Hansena slimība (lepra): cēloņi, simptomi, ārstēšana

Hansena slimība (lepra): uzzini cēloņus, atpazīšanas simptomus un mūsdienu ārstēšanas iespējas — diagnostika, antibiotikas, rehabilitācija un profilakse.

Lepras ir lipīga slimība, kas mūsdienās parasti saukta par Hansena slimību — par godu pētniekam Gerhardam Armaueram Hansenam, kurš atklāja slimību izraisošo baktēriju. To izraisa baktērija Mycobacterium leprae. Personas, kuras saslimuši ar šo slimību, agrāk bieži tika sauktas par „lepras slimniekiem”, taču mūsdienās ieteicams lietot cieņpilnus apzīmējumus, piemēram, “persona ar Hansena slimību”.

Kādēļ un kā tā izplatās

Hansena slimība izplatās galvenokārt pie ilgstoša, cieša kontakta ar neatliktu, ārstētu personu. Slimības inficēšanās risks kopumā ir zems — aptuveni 95 % cilvēku šķiet dabiski imūni pret Mycobacterium leprae. Inkubācijas periods parasti ir ilgs (vidēji 3–5 gadi, bet var ilgt arī 10–20 gadus), tāpēc slimība mēdz parādīties ilgi pēc inficēšanās.

Izplatība

Lielākā daļa reģistrēto gadījumu ir valstīs ar zemāku ienākumu līmeni; tradicionāli daudz gadījumu reģistrē Indijā un citās jaunattīstības valstīs. Tomēr pateicoties efektīvai diagnostikai un ārstēšanai, attīstītajās valstīs Hansena slimība ir reta. Iepriekš tā tika reģistrēta arī ASV. Modernās ārstēšanas un pieejamās zāles samazina izplatību — regulāra antibiotiku lietošana spēcīgi ietekmē baktēriju izdzīvošanu un transmisiju.

2004. gadā tika lēsts, ka jaunu inficēšanās gadījumu skaits ir aptuveni 400 000. Mūsdienās Pasaules Veselības organizācija (WHO) reģistrē ikgadēji aptuveni 200–250 tūkstošus jaunu gadījumu, taču skaitļi atšķiras atkarībā no reģiona un paziņošanas prakses.

Simptomi un klīniskie rādītāji

Raksturīgākie Hansena slimības simptomi ir ādas izmaiņas un perifēro nervu bojājumi:

• neregulāri ādas plankumi, kas var būt gaišāki vai sarkanīgāki nekā apkārtējā āda;
• uz plāksnēm var izkrist mati un attīstīties ādas nejutīgums — skartās vietas vairs nereaģē uz sāpēm, temperatūras vai pieskāriena stimulāciju;
• perifēro nervu biezumi vai mezgli (bieži novērojami pie locītavām, kakla vai virs pleciem), kas rada nejutīgumu, vājumu un muskuļu atrofiju;
• progresējot, var rasties čūlas, deformācijas (piem., roku un pirkstu deformācijas), kā arī acu bojājumi un redzes traucējumi;
• dažkārt novērojamas sistēmiskas pazīmes — drudzis un vispārēja nespēks, īpaši imunreakciju vai sekundāru infekciju gadījumā.

Parasti cilvēki nemirst tieši no Hansena slimības, bet gan no sekundāriem sarežģījumiem — nenovērstām infekcijām, traumām vai svarīgiem orgānu bojājumiem, kas rodas no nejutīguma un deformācijām.

Diagnostika

Diagnostika parasti balstās uz klīnisko izmeklēšanu (raksturīgas ādas izmaiņas un nervu bojājumi). Papildus lieto:

• ādas smēri (baciloskopija) un audu biopsija;
• mikrobioloģiskas metodes — kultivācija parasti nav praktiska, taču var izmantot molekulāras metodes (PCR) Mycobacterium leprae noteikšanai;
• elektrofizioloģijas izmeklējumi un neiroloģiska izmeklēšana nervu bojājumu novērtēšanai;
• kontaktpersonu izmeklēšana un riska grupu novērtēšana.

Ārstēšana

Hansena slimība ir ārstējama. WHO kopš 1980. gadiem rekomendē daudzpunktu antibakteriālo terapiju (MDT — multidrug therapy), kas efektīvi iznīcina Mycobacterium leprae un samazina transmisiju. Standarta kombinācijā ietilpst:

• rifampicīns (starka baktericīda iedarbība),
• dapsons,
• clofazimīns.

Ārstēšanas ilgums atkarīgs no slimības formas: parasti 6 mēneši vieglākām (paucibacillary) formām un 12 mēneši vai vairāk smagākām (multibacillary) formām. Savlaicīga un pilnīga ārstēšana parasti novērš invaliditāti un pārtrauc pārnēsāšanu.

Svarīga ir arī imūnās reakcijas ārstēšana. Divu veidu reakcijas — 1. tipa (reversal) un 2. tipa (erythema nodosum leprosum, ENL) — var prasīt kortikosteroīdu terapiju; ENL dažkārt ārstē ar thalidomide (stingri ierobežotā režīmā, jo zāde ir ļoti teratogēna). Jebkuras ārstēšanas plāna vadīšanā jāiesaista speciālists.

Profilakse un sabiedrības pasākumi

• Savlaicīga diagnostika un tūlītēja MDT samazina transmisiju un novērš invaliditāti.
• WHO rekomendē vienas devas rifampicina profilaksi tuviem kontaktpersonām dažos gadījumos (SDR-PEP).
• BCG vakcīna sniedz ierobežotu un mainīgu aizsardzību pret Hansena slimību.
• Sociālā izglītošana un stigma mazināšana ir būtiska — diskriminācija un izolācija pasliktina iznākumus un kavē cilvēku vēršanos pēc ārstēšanās.

Vēsturiskie aspekti un stigma

Agrāk lepras nereti tika uzskatītas par dievišķu sodu par grēkiem, un slimojosos izolēja. Piemēram, Havaju salā Molokai (saukta arī par Kalaupapu, atradās) ilgstoši darbojās lepras kolonija, kur cilvēki tika piespiesti izveidot atsevišķas kopienas. Šie vēstures piemēri labi ilustrē, kā sociālā stigma var izraisīt ilgstošas sekas — gan individuālas, gan sabiedriskā līmenī.

Kad vērsties pie ārsta

Ja parādās nejutīgi ādas plankumi, muskulis vājums, nejutīgums pirkstos vai citviet, vai ja bijis ilgstošs kontakts ar personu, kurai diagnosticēta Hansena slimība, jāmeklē medicīniskā palīdzība. Agrīna diagnostika un ārstēšana būtiski uzlabo prognozi.

Svarīgi: Hansena slimība ir ārstējama, un pacientiem ir tiesības uz cienīgu attieksmi un pilnvērtīgu medicīnisko aprūpi. Savlaicīga ārstēšana pasargā no sarežģījumiem un palīdz samazināt slimības izplatību.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir tās baktērijas zinātniskais nosaukums, kas izraisa lepras?

J: Kas atklāja šo baktēriju?

Jautājums: Cik jaunu lepras infekcijas gadījumu 2004. gadā tika lēsts?

J: Kā cilvēks inficējas ar lepras slimību?

J: Kāds procents cilvēku ir dabiski imūni pret šo slimību?

J: Kur ir visvairāk lepras gadījumu?

J: Vai mūsdienās ir kādi saslimšanas gadījumi attīstītajās valstīs?

Meklēt pēc burta