Plānprātība
Demence ir slimību grupa, kuras simptomi ietekmē cilvēku domāšanu un savstarpējo mijiedarbību. Bieži vien to var saistīt ar kādu slimību vai smadzeņu bojājumiem. Ļoti bieži tiek ietekmēta īstermiņa atmiņa, prāts, runa un motorika. Dažas demences formas izraisa izmaiņas slimnieka personībā. Cilvēks, kas cieš no demences, zaudē noteiktas prasmes un zināšanas, kas viņam jau bija. Tā ir galvenā atšķirība no citām slimībām, kas ietekmē prātu. Cilvēki, kas cieš no mācīšanās problēmām vai zemāka intelekta, nekad neiegūs noteiktas prasmes, savukārt cilvēki, kas cieš no demences, zaudēs jau iegūtās prasmes. Demence biežāk ir raksturīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču tā var skart arī jaunākus cilvēkus. Dažas demences formas zināmā mērā ir ārstējamas. Visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība, kas ir 50 līdz 60 % no visiem demences gadījumiem. Citas slimības formas ir vaskulārā demence un leivisko ķermenīšu demence.
Starp slaveniem cilvēkiem, kas cietuši no demences, ir Čīles līderis Augusto Pinočets, kā arī pilsonisko tiesību aktīviste Roza Parksa.
Cilvēki, kuriem pasliktinās šādi traucējumi, var ciest no demences:
- Lēmumu pieņemšanas spēja
- Spriedums
- Orientēšanās laikā un telpā
- Problēmu risināšana
- Verbālā saziņa
Uzvedības izmaiņas var ietvert:
- Ēšana
- Pārģērbšanās (var būt nepieciešama palīdzība)
- Interesi
- Regulāras darbības (var kļūt nespējīgs veikt mājsaimniecības darbus).
- Personība (neatbilstošas reakcijas, emociju kontroles trūkums).
Daži demences veidi ir atgriezeniski. Tas nozīmē, ka bojājumus var novērst. Citi veidi ir neatgriezeniski. Tas nozīmē, ka tos nevar novērst. Neatgriezenisku demenci parasti izraisa neārstējama slimība, piemēram, Alcheimera slimība.
Atgriezeniskie demences cēloņi ir arī difūza aksonu bojājumi pēc galvas vai smadzeņu traumām, ko medicīniski dēvē par traumatisku smadzeņu bojājumu.
Kreicfelda-Jakoba slimība izraisa demenci, kas pastiprinās ātri, dažu nedēļu vai mēnešu laikā, un to izraisa prioni. Citas slimības formas, piemēram, encefalopātija vai delīrijs, var attīstīties salīdzinoši lēni, vairāku gadu laikā.
Divi galvenie demences cēloņi ir Alcheimera slimība un multiinfarkta slimība. Ar gliomu saistīti audzēji ir vēl viens no galvenajiem demences cēloņiem. Alkohola izraisīta demence dažkārt ir saistīta ar Verniķes-Korsakofa sindromu, un to izraisa ilgstoša vai nekontrolēta smaga alkohola lietošana.
Iespējamie metabolisma cēloņi ir aknu mazspēja vai nieru mazspēja, kā arī hroniska subdurāla hematoma. Iespējamie citi cēloņi var būt smadzeņu infekcija, ko izraisa tādas slimības kā meningīts, kas vīrusu encefalīta gadījumā var izraisīt zāļu toksicitāti (piemēram, pretkrampju līdzekļi). Nesen publicētajā Science Daily ziņojumā teikts, ka Bergenas Universitātes pētnieki Norvēģijā ir atklājuši saistību starp mutes veselību un Alcheimera slimību. Wernicke-Korsakoff sindroms ir alkoholisma izraisīta demence.
Augusts, pacients, kuru Aloizs Alcheimers 1901. gadā izmantoja, lai aprakstītu Alcheimera slimību. Alcheimera slimību parasti saista ar demenci.
Saistītās lapas
- Alcheimera slimība
- Asinsvadu demence
- Meningīts
- Encefalīts
- Primārā centrālās nervu sistēmas limfoma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir demence?
A: Demence ir slimību grupa, kas ietekmē cilvēku domāšanu un savstarpējo mijiedarbību, kas var būt saistīta ar kādu slimību vai smadzeņu bojājumiem. Tā bieži vien ietekmē īstermiņa atmiņu, prātu, runas un motoriku, kā arī var izraisīt personības izmaiņas.
Jautājums: Kas visbiežāk cieš no demences?
A: Demence biežāk ir raksturīga vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču tā var skart arī jaunākus cilvēkus. Visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība, kas ir 50 līdz 60 % no visiem demences gadījumiem.
J: Kādi ir daži ar demenci saistīti simptomi?
A: Ar demenci saistītie simptomi ir tādi, ka pasliktinās lēmumu pieņemšanas spējas, spriestspēja, orientēšanās laikā un telpā, problēmu risināšana un verbālā komunikācija. Uzvedības izmaiņas var ietvert ēšanas grūtības, ģērbšanās problēmas (nepieciešama palīdzība), intereses trūkumu par darbībām, kas agrāk patika, un grūtības veikt mājas darbus.
Vai ir kādas atgriezeniskas demences formas?
A: Jā - daži demences veidi ir atgriezeniski, tas nozīmē, ka kaitējumu var novērst. Atgriezeniski cēloņi var būt difūza aksonu bojājumi pēc galvas vai smadzeņu traumām (medicīniski pazīstami kā smadzeņu traumas) vai Kreicfelda-Jakoba slimība, ko izraisa prioni.
Kādi ir daži zināmi neatgriezeniskas demences cēloņi?
A: Neatgriezenisku demenci parasti izraisa neārstējama slimība, piemēram, Alcheimera slimība vai multiinfarkta slimība (ko izraisa vairāki insulti). Vēl viens zināms iemesls ir ar gliomu saistīti audzēji, kā arī pārmērīga alkohola lietošana, kas izraisa Wernicke-Korsakoffa sindromu. Iespējamie metabolisma cēloņi ir aknu vai nieru mazspēja, hroniska subdurāla hematoma, smadzeņu infekcija, piemēram, meningīts, kas izraisa vīrusu encefalītu, pretkrampju zāļu toksicitāte un slikta mutes dobuma veselība, kā liecina jaunākie pētījumi, kas veikti Bergenas Universitātē Norvēģijā.
Vai demences slimniekiem ir pieejama kāda ārstēšana?
A: Dažas demences formas zināmā mērā ir ārstējamas, lai gan tas ir atkarīgs no tā, kāda veida demence ir - vai tā ir atgriezeniska vai neatgriezeniska -, kā arī no tās pamatā esošā(-o) cēloņa(-u).
