Imunitāte: kas ir, veidi (iedzimtā un adaptīvā) un vakcinācija

Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret “svešķermeņiem”. Tas ietver infekciju noraidīšanu, putekļu un citu daļiņu, kas nokļūst plaušās, attīrīšanu, kā arī patoloģisku šūnu — piemēram, vēža šūnu — atpazīšanu un iznīcināšanu. Vakcinācija izmanto dabiskās imūnsistēmas darbību, lai cilvēks spētu efektīvāk pretoties noteiktām slimībām.

Iedzimtā (innātā) imunitāte

Iedzimtā imunitāte ir pirmā aizsardzības līnija pret patogēniem. Tā darbojas ātri un vispārīgi, bet tai nav specifiskas “atmiņas”, tāpēc tā nenodrošina ilgtermiņa imunitāti pret konkrētām slimībām.

Galvenās iedzimtās imunitātes sastāvdaļas:

• Fiziskie barjeri: āda, gļotādas, acu asaras un kuņģa skābums, kas neļauj mikrobiem iekļūt organismā.
• Šūnas: fagocīti (piem., neitrofīli un makrofāgi), dabiskās nāvējošās (NK) šūnas, kas ātri uzbrūk invadētājām šūnām.
• Sintētiskie līdzekļi: komplements un dažādi pretmikrobu peptīdi (defenzīni), kas bojā mikrobu membrānas.
• Inflamācija un signāli: vietēja iekaisuma process, kas piesaista imūnsistēmas šūnas uz inficēto vietu; šūnas atpazīst strukturālas pazīmes, ko sauc par PAMP (pathogen‑associated molecular patterns), izmantojot receptorus, piemēram, Toll‑like receptors.

Adaptīvā (iegūtā) imunitāte

Otrs veids ir adaptīvā imunitāte, kurai ir sava veida atmiņa. Tā attīstās lēnāk, taču ir ļoti specifiska konkrētiem patogēniem un nodrošina ilgtermiņa aizsardzību.

Adaptīvās imunitātes galvenās sastāvdaļas:

• B limfocīti: ražo antivielas (imūnglobulīnus), kas var neitralizēt vīrusus, “ierakstīt” baktēriju virsmas un atvieglot to noārdīšanu (opsonizācija).
• T limfocīti: palīdzības (CD4+) šūnas koordinē imūno atbildi, savukārt sitamās (CD8+) šūnas nogalināt inficētās šūnas.
• Atmiņas šūnas: gan B, gan T šūnu atmiņas formas nodrošina ātrāku un spēcīgāku atbildi pie atkārtotas saskares ar to pašu mikrobu (sekundārā atbilde).

Kā darbojas vakcinācija

Pret dažām slimībām cilvēkus var imunizēt, veicot vakcināciju (injicējot kādu mirušu vai novājinātu vīrusu vai baktēriju, kas izraisa slimību). Vakcīnas mērķis ir droši izraisīt adaptīvās imunitātes veidošanos — organismā rodas antivielas un atmiņas šūnas, lai nākotnē ātrāk un efektīvāk atvairītu reālu infekciju.

Vakcīnu veidi (pārskats):

• Dzīvas, atenuētas vakcīnas: satur novājinātus mikroorganismus (piem., masalu vakcīna).
• Inaktivētas vakcīnas: satur nogalinātus mikroorganismus.
• Subvienību un toksoīdu vakcīnas: satur tikai mikroba daļas vai inaktivētu toksīnu.
• mRNA vakcīnas: satur mRNS kodu, kas liek organisma šūnām uz laiku ražot antigēnu un izraisīt imūno atbildi.
• Vīrusu vektoru vakcīnas: izmanto citu vīrusu kā piegādes sistēmu antigēna ievadīšanai.

Dažos gadījumos nepieciešami pastiprinoši (booster) injekcijas, lai uzturētu augstu aizsardzības līmeni. Vakcinācijas programmai ir svarīga arī sabiedrības — jeb streptu (herd) imunitātes — loma: ja liela daļa populācijas ir imunizēta, slimība grūtāk izplatās arī tiem, kas nav vakcinēti.

Pasīvā imunitāte

Pastāv arī pasīvā imunitāte, kad organisms uztver gatavas antivielas, nevis pats tās ražo. Piemēri: mātes antivielas (caur placentu vai krūts pienu) un medicīniski ievadītas antivielas vai imunoglobulīnu preparāti. Pasīvā imunitāte nodrošina ātru, bet īslaicīgu aizsardzību.

Imūnsistēmas traucējumi un citi aspekti

• Imūndeficīts: ja imūnsistēma nav pietiekami aktīva (iedzimti vai iegūti traucējumi), cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām.
• Autoimūnas slimības: imūnsistēma kļūdaini uzbrūk sava organisma audiem (piem., reimatoīdais artrīts).
• Alerģijas (hipersensitivitāte): pārmērīgas imūnreakcijas pret parasti nekaitīgiem faktoriem (pollen, pārtika u.c.).
• Imūnsistēmas novecošana (immunosenescence): ar vecumu samazinās imūnas atbildes spējas, kas palielina infekciju un vakcīnu efektivitātes samazināšanās risku.

Faktori, kas ietekmē imunitāti

Imunitātes stiprums nav tikai ģenētisks jautājums — to ietekmē arī dzīvesveids un veselība. Svarīgi faktori:

• pietiekams miegs un atpūta;
• sabalan­sēts uzturs (vitamīni D, C, cinks un olbaltumvielas ir nozīmīgi imūnfunkcijai);
• regulāras fiziskās aktivitātes;
• stresa samazināšana;
• smēķēšanas izslēgšana un mērena alkohola lietošana;
• higiēna un atbilstība vakcinācijas grafikam.

Kopsavilkums

Visiem dzīvniekiem, augiem un sēnēm ir zināma iedzimta imunitāte. Arī mugurkaulniekiem ir adaptīvā imunitāte, kas ļauj izveidot specifisku un ilglaicīgu aizsardzību. Vakcinācija praksē māca imūnsistēmai atpazīt bīstamus mikroorganismus bez slimības izraisīšanas, tādējādi samazinot saslimšanu un izplatību. Lai imunitāte būtu optimāla, svarīgs ir gan medicīnisks (vakcinācijas un ārstēšanas) piegājiens, gan veselīgs dzīvesveids.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir imunitāte?

J: Kādi ir divi imunitātes veidi?

J: Ko dara iedzimtā imunitāte?

J: Ko dara adaptīvā imunitāte?

Vai visiem dzīvniekiem, augiem un sēnēm var būt iedzimta imunitāte?

J: Ko dara vakcinācija?

J: Kā organisms notver noteiktus vīrusus/baktērijas?

Meklēt pēc burta