Ģimnāzijas Lielbritānijā: vēsture, selekcija un 11+ tests

Atklāj Lielbritānijas ģimnāziju vēsturi, selekciju un 11+ testu — kā tas ietekmē piekļuvi akadēmiskajām skolām un skolēnu nākotni.

Apvienotajā Karalistē un dažās citās angliski runājošās valstīs ģimnāzija ir viena no vairākām dažādu veidu skolām.

Šis termins tiek lietots jau vairākus gadsimtus. Sākotnēji tās bija skolas, kurās mācīja latīņu valodu. Pēdējā laikā tās ir akadēmiski orientētas vidusskolas.

Viktorijaslaikmeta beigās visā Anglijā un Velsā tika reorganizētas vidusskolas. Skotijā bija izveidota atšķirīga sistēma. Ģimnāzijas tika izveidotas arī Lielbritānijas aizjūras teritorijās, kur tās attīstījās dažādi.

Tās tika raksturotas kā "selektīvākais valsts finansētās vidējās izglītības līmenis Anglijā un Velsā". Ģimnāzijas kļuva "selektīvas" 20. gadsimta vidū, pēc Otrā pasaules kara. Tas nozīmē, ka tās atlasīja pretendentus, kuri, pēc to domām, varētu iegūt vislabāko izglītību. Atlasi veica, izmantojot 11+ testu, kas ietvēra IQ testu. Tas tika veidots tā, lai vairāk balstītos uz dzimtajām spējām, nevis uz iemācīto mācību vielu.

60. un 70. gados leiboristu valdības centās aizstāt ģimnāzijas ar vispārizglītojošām skolām. Vispārizglītojošās skolas bija atvērtas visu spēju bērniem, līdzīgi kā vidusskolas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Tā rezultātā 1960. un 1970. gados dažas ģimnāzijas kļuva pilnībā neatkarīgas un iekasēja mācību maksu. Daudzas citas tika likvidētas vai kļuva par vispārizglītojošām skolām. Abos gadījumos daudzas no šīm skolām saglabāja "ģimnāzijas" nosaukumu. Joprojām pastāv 164 valsts pārvaldītas ģimnāzijas.

Ģimnāzijas evolūcija un reģionālās atšķirības

Ģimnāzijas attīstība nebija viendabīga visā Apvienotajā Karalistē. Anglija un Velsa sekoja līdzīgai trajektorijai — plaša selektīvā sistēma tika samazināta, taču daļa skolu palika vai kļuva par neatkarīgām. Skotijā izveidojās cita struktūra, kur tradicionālās ģimnāzijas tika integrētas citos formātos. Ziemeļīrijā selektīvā sistēma saglabājās plašāk nekā Dienvidanglijā, un tur joprojām darbojas vairāk valsts finansētu ģimnāziju.

Atlases princips un 11+ tests

Galvenais selekcijas instruments tradicionāli bija tā sauktais 11+ tests, kas tiek rīkots apmēram 11 gadu vecumā. Tests parasti ietver vairākas sadaļas:

• Verbālā domāšana (vārdu uzdevumi, loģiskas rindas, sinonīmi/antonīmi);
• Neverbālā domāšana (formas, sekvences, vizuāli loģiskie uzdevumi);
• Matemātiskā prasme (problemu risināšana, ātrā skaitļošana);
• Angļu valodas uzdevumi (lasītprasme, gramatika dažās skolās).

Mērķis bija novērtēt bērna iedzimtās spējas un loģisko domāšanu, ne tik ļoti — konkrētas mācību programmas zināšanas. Tomēr praksē 11+ rezultātus ietekmē arī sagatavošanās un agrā apmācība, tāpēc ir izplatīts sagatavošanās nodarbību un maksas privātu sagatavošanas kursu tirgus.

