Masačūsetsas līča kolonija
Masačūsetsas līča kolonija bija angļu apmetne 17. gadsimtā Ziemeļamerikas austrumu piekrastē. Vēlāk šo koloniju sauca par Jauno Angliju, un tagadējās Salemas un Bostonas pilsētas. Bejas kolonijā ietilpa arī tagadējie Masačūsetsas, Menas, Ņūhempšīras, Rodailendas un Konektikutas štati.
Masačūsetsas līča kolonijas dibinātājs Džons Vintrops turpināja strādāt pie kolonijas un pilnveidot to visos iespējamos veidos. Viņš zināja, ka Anglikāņu baznīca ir slikta, tāpēc nolēma to uzlabot Jaunajā pasaulē; vai nu kolonizējot vietējos iedzīvotājus, vai arī atbrīvojoties no tiem.
Bija divas kompānijas, kas ieveda kolonistus Jaunajā pasaulē. Pirmā kompānija bija Dorčesteras kompānija, taču tā cieta neveiksmi. Otrā kompānija dibināta 1628. gadā, un tās nosaukums bija Masačūsetsas līča kolonija. Tā bija veiksmīga, un kolonijā ieradās aptuveni 20 000 cilvēku.
Sākumā kolonistiem bija labas draudzīgas attiecības ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, bet, kad uz šīm teritorijām sāka pārcelties vairāk eiropiešu, radās problēmas saistībā ar zemes robežām. Amerikas pamatiedzīvotājiem bija arī daudz dažādu paražu. Šīs domstarpības noveda vispirms pie Pekuotu kara (1636-1638) un pēc tam pie karaļa Filipa kara (1675-1676). Pēc šiem kariem Amerikas pamatiedzīvotāji kļuva miermīlīgi, un citi pārcēlās uz citām vietām.
Kolonijai klājās labi, un tā pelnīja naudu, tirgojoties ar Angliju. Viņi tirgojās arī ar Rietumindiju. 1686. gadā Anglijā sākās pilsoņu karš. Karalis Džeimss II vēlējās iegūt pilnīgu kontroli pār kolonijām. Pēc kara stāvoklis kolonijās nemainījās līdz 1692. gadam. Tad ieradās sers Viljams Fipss, un Masačūsetsas līcis un Plimutas kolonija tika apvienotas. Kolonisti palīdzēja vadīt valdību un noteikt, kā tā tērēs naudu.
Masačūsetsas līča kolonija
Agrākie laiki
Jau no vissenākajiem laikiem šajā teritorijā dzīvoja daudzi indiāņi. Viņi saimniekoja un medīja savas zemes robežās un nešķērsoja cits cita zemi. Jau 1600. gadu sākumā pētnieki Samuels de Šamplēns un Džons Smits sastādīja šīs teritorijas karti.
Pirmajiem kolonistiem dzīve Jaunajā pasaulē bija ļoti grūts darbs. Daudzi saslima un nomira aukstajā ziemā. Pārtikas nepietika, un pārējie cilvēki pēc gada nolēma atgriezties Anglijā. Kādu laiku vairs netika runāts par apmešanos šajās zemēs. Angļu kuģi joprojām ieradās Jaunanglijas apgabalā, lai zvejotu un tirgotos ar indiāņiem.
Plimutas kolonija
1620. gada novembrī ieradās grupa eiropiešu un nodibināja Plimutas koloniju. Netālu no tās mēģināja izveidot citas apmetnes, bet tās cieta neveiksmi, un iedzīvotāji vai nu pievienojās Plimutas kolonijai, vai atgriezās Anglijā, vai arī dzīvoja kolonijas tuvumā.
Pirmajos gados Plimutas iedzīvotāji saskārās ar daudzām problēmām un nespēja atmaksāt saviem investoriem. 1627. gadā kompānijas atstāja kolonistus pašiem par sevi rūpēties. Par Mayflower un viņu izveidoto koloniju, ko nosauca par Plimutas koloniju, rakstīja divi tās vadītāji - Edvards Vinslovs un Viljams Bredfords. Tā tika publicēta Anglijā 1622. gadā ar nosaukumu Mourt's Relation. Abu vīru viedokļi atšķīrās, taču tas tika rakstīts, lai mudinātu cilvēkus doties uz Jauno pasauli dzīvot.
Karte, kurā attēlotas Amerikas pamatiedzīvotāju cilšu teritorijas Jaunanglijas dienvidos, ap 1600. gadu;
Jautājumi un atbildes
Kas bija Masačūsetsas līča kolonija?
A: Masačūsetsas līča kolonija bija angļu kolonija Ziemeļamerikas austrumu piekrastē 1600. gadā. Vēlāk to sauca par Jauno Angliju, un tajā ietilpa pašreizējās Salemas un Bostonas pilsētas, kā arī Masačūsetsas, Menas, Ņūhempšīras, Rodailendas un Konektikutas štati.
J: Kas izveidoja koloniju?
A: Džons Vintrops nodibināja Masačūsetsas līča koloniju. Viņš vēlējās uzlabot Anglikāņu baznīcu, kolonizējot vai atbrīvojoties no Amerikas pamatiedzīvotājiem šajā jaunajā pasaulē.
J: Cik daudz cilvēku tika ievesti šajā kolonijā?
A: Aptuveni 20 000 cilvēku kolonijā ieveda divas kompānijas: Dorčesteras kompānija (kas cieta neveiksmi) un Masačūsetsas līča kompānija (kas guva panākumus).
J: Kā laika gaitā mainījās attiecības starp ieceļotājiem un indiāņiem?
A: Sākotnēji starp kolonistiem un Amerikas pamatiedzīvotājiem valdīja draudzīgas attiecības, bet, pieaugot cilvēku skaitam, jo šajās teritorijās ieceļoja arvien vairāk cilvēku, jo bija strīdi par Eiropas zemes robežām. Turklāt atšķirīgās paražas izraisīja turpmākus konfliktus, kuru rezultātā izcēlās divi kari: Pekuotu karš (1636-1638) un karaļa Filipa karš (1675-1676). Pēc šiem kariem lielākā daļa indiāņu tika nomierināti, bet citi no šīm teritorijām pārcēlās prom.
J. Ar kādu tirdzniecību viņi nodarbojās?
A: Kolonisti tirgojās gan ar Angliju, gan ar Rietumindiju, lai iegādātos tādas preces kā pārtika, apģērbs un darbarīki, kas viņiem palīdzēja nopelnīt naudu.
J: Kas notika 1686. gadā?
A: 1686. gadā Anglijā norisinājās pilsoņu karš, kurā karalis Džeimss II mēģināja pārņemt kontroli pār visām kolonijām, tostarp Masačūsetsas līci.
J: Kā tas mainījās pēc 1692. gada? A: Pēc 1692. gada ieradās sers Viljams Fipss un apvienoja gan Plimutas koloniju, gan Masačūsetsas līča koloniju, lai palīdzētu tām kopīgi pārvaldīt savu valdību labāk nekā iepriekš.
