Kas ir demence? Simptomi, cēloņi un ārstēšana

Uzzini, kas ir demence — simptomi, cēloņi, ārstēšana un ikdienas atbalsts. Praktiski padomi, diagnostika un rūpes par tuviniekiem.

Demence ir slimību grupa, kuras simptomi ietekmē cilvēku domāšanu, atmiņu un savstarpējo mijiedarbību. To bieži saista ar kādu slimību vai smadzeņu bojājumiem. Visbiežāk tiek traucēta īstermiņa atmiņa, prāts, runa un motorika, un dažās demences formās novērojamas izmaiņas slimnieka personībā. Cilvēks, kas cieš no demences, zaudē prasmes un zināšanas, kuras viņam jau bija — tas atšķir demenci no iedzimtām vai attīstības laikā iegūtām mācīšanās grūtībām, kad prasmes var nebūt nekad attīstījušās. Demence biežāk skar vecākus cilvēkus, taču var attīstīties arī jaunākiem. Dažas demences formas ir ārstējamas vai daļēji atgriezeniskas, citas — progresējošas un neatgriezeniskas. Visizplatītākā demences forma ir Alcheimera slimība, kas ir 50 līdz 60 % no visiem demences gadījumiem. Citas biežāk sastopamās demences formas ir vaskulārā demence un leivisko ķermenīšu demence.

Slaveni cilvēki ar demenci

Starp slaveniem cilvēkiem, kas cietuši no demences, bieži min Čīles līderi Augusto Pinočetu, kā arī pilsonisko tiesību aktīviste Roza Parksa. Šie piemēri atgādina, ka demence var skart dažādas sabiedrības grupas neatkarīgi no sociālā statusa.

Galvenie simptomi

Cilvēkiem ar demences simptomiem var būt pasliktinātas vairākas kognitīvās funkcijas un ikdienas prasmes, piemēram:

• Lēmumu pieņemšanas spēja
• Spriedums
• Orientēšanās laikā un telpā
• Problēmu risināšana
• Verbālā saziņa un valodas prasmes

Izmaiņas uzvedībā un ikdienas funkcionēšanā var ietvert:

• Grūtības ar ēšanu (piem., aizmirst ēst vai nepareiza ēšanas secība)
• Pārģērbšanās — var kļūt nepieciešama palīdzība apģērbšanās un personīgās higiēnas jomā
• Samazināta interese par agrākām aktivitātēm un hobijiem
• Grūtības veikt regulāras darbības mājās — uzturēt mājsaimniecību, pagatavot ēdienu, rīkoties ar naudu
• Personības izmaiņas — nevietā reaģēšana, emocionālais impulss, agresivitāte vai sociāla atsvešināšanās

Cēloņi — atgriezeniski un neatgriezeniski

Daži demences veidi ir atgriezeniski — to izraisošos bojājumus var novērst vai mazināt, piemēram, ārstējot infekciju, koriģējot vielmaiņas traucējumus vai pārtraucot toksisku iedarbību. Citi veidi ir neatgriezeniski un progresējoši, parasti tie rodas no neārstējamas neirodeģeneratīvas slimības, piemēram, Alcheimera slimības.

Atsevišķi atgriezeniski cēloņi var būt:

• Vielmaiņas traucējumi (piem., B12 vitamīna trūkums, vairogdziedzera darbības traucējumi)
• Medikamentu toksicitāte vai mijiedarbība
• Hroniskas infekcijas vai akūtas smadzeņu infekcijas
• Hroniska subdurāla hematoma vai citas strukturālas problēmas, kas spēj izraisīt spiedienu uz smadzenēm

Traumatisku cēloņu gadījumā demenci var izraisīt arī difūza aksonu bojājumi pēc galvas vai smadzeņu traumām, ko medicīniski dēvē par traumatisku smadzeņu bojājumu. Ātri progresējošu demenci var izraisīt, piemēram, Kreicfelda-Jakoba slimība, ko izraisa prioni, — šādā gadījumā simptomi var progresēt dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

Citas formas var attīstīties lēnāk — vairāku gadu laikā, piemēram, dažas encefalopātijas vai delīrijs (ja tie kļūst hroniski vai netiek adekvāti ārstēti).

Divi galvenie demences cēloņi bieži min: Alcheimera slimība un multiinfarkta slimība (vaskulāra demence). Ar audzējiem saistīti bojājumi, piemēram, gliomu, var radīt demences simptomus. Ilgstoša vai smaga alkohola lietošana var izraisīt alkohola saistītu demenci, bieži saistītu ar Verniķes-Korsakofa sindromu.

Iespējamie citi cēloņi ir smadzeņu infekcijas, piemēram, meningīts, vīrusu encefalīts vai medikamentu toksicitāte (piem., pārdozēti pretkrampju līdzekļi). Tāpat pētnieki interesējas par saistību starp mutes veselību un Alcheimera slimību — par to ziņoja Science Daily, atsaucoties uz Bergenas Universitātes Norvēģijā veiktajiem pētījumiem.

