Kas ir banknote? Definīcija, vēsture un loma mūsdienu naudā
Uzzini, kas ir banknote: definīcija, vēsture un loma mūsdienu naudā — skaidri, saistoši un ar praktiskiem piemēriem.
Banknote (Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā biežāk pazīstama kā rēķins) ir papīra vai polimēra naudas zīme, ar kuru banka vai valsts iestāde sola samaksāt tās turētājam pēc pieprasījuma. Kopā ar monētām banknotes veido mūsdienu naudas materiālo daļu. Monētas parasti izmanto zemākas vērtības naudas vienībām, bet banknotes — augstākas vērtības vienībām.
Kas noteica banknotes vērtību vēsturē
Sākotnēji naudas vērtību bieži noteica tās izgatavošanas materiāla vērtība, piemēram, ja nauda bija no sudraba vai zelta. Tomēr nēsāt līdzi lielu daudzumu dārgmetālu bija apgrūtinoši un bieži bīstami. Tāpēc ierasts risinājums bija izsniegt papīra vai cita veida naudas zīmes — banknotes — kas apliecināja noteiktu vērtību un bija vieglāk pārnēsājamas.
Kā darbojās metāla atbalstītās banknotes
Finanšu terminoloģijā naudaszīme bija solījums kādam samaksāt noteiktu summu materiālā formā. Sākotnēji banknotes bija solījums nodot dārgmetālu ikvienam, kas uzrādīja šo papīru. Cilvēki varēja norēķināties, uzrādot banknoti, un saņemt tā dēļ paredzēto vērtību (parasti zelta vai sudraba monētās), kas glabājās bankas seifā.
Mūsdienu banknotes — fiat nauda un centrālās bankas loma
Mūsdienās lielākā daļa banknošu ir fiat nauda — to vērtību nenosaka dārgmetālu rezerves, bet valsts likums un uzticība ekonomikai. Banknotes parasti izdod valsts centrālā banka vai cita kompetenta institūcija, kas nosaka nominālvērtības, aizstāj nolietotās banknotes un rūpējas par naudas apgrozību.
Drošības elementi
Lai novērstu viltošanu, banknotes satur daudzus tehniskus un vizuālus drošības elementus. Visbiežāk sastopamie:
- ūdenszīme — redzama, turot banknoti pret gaismu;
- drošības diegs vai sloksne, iebūvēta papīrā;
- mikroteksts — ļoti smalks druka, ko grūti zvejot ar kopijām;
- hologrammas un krāsas maiņas tintes;
- uzkrītoši reliģoti izdrukas elementi vai reljefsdrukas (taustes marķējums redzamībai un pieejamībai neredzīgajiem);
- unikāls sērijas numurs un specifisks papīrs vai polimēra plēve.
Materiāli un izturība
Tradicionāli banknotes drukāja uz speciāla kokvilnas papīra, kas ir izturīgāks par parastu papīru. Pēdējās desmitgadēs arvien biežāk izmanto polimēra banknotes (plastmasas), kuras ir noturīgākas pret mitrumu, nodilumu un grūtāk viltojamas. Polimēra banknotes bieži arī ilgāk kalpo apgrozībā, kas samazina to nomaiņas izmaksas.
Banknotes mūsdienu ekonomikā
Pat ja bezskaidra nauda un digitālie norēķini kļūst arvien populārāki, banknotes joprojām pilda vairākas svarīgas funkcijas:
- ikdienas norēķini mazumtirdzniecībā un pakalpojumu nozarē;
- privātums — skaidra nauda ļauj veikt maksājumus bez digitālas uzskaites;
- rezervju funkcija — fizisks līdzeklis ārkārtas situācijās;
- valsts suverenitātes simbols — dizainā bieži atspoguļo kultūras un vēsturiskus motīvus.
Praktiskie aspekti: apgrozība, nomaiņa un kolekcionēšana
Centrālās bankas regulāri pārbauda banknošu stāvokli un izņem no apgrozības nolietotas vai bojātas zīmes, aizstājot tās ar jaunām. Dažas banknotes izdod arī kā piemiņas vai kolekcionārus izdevumus ar īpašu dizainu vai augstu nominālvērtību. Kolekcionāri novērtē retas, antīkas vai kļūdainas banknotes gan ekonomiskas, gan vēsturiskas vērtības dēļ.
