B hepatīts — cēloņi, simptomi, vakcinācija un ārstēšana
B hepatīts — cēloņi, simptomi, vakcinācija un ārstēšana. Uzzini, kā pasargāt sevi un bērnu, atpazīt simptomus, vakcinācijas režīmu un ārstēšanas iespējas.
B hepatīts ir aknu slimība. To izraisa vīruss. Vīruss neizplatās ar pārtiku vai nejaušu kontaktu. To var izplatīt ar inficētas personas asinīm vai ķermeņa šķidrumiem. Bērns to var iegūt no mātes dzemdību laikā. Vīruss var izplatīties arī dzimumkontakta ceļā, atkārtoti lietojot adatas un pārlejot asinis, kurās ir vīruss.
Cēloņi un pārnese
B hepatītu izraisa hepatīta B vīruss (HBV). Galvenie pārnese veidi:
- tieša saskare ar inficētām asinīm vai ķermeņa šķidrumiem (piem., dalītas adatas);
- no mātes uz bērnu dzemdību laikā (vertikāla pārnese);
- seksuāli kontakti bez aizsardzības (dzimumkontakta ceļā);
- asins pārliešana vai medicīniskas procedūras ar nesterilizētu aprīkojumu (pārlejot asinis, kurās ir vīruss).
Profilakse un vakcinācija
Inficēšanos ar B hepatītu var novērst, veicot vakcināciju, proti, ievadot injekciju, kas organismam nodrošina imunitāti pret vīrusu. Lai nodrošinātu labu aizsardzību pret šo vīrusu, visiem cilvēkiem, kad viņi ir zīdaiņi, ir ieteicams veikt trīs vakcīnu sēriju dažu mēnešu laikā. Parasti vakcinācija aizsargā lielāko daļu cilvēku (vairumā gadījumu vairāk nekā 95%), tomēr atsevišķiem cilvēkiem — piemēram, vecākiem pieaugušajiem vai imūnsupresētiem pacientiem — reakcija var būt vājāka.
Vakcinācijas parasti shēma ir dzimšanas laikā (ja nepieciešams kopā ar specifisku imūnglobulīnu), un pēc tam divas vai trīs devas pirmajos dzīves mēnešos (bieži 0, 1, 6 mēneši). Ja ir bijusi nesenā riska ekspozīcija, tiek apsvērtas ātras vakcinācijas shēmas un gadījumos, kad nepieciešams, tiek ievadīts arī hepatīta B specifisks imūnglobulīns.
Simptomi un slimības gaita
Daudzi cilvēki ar HBV inficēšanos vai nu nejūt simptomus, vai tiem ir tikai viegli vispārēji simptomu. Daži galvenie simptomi:
- nogurums, drudzis, muskuļu sāpes;
- neskaidra dūša, vemšana, apetītes zudums;
- sāpes vai diskomforts labajā augšējā vēdera daļā (aknu apvidū);
- dzelte, kad cilvēka āda un acis kļūst dzeltenas;
- tumšs urīns, gaišas izkārnījumu krāsas.
Infekcija var būt akūta (parasti izzūd dažu mēnešu laikā) vai kļūt hronisks — ja asins analīzēs un laboratoriskajos testos vīruss ir klāt vairāk nekā 6 mēnešus. Daži cilvēki spontāni izvada vīrusu un atgūstas pilnībā; citi kļūst par pastāvīgiem vīrusa nesējiem, kas palielina ilgtermiņa komplikāciju, piemēram, aknu iekaisuma, cirozes un aknu vēža, risku.
Diagnostika
Diagnoze balstās uz asins analīzēm:
- HBsAg (hepatīta B virusa virsmas antigēns) — liecina par aktīvu infekciju;
- anti-HBs — norāda par imunitāti (pēc vakcinācijas vai izslimošanas);
- anti-HBc (IgM/IgG) — palīdz atšķirt neseno (akūtu) no pārejošas vai hroniskas infekcijas;
- HBV DNA (vīrusa slodze) — novērtē vīrusa daudzumu asinīs, svarīgi ārstēšanas lēmumiem;
- aknu enzīmi (ALT, AST) — liecina par aknu bojājuma pakāpi.
Ja ir aizdomas par ilgstošu aknu bojājumu, nepieciešams arī aknu ultrasonogrāfisks izmeklējums un regulāra kontrole, lai uzraudzītu iespējamās komplikācijas.
Ārstēšana
Daudzi ar akūtu B hepatītu nepieciešamības gadījumā saņem tikai atbalstošu ārstēšanu (miera režīms, uzturs, simptomi mazinoši līdzekļi). Hroniska B hepatīta ārstēšana cenšas samazināt vīrusa replikāciju, mazināt iekaisumu un novērst slimības progresēšanu uz cirozi vai aknu vēzi.
Galvenās zāļu grupas, ko izmanto:
- perorālas pretvīrusu zāles, piemēram, tenofovirs (TDF vai TAF) un entekavirs — šie medikamenti spēj ļoti efektīvi nomākt vīrusu replikāciju un ir plaši lietoti;
- pegilēts interferons alfa — dažos gadījumos tiek lietots īsāka kursa ārstēšanai; tas var izraisīt gripai līdzīgus blakusparādības un nav piemērots visiem pacientiem.
