Kas ir demence? Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Demence ir slimību grupa, kuras simptomi ietekmē cilvēku domāšanu, atmiņu un savstarpējo mijiedarbību. To bieži saista ar kādu slimību vai smadzeņu bojājumiem. Visbiežāk tiek traucēta īstermiņa atmiņa, prāts, runa un motorika, un dažās demences formās novērojamas izmaiņas slimnieka personībā. Cilvēks, kas cieš no demences, zaudē prasmes un zināšanas, kuras viņam jau bija — tas atšķir demenci no iedzimtām vai attīstības laikā iegūtām mācīšanās grūtībām, kad prasmes var nebūt nekad attīstījušās. Demence biežāk skar vecākus cilvēkus, taču var attīstīties arī jaunākiem. Dažas demences formas ir ārstējamas vai daļēji atgriezeniskas, citas — progresējošas un neatgriezeniskas. Visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība, kas ir 50 līdz 60 % no visiem demences gadījumiem. Citas biežāk sastopamās demences formas ir vaskulārā demence un leivisko ķermenīšu demence.
Slaveni cilvēki ar demenci
Starp slaveniem cilvēkiem, kas cietuši no demences, bieži min Čīles līderi Augusto Pinočetu, kā arī pilsonisko tiesību aktīviste Roza Parksa. Šie piemēri atgādina, ka demence var skart dažādas sabiedrības grupas neatkarīgi no sociālā statusa.
Galvenie simptomi
Cilvēkiem ar demences simptomiem var būt pasliktinātas vairākas kognitīvās funkcijas un ikdienas prasmes, piemēram:
- Lēmumu pieņemšanas spēja
- Spriedums
- Orientēšanās laikā un telpā
- Problēmu risināšana
- Verbālā saziņa un valodas prasmes
Izmaiņas uzvedībā un ikdienas funkcionēšanā var ietvert:
- Grūtības ar ēšanu (piem., aizmirst ēst vai nepareiza ēšanas secība)
- Pārģērbšanās — var kļūt nepieciešama palīdzība apģērbšanās un personīgās higiēnas jomā
- Samazināta interese par agrākām aktivitātēm un hobijiem
- Grūtības veikt regulāras darbības mājās — uzturēt mājsaimniecību, pagatavot ēdienu, rīkoties ar naudu
- Personības izmaiņas — nevietā reaģēšana, emocionālais impulss, agresivitāte vai sociāla atsvešināšanās
Cēloņi — atgriezeniski un neatgriezeniski
Daži demences veidi ir atgriezeniski — to izraisošos bojājumus var novērst vai mazināt, piemēram, ārstējot infekciju, koriģējot vielmaiņas traucējumus vai pārtraucot toksisku iedarbību. Citi veidi ir neatgriezeniski un progresējoši, parasti tie rodas no neārstējamas neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Alcheimera slimības.
Atsevišķi atgriezeniski cēloņi var būt:
- Vielmaiņas traucējumi (piem., B12 vitamīna trūkums, vairogdziedzera darbības traucējumi)
- Medikamentu toksicitāte vai mijiedarbība
- Hroniskas infekcijas vai akūtas smadzeņu infekcijas
- Hroniska subdurāla hematoma vai citas strukturālas problēmas, kas spēj izraisīt spiedienu uz smadzenēm
Traumatisku cēloņu gadījumā demenci var izraisīt arī difūza aksonu bojājumi pēc galvas vai smadzeņu traumām, ko medicīniski dēvē par traumatisku smadzeņu bojājumu. Ātri progresējošu demenci var izraisīt, piemēram, Kreicfelda-Jakoba slimība, ko izraisa prioni, — šādā gadījumā simptomi var progresēt dažu nedēļu vai mēnešu laikā.
Citas formas var attīstīties lēnāk — vairāku gadu laikā, piemēram, dažas encefalopātijas vai delīrijs (ja tie kļūst hroniski vai netiek adekvāti ārstēti).
