Banknote
Banknote (Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā biežāk pazīstama kā rēķins) ir papīrs, ar kuru banka sola samaksāt tās turētājam pēc pieprasījuma. Kopā ar monētām banknotes veido visu mūsdienu naudas formu. Monētas parasti izmanto zemākas vērtības naudas vienībām, bet banknotes - augstākas vērtības naudas vienībām.
Sākotnēji naudas vērtību noteica pēc tās materiāla vērtības, no kura tā bija izgatavota, piemēram, sudraba vai zelta. Tomēr daudz dārgmetālu nēsāt līdzi bija apgrūtinoši un bieži vien bīstami. Kā alternatīva tika emitētas banknotes. Finanšu terminoloģijā naudaszīme ir solījums kādam samaksāt naudu. Sākotnēji banknotes bija solījums nodot dārgmetālu ikvienam, kas uzrādīja šo papīru. Cilvēki varēja norēķināties, uzrādot banknoti, un tādējādi arī banknotē apsolīto uzkrāto vērtību (parasti zelta vai sudraba monētās, kas glabājās bankas seifā).
200 Turcijas liru banknote
Baltā 5 sterliņu mārciņu banknote, kas izdota 1935. gadā.
Pasaulē senākā papīra nauda, Song dinastija, 11. gadsimts
Piecdesmit piecu dolāru "Kontinentālās valūtas" banknote; Benjamina Franklina lapas dizains, 1779. g.
Banknotes Eiropā
Eiropā pirmā papīra nauda bija papīra monētas, ko 1574. gadā spāņu aplenkuma laikā Nīderlandē, Leidenā (tagadējā Leidenā), Nīderlandē, izdeva protestantu protestanti. Vairāk nekā 5000 no aptuveni 14 000 Leidenes iedzīvotāju gāja bojā, galvenokārt bada dēļ. Pat āda (ko bieži izmantoja ārkārtas valūtas izgatavošanai) tika izvārīta un izmantota, lai pabarotu cilvēkus. Lai radītu naudu, iedzīvotāji ņēma vākus un papīru no dziedātuvēm un baznīcas vēstuļu kladēm un veidoja papīra planšetes, kuras kaltēja, izmantojot tās pašas kaltuves, ko iepriekš izmantoja monētu kalšanai.
Pirmās īstās Eiropas banknotes 1660. gadā emitēja Zviedrijas Bankas priekštece Stockholms Banco, lai gan 1664. gadā bankai pietrūka monētu banknošu izpirkšanai un tā tajā pašā gadā pārtrauca darbību.
Banknotes Amerikā
No 1685. gada Franču Kanādā izmantoja uz spēļu kartēm ar roku rakstītu avārijas papīra naudu.
1690. gadu sākumā Masačūsetsas līča kolonija bija pirmā no kolonijām, kas emitēja pastāvīgas apgrozības banknotes. Pastāvīgo nominālvērtību un iespiesto banknošu lietošana sākās 18. gadsimtā.
Amerikas Savienotajās Valstīs banknošu, kas aizstāj dārgmetālus, pieņemšanu sabiedrībā daļēji paātrināja Rīkojums Nr. 6102. Šis rīkojums paredzēja 10 000 ASV dolāru naudas sodu un 10 gadu cietumsodu ikvienam, kas glabā vairāk nekā 100 ASV dolāru zelta, dodot priekšroku banknotēm. Līdzīgi pasākumi tika veikti visā pasaulē, un rezultāti bija līdzīgi.
Banknotes bieži tiek glabātas makos.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir banknote?
A: Banknote ir papīrs, ar kuru banka sola maksāt tās turētājam pēc pieprasījuma.
J: Kādam nolūkam izmanto monētas?
A: Monētas parasti izmanto zemākas vērtības naudas vienībām.
J: Kāpēc tika ieviestas banknotes?
A: Banknotes tika ieviestas, jo dārgmetālu nēsāt līdzi bija apgrūtinoši un bieži vien bīstami.
J: Kas nosaka naudas vērtību?
A: Sākotnēji naudas vērtību noteica pēc tās materiāla vērtības, no kura tā bija izgatavota, piemēram, sudraba vai zelta.
J: Kas finanšu terminoloģijā ir naudaszīme?
A: Finanšu terminoloģijā parādzīme ir solījums kādam samaksāt naudu.
J: Kāds bija sākotnējais banknošu mērķis?
A: Sākotnējais banknošu mērķis bija solījums nodot kādu dārgmetālu ikvienam, kas uzrādīs šo papīru.
J: Kā banknotes izmantoja, lai norēķinātos par lietām?
A: Cilvēki varēja norēķināties par lietām, uzrādot banknoti, un tādējādi arī banknošu apsolīto uzkrāto vērtību (parasti zelta vai sudraba monētās, kas glabājās bankas seifā).
