Limfogranuloma venereum (LGV): cēloņi, simptomi un ārstēšana

Uzziniet visu par Limfogranuloma venereum (LGV): cēloņi, simptomi, riski (ieskaitot HIV), diagnostika un efektīva ārstēšana — simptomu atpazīšana un ārstēšana.

Limfogranuloma venereum (LGV) ir hroniska (ilgstoša) limfātiskās sistēmas infekcija, ko izraisa trīs dažādi Chlamydia trachomatis baktērijas veidi. Baktērijas izplatās dzimumkontakta ceļā. Infekciju neizraisa tās pašas baktērijas, kas izraisa dzimumorgānu hlamīdijas.

LGV ir biežāk sastopama Centrālamerikā un Dienvidamerikā nekā Ziemeļamerikā. Katru gadu Amerikas Savienotajās Valstīs tiek diagnosticēti daži simti LGV gadījumu. Tomēr faktiskais inficēšanās gadījumu skaits nav zināms. Lai gan tradicionāli LGV tiek uzskatīta par tropisku slimību, pēdējos gados ir bijuši uzliesmojumi arī Eiropā, Ziemeļamerikā un citur, īpaši vīriešu seksuālā kontaktā ar vīriešiem (MSM) grupā.

LGV biežāk sastopama vīriešiem nekā sievietēm. Galvenais riska faktors ir HIV pozitīvais. Papildus riska faktoriem ir neaizsargāts dzimumakts (īpaši anālais), vairāki partneri un neatbilstoša piekļuve veselības aprūpei.

Cēloņi un pārnešana

LGV izraisa invazīvas C. trachomatis serogrupas L1, L2 un L3 štamas, kas spēj iekļūt limfmezglos un izraisīt iekaisumu. Infekcija tiek nodota galvenokārt ar dzimumkontaktu (vaginālais, anālais vai orālais) ar inficētu personu. Riska zona ir arī tieša saskare ar limfmezglu izdalījumiem vai čūlām. Inficētajai personai var nebūt vai būt ļoti viegli simptomi, tomēr viņa var pārnest baktēriju tālāk.

Simptomi

LGV simptomi var sākties dažas dienas līdz mēnesi pēc saskares ar baktēriju. Simptomi var attīstīties trīs posmos, un tie var atšķirties atkarībā no inficētās vietas (genitālijas vai anuss/prokts):

• Sākotnējā posmā: neliela, bieži bezsāpīga čūla vai erozija uz dzimumorgānu vai anālās zonas, kas var palikt nepamanīta.
• Limfātiskā posmā (parasti pēc dažām nedēļām): sāpīgi palielināti limfmezgli (buboes) cirkšņa reģionā vai dziļāk iegurņa rajonā; var rasties pietūkums, apsārtums un abscesi. Limfmezglu iekaisums var izraisīt šķidruma noplūdi vai fistulas.
• Hroniska fāze: ja netiek ārstēta, var veidoties fibroze, rētas, hroniskas fistulas, dzimumorgānu deformācijas vai rektāla striktūra un hronisks proktīts (sāpīga zarnu kustība, asiņošana, asiņainas izdalījumi).

Proktīts (resnās zarnas un taisnās zarnas iekaisums) ir bieži sastopams LGV gadījumos, kas saistīti ar anālo kontaktu — tas var izpausties kā sāpes iegurnī, asiņaini izdalījumi no taisnās zarnas, biežas un sāpīgas defekācijas.

Diagnoze

Diagnostika balstās uz klīnisko ainu, laboratoriskiem testiem un anamnēzi par riska uzvedību. Lieto šādas metodes:

• Vietējie NAAT (nukleīnskābju amplifikācijas testi) uz Chlamydia trachomatis no čūlas, uretras, dzemdes kakla vai taisnās zarnas iztriepes. NAAT testi ir jutīgākie un visbiežāk lietotie testi.
• Ja ir limfmezglu abscessi, var veikt punkciju un izdalījumu PCR testu vai kultūru.
• Seroloģiskie testi (antivielas) var palīdzēt, bet tiem ir ierobežota specifiskums un tie nav galvenā diagnostikas metode.
• Ir nepieciešams izmeklēt arī citus sexually transmitted infections — īpaši HIV un sifilisu —, jo bieži iespējama vienlaicīga inficēšanās.

Ārstēšana

Ārstēšana balstās uz antibiotikām un, nepieciešamības gadījumā, ķirurģisku iejaukšanos abscesu drenāžai. Standarta terapija parasti ietver:

• Doksiciklīns 100 mg 2 reizes dienā 21 dienu — tas ir visbiežāk ieteicamais režīms un uzskatāms par pirmās izvēles terapiju.
• Ja doksiciklīnu nevar lietot (piem., grūtniecēm, maziem bērniem vai pacientiem ar kontrindikācijām), alternatīvas var būt eritromicīns vai citas antibiotikas pēc ārsta izvēles; ārstēšanas ilgums parasti ir līdzīgs.
• Smagos gadījumos, ar abscesiem, var būt nepieciešama punkcija vai ķirurģiska drenāža. Hroniskas komplikācijas (piem., striktūras) var prasīt papildu ķirurģisku ārstēšanu vai rekonstrukciju.

Ir svarīgi pabeigt visu antibiotiku kursu un neatsākt dzimumdzīvi līdz brīdim, kad ārstēšana ir pabeigta un simptomi ir izzuduši. Gandrīz vienmēr jāmēģina izmeklēt un ārstēt arī seksuālos partnerus, kuriem bija kontakts ar inficēto pēdējo divu mēnešu laikā (jautājiet par precīzākām partnera informācijas vadlīnijām jūsu veselības aprūpes sniedzējam vai vietējām vadlīnijām).

Komplikācijas

• Hroniskas naru deformācijas un rētas (retrogrāda limfātiskā obstrukcija, "elefantiazē")
• Fistulu veidošanās starp ģenitālijām, ādu un zarnu traktiem
• Rektālas striktūras un ilgstošs proktīts
• Palielināts risks komplikācijām, ja persona ir HIV pozitīva

Profilakse un sabiedrības veselība

• Izmantojiet prezervatīvus konsekventi un pareizi, īpaši anālā seksa laikā.
• Savlaicīga testēšana un ārstēšana cilvēkiem ar simptomiem vai tiem, kuriem bijuši riska kontakti.
• Brīdiniet un mudiniet ārstēties visus nesenējos seksuālos partnerus; partneru izsekošana ir svarīga, lai apturētu slimības izplatību.
• Regulāras pārbaudes uz Chlamydia trachomatis, HIV un citām STI riska grupās (piemēram, MSM) un personām ar mainīgiem partneriem.

Ja jums ir aizdomas par LGV vai Jums ir simptomi — īpaši sāpīgs limfmezglu palielinājums cirkšņā, čūla uz dzimumorgāniem vai asiņaini taisnās zarnas izdalījumi — vērsties pie veselības aprūpes speciālista pēc iespējas ātrāk. Savlaicīga diagnostika un piemērota ārstēšana samazina komplikāciju risku un ierobežo slimības tālāku izplatīšanos.

Meklēt pēc burta