Mārgareta Hilda Tečere, baronese Tečere LG OM DStJ PC FRS (1925. gada 13. oktobris - 2013. gada 8. aprīlis) bija britu valstsvīre. Viņa bija Apvienotās Karalistes (AK) premjerministre no 1979. līdz 1990. gadam, ilgāk nekā jebkurš cits britu premjerministrs 20. gadsimtā. Viņa vadīja Apvienotās Karalistes Konservatīvo partiju no 1975. līdz 1990. gadam. Tečere bija pirmā britu premjerministre sieviete, un bieži vien viņu dēvēja par "Dzelzs lēdiju", ko viņai deva kāds Padomju Savienības žurnālists. Viņas dzimtais vārds bija Margaret Hilda Robertses.

Tečere studēja ķīmiju Somervila koledžā Oksfordā, īsu laiku strādāja par pētniecisko ķīmiķi, bet pēc tam kļuva par advokāti. 1959. gadā viņu ievēlēja par parlamenta deputāti Finčlijā. Edvards Hīts savā valdībā no 1970. līdz 1974. gadam viņu iecēla par valsts sekretāri. 1975. gadā viņa uzvarēja Hītu Konservatīvās partijas vadības vēlēšanās un kļuva par opozīcijas līderi un pirmo sievieti, kas vadīja lielāko britu politisko partiju. 1979. gadā viņa tika ievēlēta par premjerministri un 1983. gadā pēc uzvaras 1982. gada Folklendu karā un ekonomikas atveseļošanās guva pārliecinošu pārvēlēšanu, kas atdzīvināja atbalstu.

1987. gadā Tečere tika pārvēlēta uz trešo termiņu, taču viņas atbalsts Kopienas nodevai ("vēlēšanu nodoklim") bija ļoti nepopulārs, un viņas eiroskeptiskajiem uzskatiem par Eiropas Kopienu nepiekrita citi viņas kabineta locekļi. Viņa 1990. gada novembrī atkāpās no premjerministres un partijas vadītājas amata pēc tam, kad viņas vadību apstrīdēja Maikls Heseltains. Pēc aiziešanas no Pārstāvju palātas 1992. gadā viņai tika piešķirts mūža peerāžs kā baronesei Tečerei, kas viņai deva tiesības darboties Lordu palātā. 2013. gadā viņa nomira no insulta Londonā 87 gadu vecumā.

Agrīna dzīve un karjeras sākums

Tečere dzimusi 1925. gada 13. oktobrī Granthamā (Lincolnshire), ģimenē, kur tēvs strādāja par tirgotāju un bija iesaistīts vietējā politikā. Viņa ieguva augstāko izglītību Somervila koledžā Oksfordā, studējot ķīmiju, un vēlāk pārgāja uz tiesībām — viņa izveidoja karjeru arī kā juriste, strādājot/praktizējot kā barristre/advokāte. Agrīnā politiskā darbībā viņa aktīvi darbojās Konservatīvajā partijā, un 1959. gadā pirmo reizi ievēlēta Parlamentā kā Finčlijas (Finchley) pārstāve.

Galvenie politiskie soļi un reformas

Kā premjerministre Tečere īstenoja plašu reformu programmu, kuru bieži raksturo kā "Tečērismu" — tas ietvēra brīvā tirgus principu popularizēšanu, valsts regulējuma samazināšanu un nodokļu politikas maiņu. Galvenie rīcības virzieni bija:

  • Ekonomikas liberalizācija un monetārā politika: cīņa ar inflāciju, nodokļu samazināšana uzņēmumiem un privātpersonām, fiskālās politikas stingrāks vadījums.
  • Privatizācija: daudzu valsts kontrolētu uzņēmumu privatizācija, piemērojot tirgus mehānismus to vadībā un kapitāla pārdošanā plašākam sabiedrības slānim.
  • Finanšu sektora deregulācija: finanšu tirgu atvēršana, kas radīja straujāku uzņēmējdarbības dinamiku un Londonas kā finanšu centra nostiprināšanos.
  • Darba tirgus un arodbiedrību ierobežošana: valdības nostāja mērķēja samazināt arodbiedrību ietekmi un panākt elastīgāku darba tirgu.
  • Sociālās politikas iniciatīvas: piemēram, "Right to Buy" programma, kas ļāva pašvaldību mājokļu īrniekiem iegādāties dzīvokļus par pazeminātām cenām, kas būtiski mainīja mājokļu īpašuma struktūru.

Konflikti un lieli notikumi

Tečeres valdīšanas laikā notika vairākas nozīmīgas un konfliktētas epizodes, kas palika britu sabiedrības atmiņā:

  • Folklendu (Falklands) karš (1982): militārā operācija pret Argentīnu par Folklendu salu kontroli, kura sekmēja valdības popularitātes pieaugumu un bija viens no faktoriem 1983. gada pārliecinošajai uzvarai vēlēšanās.
  • Mineļu streiks (1984–1985): garš un vardarbīgs konflikts ar rūpniecības arodbiedrību, kura zaudējums ievērojami vājināja tradicionālo arodbiedrību spēku.
  • Kopienas nodeva (poll tax): Tečeres iniciētais vietējo nodokļu pārtaisījums izraisīja plašu neapmierinātību un protestus; 1990. gada protesti un nemieri būtiski iedragāja viņas politisko atbalstu.

Atsēgšanās, pēcpārvaldes dzīve un veselības stāvoklis

1990. gada politiskā spiediena un iekšējo partijas konfliktu rezultātā Tečere atkāpās no premjerministres amata; viņu nomainīja cits Konservatīvās partijas līderis. Pēc aiziešanas no Pārstāvju palātas 1992. gadā viņai tika piešķirts mūža peerāžs kā baronesei Tečerei, un viņa kļuva par aktīvu personību Lordu palātā līdz ar pakāpenisku publiskas darbības mazināšanos veselības dēļ. Vēlā dzīvē Tečerei bija veselības problēmas, tostarp insulta epizodes, kas ierobežoja viņas spēju runāt un parādīties sabiedrībā.

Mantojums un vērtējumi

Lai gan Tečeres politika radīja ekonomikas reformas un nodrošināja dažādas sekas — gan pozitīvas, gan negatīvas — viņas personība un valdīšanas stils palika dziļi polarizējoši. Atbalstītāji uzsver inflācijas apkarošanu, ekonomikas atveseļošanu, uzņēmējdarbības atbalstu un spēcīgu ārpolitiku; kritiķi norāda uz ieguvumiem ne vienmēr vienmērīgi sadalītu starp sabiedrības slāņiem, pieaugošu nevienlīdzību un sociālo spriedzi. Debates par viņas politikām un mantojumu turpinās arī 21. gadsimtā, un viņas vadību pēta gan politikas vēsturnieki, gan ekonomisti.

Lielbritānijas politiskajā kultūrā Tečere ir pretrunīgi vērtēta personība, vairumā sabiedriskās domas aptauju par Lielbritānijas premjerministriem tā joprojām tiek vērtēta pozitīvi. Debates par viņas neoliberālo politiku un mantojumu Apvienotajā Karalistē turpinās arī 21. gadsimtā.