Seksuāli transmisīvā slimība (STS) ir slimība, kas izplatās dzimumdzīves ceļā. STS var izplatīties orālā vai anālā seksa laikā, vai arī tad, kad divu cilvēku dzimumorgāni saskaras. Mūsdienās STS parasti sauc par seksuāli transmisīvām infekcijām (STI). Agrāk tās sauca par veneriskajām slimībām (VD).
STS var izraisīt vīrusi, baktērijas vai parazīti. Visbiežāk sastopamo STS piemēri ir uzskaitīti šajā lapā.
Kā STS izplatās un kāpēc tās ir bīstamas
Seksuāli transmisīvās infekcijas var izplatīties, kad inficētas ķermeņa šķidrumu daļiņas (piem., sperma, maksts šķidrums, asinis) vai inficēts audu kontakts nonāk otra cilvēka gļotādā vai bojātā ādā. Daudzas STS var izplatīties arī no mātes uz bērnu grūtniecības vai dzemdību laikā.
STS var būt bīstamas, jo:
- daudzas norit bez simptomiem, tāpēc cilvēks var inficēt citus nezinot par to;
- neārstētas baktēriju STS var radīt komplikācijas — olnīcu iekaisumu (PID), neauglību, ārpusdzemdes grūtniecību un hroniskas sāpes;
- dažas infekcijas palielina HIV inficēšanās risku;
- dažas STS (piem., sifiliss, HIV, B hepatīts) var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai, ja netiek ārstētas;
- dažas var tikt nodotas jaundzimušajam un izraisīt smagas veselības problēmas.
Biežāk sastopamās STS — piemēri un īss apraksts
- Chlamydia (Chlamydia trachomatis) — baktērija; bieži bez simptomiem; var izraisīt maksts vai urīnizvades gļotu izdalījumus, sāpes urinējot; ārstē ar antibiotikām.
- Gonorēja (Neisseria gonorrhoeae) — baktērija; var izraisīt izdalījumus, sāpes urinējot, sāpes iegurnī; rezistence pret antibiotikām ir pieaugoša, tāpēc nepieciešama profesionāla ārstēšana.
- Sifiliss (Treponema pallidum) — baktērija; norit pa stadijām (primārā, sekundārā, latentā, terciārā); agrīna diagnostika un penicilīna ārstēšana ir būtiska.
- HIV — vīruss, kas bojā imūnsistēmu; mūsdienās pieejama efektīva antiretrovīrusu terapija (ART), kas samazina komplikāciju risku un inficēšanas iespējamību citiem.
- HPV (cilvēka papilomas vīruss) — daži tipi izraisa dzimumorgānu kārpas, citi var izraisīt dzemdes kakla un citus vēžus; pieejama vakcinācija pret noteiktiem HPV tipiem.
- Herpes (HSV-1 un HSV-2) — vīruss, kas rada recidivējošus ādas/gļotādu izsitumus vai čūlas; ārstē simptomus samazinošiem pretvīrusu līdzekļiem.
- Trichomoniasis — parazīts (Trichomonas vaginalis); var izraisīt niezi, izdalījumus un diskomfortu; ārstē ar pretparazītu medikamentiem.
- Hepatīts B — vīruss, kas var tikt nodots dzimumceļā; var izraisīt akūtu vai hronisku aknu slimību; ir vakcīna.
Simptomi — ko var pamanīt
Simptomi var atšķirties atkarībā no infekcijas, bet biežākie signāli ir:
- neparasti izdalījumi no urīnizvadkanāla vai maksts;
- sāpes vai dedzināšana urinējot;
- čūlas, pumpas vai izsitumi dzimumorgānu, mutes vai anālā rajonā;
- sāpes dzimumakta laikā;
- iegurņa sāpes, drudzis vai vispārējs sliktas pašsajūtas stāvoklis.
Taču daudzas STS ir bez simptomiem — īpaši sievietēm — tāpēc regulāras pārbaudes ir svarīgas.
Testēšana un diagnostika
Diagnostikai lieto dažādas metodes — urīna testi, gļotu paraugi (cervikālas vai uretrālas tamponu paraugas), asins analīzes (seroloģija) un ģenētiskās metodes (NAAT/PCR). Par to, kur un kad testēties, konsultējieties ar ģimenes ārstu, ginekologu vai speciālistu STI klīnikā.
Ārstēšana
Ārstēšana atkarīga no izraisītāja: baktēriju un parazītu STS parasti ārstē ar antibiotikām vai pretparazītu līdzekļiem; vīrusu STS bieži ārstē ar pretvīrusu medikamentiem vai — kā HIV gadījumā — ilgtermiņa antiretrovīrusu terapiju. Dažām infekcijām, piemēram, HPV, nav universāla "izārstēšanas" medikamenta, bet ir pieejamas procedūras, kas noņem izmaiņas un samazina komplikāciju risku. Vienmēr jāseko ārsta norādījumiem, jāinformē seksuālie partneri un jāizvairās no seksuālām attiecībām līdz brīdim, kad ārstēšana ir pabeigta un ārsts to atļauj.
Profilakse — ko var darīt, lai pasargātu sevi
- Konsekventa prezervatīvu lietošana samazina daudzus STS riskus, tomēr neaizsargā pilnībā, piemēram, ja infekcija atrodas vietā, kas nav sedzama ar prezervatīvu.
- Vakcinācija — pieejama pret HPV un B hepatītu; vakcinācija ir efektīvs profilakses veids.
- Sekss ar mazāku partneru skaitu un atklātas sarunas par veselības stāvokli samazina risku.
- Regulāra testēšana — īpaši, ja mainās partneri, ir simptomi vai bijis potenciāls kontakts ar inficētu personu.
- HIV profilakse — PrEP (profilaktiska antiretrovīrusu lietošana) ir pieejama cilvēkiem ar paaugstinātu HIV risku.
- Higiēna un seksa rotaļlietu kopšana — nepārdaliet rotaļlietas vai mazgājiet/dezinficējiet tās starp lietotājiem un lietojiet prezervatīvus uz rotaļlietām.
Partneru paziņošana un konfidencialitāte
Ja tiek diagnosticēta STS, ieteicams informēt seksuālos partnerus, lai arī viņi varētu pārbaudīties un saņemt ārstēšanu. Veselības aprūpes iestādes parasti nodrošina konfidencialitāti — ja rodas šaubas par to, kā rīkoties, konsultējieties ar ārstu vai epidemiologu.
Kad vērsties pie ārsta
Sazinieties ar veselības aprūpes sniedzēju, ja ir:
- jebkādi iepriekš minētie simptomi;
- bijis neaizsargāts sekss vai ja partners ir diagnosticēts ar STS;
- grūtniecība vai plānojat grūtniecību — daudzas STS var ietekmēt grūtniecību un bērna veselību;
- vajadzīga konsultācija par vakcināciju (HPV, B hepatīts) vai HIV profilaksi (PrEP).
Šī informācija ir vispārīga. Precīza diagnostika un ārstēšana jāveic veselības aprūpes speciālistam. Ja esat satraukums par iespējamām infekcijām, meklējiet padomu un testēšanos, jo agrīna diagnostika un ārstēšana samazina komplikāciju risku un aizsargā partnerus.
