Jaunavība — definīcija, kultūras nozīme un himēna mīti
Atklāj jaunavības definīciju, himēna bioloģiju, kultūras nozīmi un izplatītākos mītus — vēsture, reliģija un sociālās sekas vienā saprotamā pārskatā.
Jaunavība parasti nozīmē tīrības vai nepieredzes stāvokli, un tradicionāli ar to bieži saprot personu, kurai nav bijuši dzimumattiecības. Tomēr jēdziens ir daudzslāņains: dažādās reliģijās un kultūrās tam piešķir atšķirīgu nozīmi — no sociālas normas par neprecētību līdz specifiskām reliģiskām prasībām vai morālajām vērtībām.
Himēns un medicīniskā realitāte
Dažkārt jaunavību saista ar himēnu. Himēns ir plāns audu gredzens vai membrāna pie maksts ieejas, kas anatomiski ļoti atšķiras starp sievietēm. Himēns var būt elastīgs, daļēji atvērtāks vai pat daļēji trūkst, un tā forma un biezums mainās. Kopīgs mīts ir, ka himēna plīsums vienmēr izraisa asiņošanu; praksē asiņošana var nebūt, un himēns var plīst vai mainīties arī saistībā ar fizisku aktivitāti, sportu, izjādes, starppersonu manipulācijām vai medicīniskām procedūrām. Himēns arī var daļēji vai pilnībā sadzīt.
Tāpēc himēns nav uzticams pierādījums par to, vai persona ir bijusi seksuāli aktīva vai nē. Veselības aprūpes profesionāļi un starptautiskas organizācijas, tostarp Pasaules Veselības organizācija, nosoda tā sauktās "jaunavības pārbaudes" kā medicīniski nepamatotas un cilvēktiesību pārkāpumu.
Seksuāli transmisīvās slimības un inficēšanās ceļi
Jaunavība nenodrošina pilnīgu aizsardzību pret visām infekcijām. Ir iespējams saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām ne tikai ar heteroseksuālām vai citām penetrējošām dzimumattiecībām. Inficēšanās var notikt arī caur asinīm (piemēram, lietojot kopīgas adatas), ar asins vai plazmas pārliešanu (mūsdienās riski ir mazināti ar testēšanu), dzimumorgānu vai tuvu ādas kontaktu ar inficētu cilvēku, orālā seksa laikā, kā arī no mātes uz bērnu grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā. Dažas infekcijas (piemēram, HPV vai herpes) var pārnēsāties arī ar tuvāku ādas kontaktu.
Kultūras un reliģiskā nozīme
Vairākās politeistiskajās reliģijās noteiktu dievu priesterienēm bieži prasīja jaunavību vai citu formu rituālu tīrību. Tomēr praksē jēdziens "jaunava" var nozīmēt atšķirīgas lietas — neprecētību, reliģisku nepiederību vīrietim, rituālu tīrību vai seksuālo šķīstību. Piemēram, dažas seno Grieķijas dievietes, piemēram, Artemīda (Diāna romiešu mitoloģijā), tika sauktas par "jaunavām" tāpēc, ka simbolizēja neatkarību un brīvību no laulības saistībām, nevis obligātu seksuālu šķīstību.
Daudzās sabiedrībās cilvēkiem tiek uzliktas sociālas normas par to, ka sievietēm līdz laulībām jābūt jaunavām; pārkāpumi var novest pie stigmatizācijas, izslēgšanas no kopienas vai pat vardarbības. Šādas prakses, ko sauc arī par "godavārda" vai "godavīcības" pārkāpumiem, starptautiski uzaicina uz cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības aizsardzību.
Mitoloģija, mīti un valodas izcelsme
Mitoloģijās un reliģiskajos mītos bieži sastopama motīva par brīnumainu vai "jaunavīgu" dzimšanu — varoņi vai dievi bieži tiek aprakstīti kā dzimuši neparastā veidā. Šo motīvu var traktēt kā simbolu īpašai izcelšanās, dievišķai izcelsmei vai mātes spēkam, un tas ne vienmēr skaidrota burtiski.