Divi galvenie demences cēloņi bieži min: Alcheimera slimība un multiinfarkta slimība (vaskulāra demence). Ar audzējiem saistīti bojājumi, piemēram, gliomu, var radīt demences simptomus. Ilgstoša vai smaga alkohola lietošana var izraisīt alkohola saistītu demenci, bieži saistītu ar Verniķes-Korsakofa sindromu.
Iespējamie citi cēloņi ir smadzeņu infekcijas, piemēram, meningīts, vīrusu encefalīts vai medikamentu toksicitāte (piem., pārdozēti pretkrampju līdzekļi). Tāpat pētnieki interesējas par saistību starp mutes veselību un Alcheimera slimību — par to ziņoja Science Daily, atsaucoties uz Bergenas Universitātes Norvēģijā veiktajiem pētījumiem.
Diagnostika
Demences diagnoze balstās uz rūpīgu klīnisko izvērtējumu, kas parasti iekļauj:
- Medicīnisko anamnēzi un ģimenes vēsturi
- Fizisko un neiroloģisko izmeklēšanu
- Standartizētus kognitīvos testus (piem., MMSE, MoCA)
- Laboratoriskos testus, lai izslēgtu atgriezeniskus cēloņus (B12, TSH, elektrolīti, aknu un nieru funkcija)
- Attēldiagnostiku (CT vai MRI), lai konstatētu izmaiņas smadzeņu struktūrā — infarktus, audzējus, hematomas u.c.
- Dažkārt — neiropsiholoģisko izmeklēšanu, lumbālpunktūru, EEG vai īpašus asins biomarķierus
Ārstēšana un simptomu vadība
Ne visām demences formām ir izārstēšana, taču iespējams mazināt simptomus, palēnināt progresu un uzlabot dzīves kvalitāti:
- Medikamentoza ārstēšana — Alcheimera slimības gadījumā lieto holīnesterāzes inhibitorus (piem., donepezilu, rivastigmīnu, galantamīnu) un memantīnu, kas var īslaicīgi uzlabot simptomus vai palēnināt pasliktināšanos. Medikamentu izvēle un lietošana jāveic speciālistam.
- Vaskulārās demences gadījumā svarīga ir asinsvadu riska faktoru kontrole — augsts asinsspiediens, diabēts, paaugstināts holesterīns, smēķēšana un fiziskās aktivitātes trūkums.
- Uzvedības problēmu vadīšana — vispirms izmēģina nefarmakoloģiskas metodes (rutīna, vides pielāgošana, uzvedības terapija). Ja nepieciešams, ārsts var kortam izmantot medikamentus piesardzīgi, jo tie var radīt blakusparādības.
- Rehabilitācija — fizioterapija, ergoterapija un runas terapija var palīdzēt saglabāt funkcionālās spējas.
- Plānošana un aprūpe — juridisko un sociālo jautājumu sakārtošana (pilnvaras, aprūpes plāni), atbalsts no ģimenes un kopienas, aprūpes pakalpojumu izmantošana un paliatīvā aprūpe, ja nepieciešams.
Profilakse un dzīvesveids
Lai samazinātu demences risku vai palēninātu tās progresu, ieteicams:
- Kontrolēt kardiovaskulārus riska faktorus (asinsspiediens, holesterīns, cukura līmenis)
- Uzturēt fizisko aktivitāti un veselīgu uzturu
- Aktivizēt smadzenes — mācīties jaunas prasmes, sociāla iesaiste un atmiņas vingrinājumi
- Izvairīties no smagas un ilgstošas alkohola lietošanas
- Risināt dzirdes zudumu un rūpēties par mutes veselību, jo pētnieki pēta to saistību ar smadzeņu veselību (Science Daily ziņojums)
Atbalsts aprūpētājiem un ģimenēm
Demences laikā svarīgs ir gan medicīnisks, gan emocionāls un praktisks atbalsts. Aprūpētājiem ieteicams meklēt informāciju par stāvokli, izmantot atbalsta grupas, nodrošināt drošu vidi mājās un plānot atpūtu (respite care). Agrīna juridiskas pilnvaras sakārtošana un aprūpes plāna izstrāde samazina stresu vēlākās stadijās.