Ārstēšanas mērķi: ilgtermiņā samazināt HBV DNA, normalizēt aknu enzīmus, samazināt cirozes un aknu vēža risku. Pilnīga vīrusa eliminācija (pilnīga izārstēšana) hroniskās infekcijas gadījumā ir reta, bet dažkārt var sasniegt tā saukto “funkcionālu izveseļošanos” (HBsAg zudums). Ārstēšana jāuzsāk un jāvada speciālistam — hepatologam vai infektologam.
Profilaktiskie pasākumi pēc kontaktēšanās ar vīrusu
- pēc dzemdībām ja mātei ir HBV, jaundzimušajam jāsaņem hepatīta B vakcīna un, ja nepieciešams, specifisks imūnglobulīns tūlīt pēc dzemdībām;
- ja veselam, nevakcinētam pieaugušajam ir bijis riska kontakts (piem., asins pārliešana vai bieža adatu lietošana), jāmeklē medicīniska palīdzība, jo var būt ieteicama vakcīna vai postekspozīcijas profilaakse;
- veselības aprūpes darbiniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu riska uzvedību ir ieteicama vakcinācija un periodiska riska izvērtēšana.
Komplikācijas un prognoze
Dažiem cilvēkiem B hepatīts izraisa smagas aknu bojājumus:
- ilgstoša aknu iekaisuma dēļ var attīstīties ciroze;
- hronisks HBV palielina aknu vēža (hepatocelulārā karcinoma) risku;
- retos gadījumos akūta infekcija var izraisīt ātru aknu mazspēju.
Laicīga diagnostika, regulāra monitoringā un nepieciešamības gadījumā ārstēšana būtiski samazina šo komplikāciju risku.
Praktiski ieteikumi
- vakcinējieties pret hepatītu B saskaņā ar vietējiem ieteikumiem;
- lietoiet prezervatīvus, ja ir nezināms partnera HBV statuss;
- nedaliet adatas, zobu birstes, skuvekļus vai citus priekšmetus, kas var nonākt saskarē ar asinīm;
- ārstēšanas un uzraudzības gadījumā uzturiet regulāru kontaktu ar ārstu — nepieciešami periodiski asins testi un izmeklējumi.
Daži inficētie cilvēki spēj ātri pārvarēt vīrusu. Daudzi cilvēki ir inficēti uz mūžu. Parasti viņiem ir maz vai nav nekādu simptomu. Dažreiz aknas tiek smagi bojātas, izraisot aknu mazspēju. Bieži sastopams aknu mazspējas simptoms ir dzelte, kad cilvēka āda un acis kļūst dzeltenas, jo uzkrājas ķermeņa produkti, kurus parasti filtrē aknas. Vēl viena B hepatīta problēma ir tā, ka tas var izraisīt aknu vēzi.
Asins analīzēs var atrast pazīmes, kas liecina par aknu bojājumu. Ja cilvēkiem ir šīs pazīmes, B hepatīta ārstēšana var novērst vīrusa izraisītos aknu bojājumus. Tiek lietoti pretvīrusu medikamenti, kas neļauj vīrusam veidot savas kopijas. Tomēr, kad vīruss ir nonācis aknās, no tā nav iespējams pilnībā atbrīvoties.
Ja jums ir aizdomas par inficēšanos, esiet droši sazināties ar ārstu vai tuvāko veselības aprūpes iestādi, lai veiktu testus un saņemtu individuālu konsultāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir B hepatīts?
A: B hepatīts ir aknu slimība, ko izraisa vīruss.
J: Kā izplatās B hepatīts?
A: B hepatītu var izplatīt ar asinīm vai ķermeņa šķidrumiem, no inficētas mātes bērnam dzemdību laikā, dzimumkontakta laikā, atkārtoti lietojot adatas un pārlejot asinis, kurās ir vīruss.
J: Kā var novērst B hepatītu?
A: B hepatītu var novērst, veicot vakcināciju, proti, ievadot injekciju, kas organismam nodrošina imunitāti pret vīrusu. Lai nodrošinātu labu aizsardzību pret šo vīrusu, visiem cilvēkiem, kad viņi ir zīdaiņi, ir ieteicams veikt trīs vakcīnu sēriju dažu mēnešu laikā. Tomēr vakcinācija nodrošina tikai 90 % aizsardzību; tā pilnībā nenovērš inficēšanās risku.
J: Kādi ir daži ar B hepatītu saistītie simptomi?
A: Biežākie ar B hepatītu saistītie simptomi ir dzelte (kad cilvēka āda un acis kļūst dzeltenas, jo uzkrājas ķermeņa produkti, kurus parasti filtrē aknas) un aknu mazspēja. Tas var izraisīt arī aknu vēzi.
Vai cilvēki, kas ir inficējušies ar B hepatītu, var to ātri pārvarēt?
A: Daži inficējušies cilvēki spēj ātri pārvarēt vīrusu, bet daudzi citi paliek inficēti visu mūžu.
J: Vai ir pieejama ārstēšana tiem, kas inficējušies ar B hepatītu?
A: Jā, ja asins analīzēs tiek konstatētas pazīmes, kas liecina par aknu bojājumu, tad B hepatīta ārstēšana var novērst vīrusa izraisītos turpmākos bojājumus. Tiek lietoti pretvīrusu medikamenti, kas neļauj vīrusam veidot savas kopijas, bet, kad tas ir nonācis aknās, to no tām pilnībā izvadīt nevar.
Meklēt