Humorālā imūnsistēma
Humorālā imūnsistēma ir imūnsistēmas daļa, kas aizsargā organismu pret organismiem un citiem svešķermeņiem.
Humerālo daļu veic makromolekulas ārpus šūnām. Tās var būt izdalītas antivielas, komplementa olbaltumvielas vai daži antimikrobiāli peptīdi. To uzdevums ir uzbrukt baktērijām (un citām svešķermeņiem), kas ir brīvi nonākušas asinsritē vai citos šķidrumos. Senākā medicīnā šos šķidrumus sauca par "humoriem". Gan primitīvākajai iedzimtajai imūnsistēmai, gan vēlākai iegūtajai jeb adaptīvajai mugurkaulnieku imūnsistēmai ir humorālas sastāvdaļas.
Humerālā imūnsistēma kontrastē ar šūnu mediēto imunitāti. Tā ietver fagocītu, antigēnam specifisku citotoksisku T-limfocītu aktivizāciju un dažādu citokīnu izdalīšanos, reaģējot uz antigēnu.
Kā darbojas humorālā sistēma
Galvenās šūnas, kas to nodrošina, ir B šūnas, kuras rada un izdala antivielas, kas meklē iebrucējus un piestiprinās pie tiem. Kad iebrucējs ir pārklāts ar antivielām, tas tiek virzīts uz iebrucēja iznīcināšanu, ko veic citas imūnsistēmas daļas. Pirms B šūna var izveidot antivielas, tai vispirms ir vajadzīgas T palīgšūnas, lai "iemācītu" B šūnai informāciju par ienākošo iebrucēju. Tā ir adaptīvās imūnsistēmas galvenā daļa, un šeit pievienotajā atsaucē ir sniegts procesa kopsavilkums.
Svarīgākais elements ir antivielu ražošana, kas pielāgotas cīņai ar konkrētām baktērijām, taču ir arī vairākas citas humānās aizsardzības sistēmas, ko veido primitīvāka iedzimtā imūnsistēma.
| Nozīmīgākie atklājumi humorālās imunitātes pētniecībā | ||
| Viela | Darbība | Discovery |
| Alexin(s) | Šķīstošas seruma sastāvdaļas, kas | Buchner (1890), |
| Antitoksīni | Vielas serumā, kas var | fon Bērings un Kitasato (1890) |
| Bakteriolizīni | Seruma vielas, kas darbojas kopā ar | Ričards Pfeifers (Richard Pfeiffer, 1895) |
| Baktēriju aglutinīni | Seruma vielas, kas aglutinē baktērijas un | von Gruber un Durham (1896), |
| Hemolizīni | Seruma vielas, kas darbojas kopā ar komplementu, lai | Belfanti un Karbone (1898) |
| Opsonīni | Seruma vielas, kas pārklāj | Raits un Duglass (1903) |
| veidošanās (1900), antigēna un antivielas saistīšanās hipotēze | Dibinātājs: P Ehrlich | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir humorālā imūnsistēma?
A: Humorālā imūnsistēma ir imūnsistēmas daļa, kas aizsargā organismu pret organismu invāzijām un citiem svešķermeņiem.
Q: Ko dara imūnsistēmas humorālā daļa?
A: Imūnās sistēmas humorālo daļu veic makromolekulas ārpus šūnām, kas var būt izdalītas antivielas, komplementa olbaltumvielas vai daži antimikrobiāli peptīdi. To uzdevums ir uzbrukt baktērijām (un citām svešķermeņiem), kas nonākušas asinsritē vai citos šķidrumos.
J: Kādi bija šie šķidrumi, kurus senajos medicīnas laikos sauca par "humoriem"?
A: Šķidrumi, kurus senajos medicīnas laikos sauca par "humoriem", ir asinsrite vai citi šķidrumi, kuros ir baktērijas (un citas svešķermeņi).
J: Kādas ir humorālās imūnsistēmas sastāvdaļas?
A: Humorālās imūnsistēmas komponenti ir izdalītās antivielas, komplementa olbaltumvielas vai daži antimikrobiāli peptīdi.
J: Kāda veida imūnsistēmai piemīt humorālā imūnsistēma?
A: Gan primitīvākajai iedzimtajai imūnsistēmai, gan vēlākai iegūtajai jeb adaptīvajai mugurkaulnieku imūnsistēmai ir humorālas sastāvdaļas.
J: Kāda ir atšķirība starp humorālo imūnsistēmu un šūnu mediēto imunitāti?
A: Humorālā imūnsistēma aizsargā organismu pret invazīviem organismiem un citiem svešķermeņiem ar makromolekulām ārpus šūnām, bet šūnu mediētā imunitāte ietver fagocītu, antigēnam specifisku citotoksisku T-limfocītu aktivizāciju un dažādu citokīnu izdalīšanos, reaģējot uz antigēnu.
J: Kam uzbrūk humorālā imūnsistēma?
A: Humorālā imūnsistēma uzbrūk baktērijām (un citām svešķermeņiem), kas nonākušas asinsritē vai citos šķidrumos.
