Sers Edvards Ričards Džordžs Hīts (Edward Richard George Heath KG MBE, 1916. gada 9. jūlijs - 2005. gada 17. jūlijs), bieži pazīstams kā Teds Hīts, bija britu konservatīvo politiķis. Viņš bija Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1970. līdz 1974. gadam. Hīts bija arī Konservatīvās partijas līderis no 1965. līdz 1975. gadam.

Agrīnā dzīve un izglītība

Hīts ieguva izglītību Balliol koledžā, Oksfordā. Būdams students, viņš demonstrēja interesi gan par politiku, gan par mūziku un jūrniecību, kas vēlāk palika par dzīvot svarīgām aizraušanām.

Ceļojumi 1930. gadu beigās un piezīmes par nacistiem

1937. gadā, būdams students, viņš ceļoja pa Nirnbergu un iepazinās ar trim vadošajiem nacistu līderiem Hermani Gēringu, Jozefu Gēbelsu un Heinrihu Himleru. Himleru viņš raksturoja kā ļaunāko cilvēku, kādu viņš jebkad bija saticis. Hīts 1938. gadā, Spānijas pilsoņu kara laikā, devās arī uz Barselonu Spānijā. 1939. gadā Hīts atkal devās uz Vāciju un atgriezās Lielbritānijā pirms Otrā pasaules kara sākuma. Otrā pasaules kara laikā viņš dienēja flotes rezerves vienībās (Royal Naval Volunteer Reserve).

Politiskais ceļš un darba gaitas

Hīts kļuva par parlamenta deputātu un daudzu gadu garumā bija ietekmīga figūra Konservatīvajā partijā. Viņš bija Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1970. līdz 1974. gadam, un tā laikā centās modernizēt valsts politiku un risināt ekonomiskās problēmas. Hīta valdība risināja plašas tēmas — no rūpnieciskajām attiecībām un enerģētikas jautājumiem līdz starptautiskajām attiecībām.

Premjerministra laiks: galvenie notikumi un politikas

Visvairāk atceras Hīta vadītā perioda nozīmīgos notikumus:

  • 1993. gada vietā — nozīmīgs panākums: Lielbritānijas pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai (EEC) — Hīta valdības ilgstošais darbs permitēja, ka Lielbritānija 1973. gadā kļuva par EEC dalībvalsti (pievienošanās stājās spēkā 1973. gada 1. janvārī). Šis solis bija viens no viņa galvenajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem.
  • Rūpnieciskās attiecības un enerģētika — Hīta valdību smagi ietekmēja streiki, jo īpaši kūdras un mineru sektori. 1973. un 1974. gadā notikušie konflikti ar arodbiedrībām un enerģijas krīze noveda pie ierobežojumiem, kas pazīstami kā "trīs dienu darba nedēļa" (Three-Day Week), un būtiski ietekmēja ekonomiku un sabiedrības ikdienu.
  • Valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā — valdība 1971. gadā bija spiesta nacionalizēt atsevišķas nozares vai uzņēmumus piemēram, lai risinātu nopietnas finanšu problēmas (piemēram, gadījums ar Rolls-Royce ir viens no labi zināmajiem piemēriem šajā laika posmā).
  • Ziemeļīrijas politika — Hīts centās risināt vardarbību un politisko krīzi Ziemeļīrijā; 1973. gadā viņa valdība bija iesaistīta mēģinājumos panākt politisku risinājumu, kas vēlāk izpaudās, piemēram, Sunningdale līgumā un citos centienos atrast pārstāvniecības formu, lai samazinātu konfliktu (šie procesi bija sarežģīti un daļēji neveiksmīgi ilgtermiņā).

1974. gada vēlēšanas un pēcāk

1974. gadā, ekonomisku un sociālu spiedienu dēļ, notika divas vispārējās vēlēšanas. Februāra vēlēšanās rezultātā radās bezskaidra parlamenta situācija (hung parliament) un Hīts zaudēja spēcīgu mandātu turpināt valdīt; gadu vēlāk — oktobrī — tika rīkotas vēlēšanas, kuras atkal noslēdzās ar Darba partijas uzvaru. Pēc šiem notikumiem Hīts saglabāja Konservatīvās partijas vadību līdz 1975. gadam, kad viņu partijā kā līderi nomainīja Margaret Thatcher.

Privātā dzīve, vaļasprieki un reputācija

Hīts visu mūžu bija vecpuisis. Viņš nekad nebija precējies. Viņa seksuālā orientācija bija strīdīgs jautājums gan viņa dzīves laikā, gan pēc tam. Klīda baumas, ka viņš esot bijis gejs. Hīts nekad nav runājis par savu seksualitāti. Viņš bija arī klasiskais ērģelnieks un diriģents, kā arī jūrnieks — mūzika un jūrniecība viņam palika par nozīmīgām personiskajām aizraušanām visu dzīvi.

Kontroverse un pēcnāves izmeklēšanas

2015. gada augustā, desmit gadus pēc viņa nāves, tika apgalvots, ka pieci policijas spēki izmeklē Hīta apsūdzības par seksuālu vardarbību pret bērniem. Šīs bažas izraisīja plašāku sabiedrisko diskusiju par to, kā rīkoties ar vēsturiskām apsūdzībām pret publiskām personām. Hīta biogrāfs Džons Kempbels rakstīja laikrakstā The Independent: "Viņš bija pārāk savaldīgs un noslēgts, lai darītu kaut ko tādu, kas apdraudētu viņa karjeru". Publiski nav izskanējuši tiesas spriedumi, kas mainītu šo attieksmi; izmeklēšanas un informācijas publiskums tomēr palika daļa no viņa mantojuma vērtēšanas.

Mantojums

Teds Hīts paliek pretrunīga, bet nozīmīga figūra 20. gadsimta britu politikā: viņš vadīja valsti sarežģītā periodā, kad mainījās gan ekonomikā, gan starptautiskajās attiecībās. Viņa loma Lielbritānijas pievienošanā EEC un centieni modernizēt valsti ir daļa no viņa vēsturiskā mantojuma, vienlaikus viņa valdīšanas laikā piedzīvotās krīzes un vēlēšanu neveiksmes atstāja būtiskas politiskas sekas nākamajām desmitgadēm.

Hīts aizgāja mūžībā 2005. gadā, un, kopš tā laika, viņa dzīve un rīcība tiek dažādi tulkota vēstures pētījumos — gan kā cieņa par sasniegumiem, gan kā kritika par nespēju tikt galā ar rūpnieciskajām un sociālajām problēmām tā laika Lielbritānijā.