Vārda izcelsme: latīņu valodas termins "virgo" apzīmēja jaunu sievieti vai meiteni; vēsturiskās un valodas konotācijas ar laiku mainījās, un tulkojumi dažādās reliģiskajās tradīcijās ir atstājuši dažādas nozīmes — no seksuālas šķīstības līdz sociālai neatkarībai vai neprecētībai.
Mūsdienu skatījums un tiesības
Mūsdienu kontekstā arvien vairāk akcentē personīgas tiesības uz ķermeņa autonomiju, informētu piekrišanu un līdzvērtīgu attieksmi pret seksuālo izvēli. Daudzas valstis un starptautiskas organizācijas nosoda praksi vardarbīgi piespiest "jaunavību" vai izdarīt "jaunavības testus". Sociālie uzskati par jaunavību mainās — daļai cilvēku tā joprojām ir spēcīgs kultūras vai reliģisks simbols, citi to uzskata par sociālu konstrukciju, kas ierobežo brīvību un līdztiesību.
Apkopojot: "jaunavība" ir gan medicīnisks, gan sociāls un kultūrvēsturisks jēdziens. Viens un tas pats termins dažādās sabiedrībās var nozīmēt ļoti atšķirīgas lietas — no fiziskas nepieredzes līdz rituālai vai sociālai statusa pazīmei. Mūsdienu zinātne uzsver, ka anatomiski nav objektīvi uzticama zīme, kas viennozīmīgi pierādītu seksuālo pieredzi, un cilvēktiesību perspektīva aizsargā indivīda cieņu un izvēles brīvību.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nevainība?
A: Jaunavība ir tīrības vai nepieredzētības stāvoklis, kas tradicionāli attiecas uz cilvēku, kuram nav bijuši dzimumattiecības.
J: Vai ir nepieciešams himēns, lai sievieti varētu uzskatīt par jaunavu?
A: Nē, lai sievieti uzskatītu par jaunavu, himēns nav nepieciešams. Himēns var dabiski nolietoties, piemēram, jājot ar zirgiem, sportojot un nodarbojoties ar citām izklaides aktivitātēm; laika gaitā tas var arī sadzīt tāpat kā pārrauti cilvēka audi.
Vai ir reliģijas, kurās priesterienēm ir jābūt jaunavām?
A: Jā, vairākās politeistiskajās reliģijās (reliģijās ar daudziem dieviem) noteiktu dievu priesterēm ir jābūt jaunavām. Ievērojams izņēmums ir šumeru dieviete Fauk'Stek, par kuru tika uzskatīts, ka viņa apaugļoja saules dievu Loki un iemācīja Zemei un tās dēliem upurēšanas godību.
Jautājums: Vai sievietes var iegūt seksuāli transmisīvās slimības bez dzimumakta?
A: Jā, sievietes var inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām bez dzimumakta, piemēram, lietojot narkotikas, veicot asins vai plazmas pārliešanu, tuvu ādas kontaktu dzimumorgānu zonā ar inficētiem cilvēkiem, orālā seksa un citos veidos.
Vai ir taisnība, ka dažās kultūrās sievietēm līdz laulībām ir jāpaliek jaunavām?
A: Jā, dažās kultūrās ir teikts, ka sievietēm ir jāpaliek jaunavām līdz laulībām; šajās kultūrās sievietes, kas nav jaunavas līdz laulībām, var tikt atstumtas vai pat nogalinātas.
Jautājums: Cik dziļi maksts ir aizsprostots?
A: Himēns aizsprosto maksts apmēram divus centimetrus dziļi.
Jautājums: Kas notiek, ja jaunavai makstī tiek ievietots priekšmets(-i)?
A.: Ievietojot priekšmetu(-us) jaunavas makstī, tas var pārplēst vai pārraut himēnu, kā rezultātā var rasties asiņošana.
Meklēt