Dzelte: cēloņi, simptomi un ārstēšana — kas jāzina
Dzelte: uzzini cēloņus, tipiskos simptomus un efektīvas ārstēšanas iespējas — no zīdaiņiem līdz pieaugušajiem, aknu darbības traucējumi un bilirubīna loma.
Dzelte (saukta arī par dzeltenumu) ir stāvoklis, kad āda un acu baltums kļūst dzeltenā krāsā. Tas notiek, ja organismā asinīs palielinās žults pigmenta bilirubīna daudzums. Parasti dzelti saista ar aknu darbības traucējumiem vai ar situācijām, kad bilirubīns veidojas pārāk daudz vai netiek pareizi izvadīts.
Cēloņi
- Pārmērīga hemolīze — sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) pārmērīga bojāšanās, kas palielina bilirubīna rašanos.
- Aknu šūnu bojājums — hepatīts, toksiskas vielas vai medikamenti, kas traucē bilirubīna apstrādi aknās (hepatīts).
- Obstruktīva dzelte — žults ceļu nosprostojums (piemēram, malārija var ietekmēt aknas, bet žultsakmeņi vai audzēji bloķē žults plūsmu), kas neļauj žultij nokļūt zarnās.
- Ģenētiskas un iedzimtas slimības — piemēram, Gilbert sindroms vai citi hemolītiski sindromi.
- Neonatoālā dzelte — bieži sastopama jaundzimušajiem (bērniem), jo viņu aknas vēl pilnībā nespēj apstrādāt bilirubīnu.
Simptomi
Visbiežāk dzelte izpaužas kā ādas un acu baltuma dzeltenums. Citi simptomi var būt:
- tumša (teātra) urīna krāsa;
- gaišas (pelēcīgas) izkārnījumu krāsas;
- nieze visā ķermenī;
- nogurums, slikta dūša, vemšana;
- vēdera sāpes (ja cēlonis ir žultsceļu aizsprostojums);
- pieaugušajiem — drudzis vai svara zudums, ja pievienojas infekcija vai audzējs.
Ja dzelte rodas bērniem, īpaši jāseko: vai bērns normāli barojas, vai nav pārmērīgas miegainības, vai nav raudāšanas izmaiņu — nopietnās komplikācijās var parādīties letarse un krampji.
Diagnoze
- asinīs nosaka kopējo, tiešo (konjugēto) un netiešo (nekonjugēto) bilirubīna līmeni;
- aknu enzīmu (ALT, AST), alkalīnās fosfatāzes (ALP), gamma-GT analīzes;
- pilna asins aina un hemolīzes testi, ja aizdomas par pārmērīgu sarkano šūnu bojāšanos;
- attēlu izmeklējumi — ultrasonogrāfija, CT vai MR, lai novērtētu žultsceļus un aknas;
- ja nepieciešams, endoskopiskas metodes (ERCP) vai biopsija, lai noskaidrotu obstrukcijas vai aknu bojājuma iemeslu.
Ārstēšana
Ārstēšana atkarīga no dzeltes cēloņa:
- ja dzelti izraisa obstrukcija (piem., žultsakmeņi vai audzējs), nepieciešama aizsprostojuma noņemšana ķirurģiski vai ar endoskopiju;
- infekciju izraisītā dzelte — mērķtiecīga terapija (antibiotikas, pretvīrusu līdzekļi) atkarībā no mikrobioloģiskā iemesla;
- hemolītiska dzelte — ārstēšana vērsta uz hemolīzes cēloņa kontroles, dažkārt nepieciešama asins pārliešana;
- spēcīgas aknu bojājuma gadījumā — atbalstoša terapija, iespējama nepieciešamība pēc specializētas aknu aprūpes vai transplantācijas;
- neonatoālā dzelte — bieži efektīva fototerapija (gaismas terapija), reto un smagu gadījumu — apmaiņas transfūzija; svarīga arī labā barošana un hidratācija.
Profilakse un dzīvesveids
- ievērot vakcinācijas prethepatīta programmas un higiēnas prasības, lai novērstu vīrushepatītu;
- izvairīties no pārmērīgas alkohola lietošanas un toksisku vielu iedarbības uz aknuām;
- ārstēt infekcijas savlaicīgi, pārbaudīt ģimenes anamnēzi uz iedzimtām slimībām;
- ja radušās akūtas pazīmes (sāpes vēderā, augsta temperatūra, strauja dzelte vai asiņošana), nekavējoties vērsties pie ārsta.
Kad jāsazinās ar ārstu
Steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība, ja parādās:
- sākas dzelte pēkšņi kopā ar augstu temperatūru un spēcīgām vēdera sāpēm;
- stājas apgrūtināta elpošana, vemšana, nesaturēšana vai asinsizplūdumi;
- bērnam vai jaundzimušajam dzelte pasliktinās, parādās vājums, slikta barošanās, neparasta miegainība vai krampji.
Iespējamās komplikācijas
Ilgstoša vai smaga dzelte var bojāt aknas un citus orgānus. Jaundzimušajiem ļoti augsts bilirubīna līmenis var izraisīt smadzeņu bojājumu (kernikterus). Savlaicīga diagnoze un adekvāta ārstēšana būtiski samazina komplikāciju risku.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par atsevišķiem aspektiem — piemēram, žults darbību, asinīs cirkulējošajiem procesiem vai gremošanas sistēmas lomu — skatiet saites tekstā.

Jaundzimušā mazuļa ārstēšana no dzeltenes
Dzeltenes veidi
Pastāv trīs dzeltenes veidi:
- hemolītiskā dzelte - izraisa sarkano asinsķermenīšu bojāeja. Tas izraisa paaugstinātu bilirubīna veidošanos un anēmiju.
- obstruktīvā dzelte - izraisa aizsprostojums ceļā, kur bilirubīns veidojas aknu šūnās un kur žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- hepatocelulārā dzelte - ko izraisa aknu šūnu bojājums. Bojājumu var izraisīt vīrusu infekcija vai toksiskas zāles.
Dzeltena ādas un acu baltuma krāsa mainās visu veidu dzeltenā dzeltenuma gadījumā.
Simptomi
Dzeltenes simptomi ir šādi:
- ārkārtējs vājums
- galvassāpes
- drudzis
- ēstgribas zudums
- nogurums
- smags aizcietējums
- slikta dūša
- acu, mēles, ādas un urīna dzeltena krāsa.
- blāvas sāpes aknu rajonā.
- Obstruktīvā dzelte var izraisīt arī intensīvu niezi.

Dzeltenas acis, ko izraisa hepatīta izraisīta dzelte
Cēloņi
Dzelte ir pazīme, ka aknas nedarbojas. To var izraisīt žultsceļu nosprostojums, kuru dēļ žults sāļi un pigments nonāk zarnās. Tad žults sajaucas ar asinīm, un tas piešķir ādai dzeltenu krāsu. Žultsvadu nosprostojumu var izraisīt:
- žultsakmeņi
- aknu iekaisums (pietūkums), ko sauc par hepatītu. To izraisa vīruss. Vīruss var izplatīties un var izraisīt epidēmijas, ko izraisa:
- pārapdzīvotība
- netīra apkārtne
- antisanitāri apstākļi
- pārtikas un ūdens piesārņojums.
Citi dzeltenes cēloņi ir ļaundabīgā anēmija un slimības, kas ietekmē aknas, piemēram, vēdertīfs, malārija, dzeltenais drudzis un tuberkuloze.
Meklēt