Medicīniskā mikrobioloģija
Medicīniskā mikrobioloģija, saukta arī par '''klīnisko mikrobioloģiju''', ir pētniecība par mikrobiem, piemēram, baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem, kas izraisa cilvēka saslimšanu, un to lomu slimības gaitā.
Mikrobi un mikrobioloģijas nozare ir visvairāk pētīta, jo tai ir liela nozīme medicīnā.
Medicīniskā mikrobioloģija pēta infekcijas slimības attīstību un progresēšanu pacientam un cilvēku populācijā (epidemioloģija). Tā ir saistīta ar slimību patoloģijas un imunoloģijas pētījumiem. Tā ir medicīnas un mikrobioloģijas nozare, un tajā ietilpst piecas zinātnes: bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija, imunoloģija un mikoloģija.
Medicīniskās mikrobioloģijas vēsture
1546. gadā Džirolamo Frakastoro ierosināja, ka epidēmiskās slimības izraisa sēklām līdzīgas vienības, kas pārnēsājamas tiešā, netiešā kontaktā un saskaroties ar infekciju lielos attālumos.
Luijs Pastērs un Roberts Kochs ir medicīniskās mikrobioloģijas pamatlicēji. Luijs Pastērs ir slavens ar saviem eksperimentiem, kad viņš atspēkoja spontānās paaudzes teoriju. Viņš piedāvāja pārtikas konservācijas (pasterizācijas) metodi un vakcīnas pret Sibīrijas lopu mēri, putnu holēru un trakumsērgu. Roberts Kochs veicināja slimību baktēriju teoriju, kas paredzēja, ka konkrētas slimības izraisa konkrēti mikrobi. Viņš izstrādāja kritērijus, kas pazīstami kā Koha postulāti, un bija viens no pirmajiem, kas izolēja baktērijas tīrā kultūrā, kā rezultātā viņš aprakstīja vairākas baktērijas, tostarp Mycobacterium tuberculosis - tuberkulozes izraisītāju.
Jomas medicīnas mikrobioloģijā
- Mikrobu fizioloģija ir mikrobu augšanas, mikrobu metabolisma un mikrobu šūnu struktūras pētniecība.
- Mikrobu ģenētika ir pētījums par to, kā gēni ir organizēti un regulēti mikrobos saistībā ar to šūnu funkcijām.
- Parazitoloģija pēta parazītus. Parazītu paraugi ir izkārnījumi, asinis, urīns, krēpas un citi paraugi.
- Viroloģijā nosaka vīrusus asins, urīna un cerebrospinālā šķidruma paraugos.
- Imunoloģija/Seroloģija izmanto antigēna un antivielas mijiedarbību kā diagnostikas līdzekli, nosaka transplantēto orgānu saderību.
Medicīnas mikrobiologs ir medicīnas (klīniskās) mikrobioloģijas speciālists.
Viņš sniedz klīniskās konsultācijas par infekcijas slimību pacientu izmeklēšanu, diagnostiku un ārstēšanu. Viņš izveido un vada infekciju kontroles programmas sabiedrības veselības aprūpes, infekcijas slimību profilakses un epidemioloģijas jomā.
Viņš nodrošina klīniskās mikrobioloģijas laboratorijas zinātnisko un administratīvo vadību. Šāda laboratorija saņem gandrīz jebkuru klīnisko paraugu, tostarp uztriepes, izkārnījumus, urīnu, asinis, krēpas, cerebrospinālo šķidrumu, sinoviālo šķidrumu, iespējamos inficētos audus. Darbs šeit galvenokārt ir saistīts ar kultūrām, lai meklētu iespējamos patogēnus, kurus, ja tie tiek atrasti, identificē, pamatojoties uz bioķīmiskajiem testiem. Turklāt tiek veikti jutīguma testi, lai noteiktu, vai patogēns ir jutīgs vai rezistents pret ierosinātajām zālēm. Rezultātus paziņo, norādot identificēto(-os) organismu(-us) un zāļu veidu un daudzumu, kas pacientam būtu jāizraksta.
Medicīniskais mikrobiologs ir iesaistīts arī visu līmeņu mācību darbā un pētniecībā. Tas nodrošināja vakcīnu izstrādi pret invadējošiem organismiem. Tādas nāvējošas un novājinošas slimības kā masaliņas, poliomielīts un tuberkuloze ir vai nu izskaustas, vai kļuvušas vieglāk ārstējamas. Pastāv apgalvojumi, ka probiotiku (baktēriju, kas potenciāli labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu) un/vai prebiotiku (vielu, kas tiek lietotas, lai veicinātu probiotisko mikroorganismu augšanu) lietošana veicina cilvēka veselību. Mikroorganismi varētu būt noderīgi vēža ārstēšanā. Nepatogēno klostrīdiju celmi var iefiltrēties un replicēties cietos audzējos, piegādāt terapeitiskos proteīnus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir medicīniskā mikrobioloģija?
A: Medicīniskā mikrobioloģija ir pētījumi par mikrobiem, kas izraisa cilvēka slimības, piemēram, baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem, un to lomu slimību izraisīšanā.
Q: Kāpēc medicīniskā mikrobioloģija ir svarīga?
A: Medicīniskā mikrobioloģija ir svarīga, jo tā pēta mikrobus, kas izraisa cilvēka saslimšanu, un to lomu slimības attīstībā.
J: Ko pēta medicīniskā mikrobioloģija?
A: Medicīniskā mikrobioloģija pēta infekcijas slimības attīstību un norisi pacientam un cilvēku populācijās, un tā ir saistīta ar slimību patoloģijas un imunoloģijas pētījumiem.
J: Kādas ir piecas zinātnes, kas ietilpst medicīniskajā mikrobioloģijā?
A: Medicīniskajā mikrobioloģijā ietilpst šādas piecas zinātnes: bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija, imunoloģija un mikoloģija.
J: Kā medicīniskā mikrobioloģija ir saistīta ar medicīnu un mikrobioloģiju?
A: Medicīniskā mikrobioloģija ir medicīnas un mikrobioloģijas nozare, kas pēta mikrobus, kuri izraisa cilvēka slimības, un to lomu slimību izraisīšanā.
J: Kādus mikrobu veidus pēta medicīniskā mikrobioloģija?
A: Medicīnas mikrobioloģija pēta dažādus mikrobu veidus, kas izraisa cilvēka slimības, tostarp baktērijas, vīrusus, sēnītes un parazītus.
J: Kas ir epidemioloģija un kā tā ir saistīta ar medicīnisko mikrobioloģiju?
A: Epidemioloģija ir slimību pētīšana populācijās, un tā ir saistīta ar medicīnisko mikrobioloģiju, jo tā pēta infekcijas slimību attīstību un progresēšanu cilvēku populācijās.