Naudas vērtības svārstības un banknotes loma
Banknotes nominālvērtība ir fiksēta (piem., 5, 10, 20), taču to pirktspēja ekonomikā var mainīties inflācijas vai citu ekonomisku faktoru dēļ. Tādēļ centrālajām bankām ir svarīga loma cenu stabilitātes uzturēšanā un naudas politikas vadīšanā.
Kopsavilkums: banknote ir materiāla naudas zīme, kas vēsturiski aizstāja dārgmetālu nēsāšanu un mūsdienās kalpo kā praktisks, juridisks un simbolisks maksāšanas līdzeklis. Lai aizsargātu pret viltošanu un pagarinātu kalpošanas laiku, banknotes tiek izgatavotas ar dažādiem drošības elementiem un no īpašiem materiāliem.
200 Turcijas liru banknote
Baltā 5 sterliņu mārciņu banknote, kas izdota 1935. gadā.
Pasaulē senākā papīra nauda, Song dinastija, 11. gadsimts
Piecdesmit piecu dolāru "Kontinentālās valūtas" banknote; Benjamina Franklina lapas dizains, 1779. g.
Banknotes Eiropā
Eiropā pirmā papīra nauda bija papīra monētas, ko 1574. gadā spāņu aplenkuma laikā Nīderlandē, Leidenā (tagadējā Leidenā), Nīderlandē, izdeva protestantu protestanti. Vairāk nekā 5000 no aptuveni 14 000 Leidenes iedzīvotāju gāja bojā, galvenokārt bada dēļ. Pat āda (ko bieži izmantoja ārkārtas valūtas izgatavošanai) tika izvārīta un izmantota, lai pabarotu cilvēkus. Lai radītu naudu, iedzīvotāji ņēma vākus un papīru no dziedātuvēm un baznīcas vēstuļu kladēm un veidoja papīra planšetes, kuras kaltēja, izmantojot tās pašas kaltuves, ko iepriekš izmantoja monētu kalšanai.
Pirmās īstās Eiropas banknotes 1660. gadā emitēja Zviedrijas Bankas priekštece Stockholms Banco, lai gan 1664. gadā bankai pietrūka monētu banknošu izpirkšanai un tā tajā pašā gadā pārtrauca darbību.
Banknotes Amerikā
No 1685. gada Franču Kanādā izmantoja uz spēļu kartēm ar roku rakstītu avārijas papīra naudu.
1690. gadu sākumā Masačūsetsas līča kolonija bija pirmā no kolonijām, kas emitēja pastāvīgas apgrozības banknotes. Pastāvīgo nominālvērtību un iespiesto banknošu lietošana sākās 18. gadsimtā.
Amerikas Savienotajās Valstīs banknošu, kas aizstāj dārgmetālus, pieņemšanu sabiedrībā daļēji paātrināja Rīkojums Nr. 6102. Šis rīkojums paredzēja 10 000 ASV dolāru naudas sodu un 10 gadu cietumsodu ikvienam, kas glabā vairāk nekā 100 ASV dolāru zelta, dodot priekšroku banknotēm. Līdzīgi pasākumi tika veikti visā pasaulē, un rezultāti bija līdzīgi.
Banknotes bieži tiek glabātas makos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir banknote?
A: Banknote ir papīrs, ar kuru banka sola maksāt tās turētājam pēc pieprasījuma.
J: Kādam nolūkam izmanto monētas?
A: Monētas parasti izmanto zemākas vērtības naudas vienībām.
J: Kāpēc tika ieviestas banknotes?
A: Banknotes tika ieviestas, jo dārgmetālu nēsāt līdzi bija apgrūtinoši un bieži vien bīstami.
J: Kas nosaka naudas vērtību?
A: Sākotnēji naudas vērtību noteica pēc tās materiāla vērtības, no kura tā bija izgatavota, piemēram, sudraba vai zelta.
J: Kas finanšu terminoloģijā ir naudaszīme?
A: Finanšu terminoloģijā parādzīme ir solījums kādam samaksāt naudu.
J: Kāds bija sākotnējais banknošu mērķis?
A: Sākotnējais banknošu mērķis bija solījums nodot kādu dārgmetālu ikvienam, kas uzrādīs šo papīru.
J: Kā banknotes izmantoja, lai norēķinātos par lietām?
A: Cilvēki varēja norēķināties par lietām, uzrādot banknoti, un tādējādi arī banknošu apsolīto uzkrāto vērtību (parasti zelta vai sudraba monētās, kas glabājās bankas seifā).
Meklēt