetārā politika: noteikšana un īstenošana, tostarp procentu likmju izvēle un ārkārtas pasākumi, piemēram, aktīvu pirkšanas programmas (kvantitatīvā atvieglošana);
  • Finanšu stabilitāte: uzraudzība un politikas instrumentu izmantošana, lai samazinātu sistēmiskos riskus un nodrošinātu banku sektora drošību;
  • Finanšu infrastruktūra: darbība un uzraudzība pār maksājumu un norēķinu sistēmām (piem., IT sistēmas, kas nodrošina starpbanku pārskaitījumus);
  • Rezerves pārvaldība: valsts zelta un ārvalstu valūtas rezervju pārvaldība un aktīvu turēšana;
  • Publiskā komunikācija un pētījumi: regulāras monetārās politikas atskaites (piem., Monetary Policy Report), pētījumi un statistikas publicēšana, kas palīdz tirgiem un sabiedrībai saprast politikas lēmumus.

Banka tiek pārraudzīta ar "Court of Directors" (valdes) palīdzību, kurai ir atbildība par korporatīvo vadību un ilgtspējīgu darbību. Lēmumu pieņemšanu, īpaši monetāro lēmumu, papildus juridiskajam regulējumam regulē arī publiskā atskaišu sistēma un parlamentārā kontrole.

Bankas galvenā mītne kopš 1734. gada atrodas Londonas galvenajā finanšu rajonā — Londonas Sitijā, Threadneedle ielā. To bieži dēvē par Threadneedle Street veco lēdijuVeco lēdiju (The Old Lady of Threadneedle Street). Pašreizējā ēka ir vairāku pārbūvju rezultāts un ietver gan vēsturiskas, gan modernākas arhitektūras daļas.

Bankas vēstures gaitā tās lomas paplašināšanās bijusi īpaši izteikta finanšu krīžu un ekonomisko satricinājumu laikā — piemēram, pēc 2007–2009. gada globālās finanšu krīzes banka ieviesa plašākas likviditātes atbalsta programmas un Kvantitatīvās atvieglošanas (QE) programmas, lai stabilizētu kreditēšanu un atbalstītu ekonomiku.

Gubernoru virkne pēdējos gados: sers Mervins Kings (Mervyn King) bija gubernators no 2003. gada 30. jūnija līdz 2013. gada vasarai. Marks Kārnijs stājās amatā 2013. gada 1. jūlijā un pildīja pienākumus līdz 2020. gada martam. Viņa vietu 2020. gadā pārņēma Endrū Beilijs (Andrew Bailey), kurš turpina vadīt Banku un īstenot tās politiku saskaņā ar likumu un parlamentārā kontrolētiem mērķiem.