Pāreja uz vispārizglītojošām skolām un privātās ģimnāzijas

1960. un 1970. gadu reformas izraisīja plašas izmaiņas: daudzas pašvaldības pārgāja uz vispārizglītojošu skolu tīklu, kas pieņem visus skolēnus neatkarīgi no priekšzināšanām, savukārt daļa ģimnāzijas izvēlējās kļūt par neatkarīgām (private/independent) skolām, kur tiek iekasēta maksa. Neskatoties uz to, daudzām skolām saglabājās termins "grammar school" vai viņu vietējais ekvivalents, kas atspoguļo vēsturisko prestižu un akadēmisko fokusu.

Mūsdienu situācija un statistika

Pašlaik valsts finansētas ģimnāzijas joprojām pastāv, bet to skaits ir krietni samazinājies kopš 20. gadsimta vidus. Tekstā minētie "164 valsts pārvaldītas ģimnāzijas" attiecas galvenokārt uz Angliju un Ziemeļīriju — daļa skolu paliek selektīvas, cita daļa ir neatkarīga vai pārdēvēta. Lielākā daļa ģimnāziju koncentrējas uz akadēmisko sagatavotību, bieži piedāvājot stiprāku sagatavošanos A līmeņa eksāmeniem (A-levels) un universitātes iestājeksāmeniem.

Kritika, debates un ietekme uz sabiedrību

Atlase skolā izraisa plašas diskusijas. Galvenie kritikas punkti:

• Nelīdzsvarota iespēja — ģimnāzijas var labāk atspoguļot bērnu sociālo un ekonomisko fonu, ne tikai talantu;
• Tieša ietekme uz sociālo mobilitāti — kritiķi apgalvo, ka sistēma veicina segregāciju pēc sociālajiem līmeņiem;
• Tūninga un privāta sagatavošanās — maksas kursi un privāts gadžets var dot priekšrocības tiem, kuri to var atļauties;
• Spiediens uz jaunajiem skolēniem — selekcijas vecums ir zems, un ilgtermiņa attīstība nav lineāra.

No otras puses, atbalstītāji norāda uz priekšrocībām: ģimnāzijas spēj uzturēt augstu akadēmisko līmeni, piedāvāt specifisku inteliģences un talantu attīstību, kā arī dot iespējas talantīgiem bērniem no dažādiem sociālajiem slāņiem.

Kā gatavoties 11+ testam — padomi vecākiem un skolēniem

• Sāciet ar prakses testiem — iepazīstiniet bērnu ar uzdevumu formātu un laika režīmu;
• Strādājiet pie pamatprasmēm — lasīšana, ātra skaitļošana, loģiskā domāšana un vārdu krājums;
• Rūpējieties par emocionālo stāvokli — izvairieties no pārmērīga spiediena, saglabājiet līdzsvaru starp mācībām un brīvā laika aktivitātēm;
• Apsveriet mērķtiecīgu sagatavošanos, bet izvērtējiet izmaksas — privātie kursi var palīdzēt, bet nav vienīgais ceļš uz panākumiem;
• Sazinieties ar skolām — uzziniet, kādi tieši testi tiek rīkoti un kādi ir kritēriji uzņemšanai.

Skaidrs secinājums

Ģimnāzijas Lielbritānijā ir vēsturiski nozīmīgas skolas ar spēcīgu akadēmisku tradīciju. Kaut arī to skaits ir samazinājies un to lomu sabiedrībā daudzviet pārvērtē, tās joprojām ietekmē diskusijas par izglītības vienlīdzību, atlasi un labāko ceļu, kā attīstīt talantus. Vecākiem un skolēniem svarīgi saprast gan atlases mehānismu, gan sagatavošanās iespējas, izvērtējot, vai ģimnāzija ir piemērota konkrētajai ģimenes situācijai un bērna vajadzībām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ģimnāzija?

J: Kā Anglijā un Velsā tika organizētas ģimnāzijas?

J: Kā 20. gadsimta vidū ģimnāzijas kļuva selektīvas?

J: Kādus centienus veica leiboristu valdības, lai aizstātu ģimnāzijas?

J: Kas notika ar daudzām no šīm aizvietotajām vai atceltajām ģimnāzijām?

J: Cik daudz valsts pārvaldītu ģimnāziju joprojām pastāv mūsdienās?

Meklēt pēc burta