Kad jāmeklē ārsta palīdzība
Ja Jūs vai Jūsu tuvinieks sāk pamanīt ilgstošu atmiņas pasliktināšanos, grūtības ar ikdienas darbībām, izmaiņas personībā vai spriedumā, ir ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa. Agrīna diagnostika palīdz izslēgt ārstējamas un atgriezeniskas cēloņus un sniedz iespēju savlaicīgi sākt simptomu vadību un plānošanu.
Prognoze
Demences prognoze ļoti atšķiras atkarībā no cēloņa: daži gadījumi var būt daļēji atgriezeniski, citi — lēni progresējoši, kā Alcheimera slimība, bet vēl citi — ātri progresējoši (piem., Kreicfelda-Jakoba slimība). Savlaicīga medicīniskā novērtēšana, atbilstoša ārstēšana un atbalsts var uzlabot dzīves kvalitāti gan pacientam, gan aprūpētājiem.


Augusts, pacients, kuru Aloizs Alcheimers 1901. gadā izmantoja, lai aprakstītu Alcheimera slimību. Alcheimera slimību parasti saista ar demenci.
Saistītās lapas
- Alcheimera slimība
- Asinsvadu demence
- Meningīts
- Encefalīts
- Primārā centrālās nervu sistēmas limfoma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir demence?
A: Demence ir slimību grupa, kas ietekmē cilvēku domāšanu un savstarpējo mijiedarbību, kas var būt saistīta ar kādu slimību vai smadzeņu bojājumiem. Tā bieži vien ietekmē īstermiņa atmiņu, prātu, runas un motoriku, kā arī var izraisīt personības izmaiņas.
Jautājums: Kas visbiežāk cieš no demences?
A: Demence biežāk ir raksturīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču tā var skart arī jaunākus cilvēkus. Visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība, kas ir 50 līdz 60 % no visiem demences gadījumiem.
J: Kādi ir daži ar demenci saistīti simptomi?
A: Ar demenci saistītie simptomi ir tādi, ka pasliktinās lēmumu pieņemšanas spējas, spriestspēja, orientēšanās laikā un telpā, problēmu risināšana un verbālā komunikācija. Uzvedības izmaiņas var ietvert ēšanas grūtības, ģērbšanās problēmas (nepieciešama palīdzība), intereses trūkumu par darbībām, kas agrāk patika, un grūtības veikt mājas darbus.
Vai ir kādas atgriezeniskas demences formas?
A: Jā - daži demences veidi ir atgriezeniski, tas nozīmē, ka kaitējumu var novērst. Atgriezeniski cēloņi var būt difūza aksonu bojājumi pēc galvas vai smadzeņu traumām (medicīniski pazīstami kā smadzeņu traumas) vai Kreicfelda-Jakoba slimība, ko izraisa prioni.
Kādi ir daži zināmi neatgriezeniskas demences cēloņi?
A: Neatgriezenisku demenci parasti izraisa neārstējama slimība, piemēram, Alcheimera slimība vai multiinfarkta slimība (ko izraisa vairāki insulti). Vēl viens zināms iemesls ir ar gliomu saistīti audzēji, kā arī pārmērīga alkohola lietošana, kas izraisa Wernicke-Korsakoffa sindromu. Iespējamie metabolisma cēloņi ir aknu vai nieru mazspēja, hroniska subdurāla hematoma, smadzeņu infekcija, piemēram, meningīts, kas izraisa vīrusu encefalītu, pretkrampju zāļu toksicitāte un slikta mutes dobuma veselība, kā liecina jaunākie pētījumi, kas veikti Bergenas Universitātē Norvēģijā.
Vai demences slimniekiem ir pieejama kāda ārstēšana?
A: Dažas demences formas zināmā mērā ir ārstējamas, lai gan tas ir atkarīgs no tā, kāda veida demence ir - vai tā ir atgriezeniska vai neatgriezeniska -, kā arī no tās pamatā esošā(-o) cēloņa(-u).