Diagnostika

Demences diagnoze balstās uz rūpīgu klīnisko izvērtējumu, kas parasti iekļauj:

• Medicīnisko anamnēzi un ģimenes vēsturi
• Fizisko un neiroloģisko izmeklēšanu
• Standartizētus kognitīvos testus (piem., MMSE, MoCA)
• Laboratoriskos testus, lai izslēgtu atgriezeniskus cēloņus (B12, TSH, elektrolīti, aknu un nieru funkcija)
• Attēldiagnostiku (CT vai MRI), lai konstatētu izmaiņas smadzeņu struktūrā — infarktus, audzējus, hematomas u.c.
• Dažkārt — neiropsiholoģisko izmeklēšanu, lumbālpunktūru, EEG vai īpašus asins biomarķierus

Ārstēšana un simptomu vadība

Ne visām demences formām ir izārstēšana, taču iespējams mazināt simptomus, palēnināt progresu un uzlabot dzīves kvalitāti:

• Medikamentoza ārstēšana — Alcheimera slimības gadījumā lieto holīnesterāzes inhibitorus (piem., donepezilu, rivastigmīnu, galantamīnu) un memantīnu, kas var īslaicīgi uzlabot simptomus vai palēnināt pasliktināšanos. Medikamentu izvēle un lietošana jāveic speciālistam.
• Vaskulārās demences gadījumā svarīga ir asinsvadu riska faktoru kontrole — augsts asinsspiediens, diabēts, paaugstināts holesterīns, smēķēšana un fiziskās aktivitātes trūkums.
• Uzvedības problēmu vadīšana — vispirms izmēģina nefarmakoloģiskas metodes (rutīna, vides pielāgošana, uzvedības terapija). Ja nepieciešams, ārsts var kortam izmantot medikamentus piesardzīgi, jo tie var radīt blakusparādības.
• Rehabilitācija — fizioterapija, ergoterapija un runas terapija var palīdzēt saglabāt funkcionālās spējas.
• Plānošana un aprūpe — juridisko un sociālo jautājumu sakārtošana (pilnvaras, aprūpes plāni), atbalsts no ģimenes un kopienas, aprūpes pakalpojumu izmantošana un paliatīvā aprūpe, ja nepieciešams.

Profilakse un dzīvesveids

Lai samazinātu demences risku vai palēninātu tās progresu, ieteicams:

• Kontrolēt kardiovaskulārus riska faktorus (asinsspiediens, holesterīns, cukura līmenis)
• Uzturēt fizisko aktivitāti un veselīgu uzturu
• Aktivizēt smadzenes — mācīties jaunas prasmes, sociāla iesaiste un atmiņas vingrinājumi
• Izvairīties no smagas un ilgstošas alkohola lietošanas
• Risināt dzirdes zudumu un rūpēties par mutes veselību, jo pētnieki pēta to saistību ar smadzeņu veselību (Science Daily ziņojums)

Atbalsts aprūpētājiem un ģimenēm

Demences laikā svarīgs ir gan medicīnisks, gan emocionāls un praktisks atbalsts. Aprūpētājiem ieteicams meklēt informāciju par stāvokli, izmantot atbalsta grupas, nodrošināt drošu vidi mājās un plānot atpūtu (respite care). Agrīna juridiskas pilnvaras sakārtošana un aprūpes plāna izstrāde samazina stresu vēlākās stadijās.

Kad jāmeklē ārsta palīdzība

Ja Jūs vai Jūsu tuvinieks sāk pamanīt ilgstošu atmiņas pasliktināšanos, grūtības ar ikdienas darbībām, izmaiņas personībā vai spriedumā, ir ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa. Agrīna diagnostika palīdz izslēgt ārstējamas un atgriezeniskas cēloņus un sniedz iespēju savlaicīgi sākt simptomu vadību un plānošanu.

Prognoze

Demences prognoze ļoti atšķiras atkarībā no cēloņa: daži gadījumi var būt daļēji atgriezeniski, citi — lēni progresējoši, kā Alcheimera slimība, bet vēl citi — ātri progresējoši (piem., Kreicfelda-Jakoba slimība). Savlaicīga medicīniskā novērtēšana, atbilstoša ārstēšana un atbalsts var uzlabot dzīves kvalitāti gan pacientam, gan aprūpētājiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir demence?

Jautājums: Kas visbiežāk cieš no demences?

J: Kādi ir daži ar demenci saistīti simptomi?

Vai ir kādas atgriezeniskas demences formas?

Kādi ir daži zināmi neatgriezeniskas demences cēloņi?

Vai demences slimniekiem ir pieejama kāda ārstēšana?

Meklēt pēc burta