Sabiedrības veselība: definīcija, mērķi un profilakse
Sabiedrības veselība: definīcija, mērķi un profilakse — uzzini efektīvas profilakses metodes, epidemioloģiju, vakcinācijas un sabiedrības veselības stratēģijas.
Sabiedrības veselība ir zinātne un prakse, kas nodarbojas ar slimību profilaksi, iedzīvotāju veselības veicināšanu un dzīves ilguma palielināšanu. Tā vērsta uz to, lai novērstu un kontrolētu slimība, kas apdraud sabiedrības vispārējo veselību, kā arī ar dzīves pagarināšanu un veselības veicināšanu. Mērķi tiek sasniegti, koordinējot sabiedrības, valsts un privāto organizāciju, kopienu un individuālas darbības, kā arī pieņemot apzinātas politikas un programmas.
Mērķi un darbības
Sabiedrības veselības galvenie mērķi ir:
- samazināt saslimstību un mirstību;
- uzlabot dzīves kvalitāti un veselības nevienlīdzības mazināšanu;
- veicināt veselīgu uzvedību un drošu vidi;
- nodrošināt efektīvu veselības uzraudzību, ātru reakciju uz uzliesmojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Profilakse un intervences
Sabiedrības veselības pieejas galvenokārt ir vērstas uz profilaksi (slimību novēršanu) un veselības veicināšanu, ne tikai uz atsevišķu pacientu ārstēšanu. Praktiskas intervences ietver gan populācijas līmeņa pasākumus, gan mērķtiecīgas programmas, piemēram:
- higiēnas un uzvedības pasākumi, piemēram, roku mazgāšana;
- vakcinācijas un imunizācijas iniciatīvas (vakcinācijas programmas) pret infekcijas slimībām;
- kondomu un citu aizsarglīdzekļu izplatīšana, piemēram, prezervatīvu pieejamības nodrošināšana;
- uzraudzība un agrīna atklāšana, lai identificētu un ierobežotu slimību izplatību;
- izglītības un veselības veicināšanas kampaņas, likumdošanas un politikas pasākumi (piem., tabakas kontrole, uztura vai fiziskās aktivitātes veicināšana).
Infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumos ārstēšana un klīniskā aprūpe ir svarīga, lai samazinātu saslimstību un novērstu tālāku izplatību, taču sabiedrības veselības stratēģijas parasti prioritizē arī preventīvus risinājumus.
Jomas un metodes
Sabiedrības veselība aptver vairākas disciplīnas un metodes, tostarp:
- epidemioloģija — slimību izplatības, riska faktoru un uzliesmojumu pētīšana;
- biostatistika — datu analīze un interpretācija par veselības rādītājiem;
- veselības aprūpes pakalpojumu pētniecība un organizēšana;
- vides veselība — piesārņojuma, ūdens un sanitārtehnikas ietekme uz veselību;
- sociālā un uzvedības veselība — sociālie determinanti, izglītība, darba apstākļi;
- arodveselība — darba vides radītie riski un aizsardzības pasākumi.
Uzraudzība, novērtēšana un rādītāji
Sabiedrības veselības darbībā būtiska ir datu vākšana un analīze — slimību uzraudzība, epidemoloģiskie pētījumi un veselības rādītāju (piem., dzīves ilgums, zīdaiņu mirstība, saslimstības rādītāji, DALY) izsekošana palīdz plānot un novērtēt iejaukšanās efektivitāti. Veselības politikas izvērtēšana balstās gan uz kvantitatīviem rādītājiem, gan uz kvalitātes un pieejamības aspektiem.
Institūciju un kopienu loma
Lielākajā daļā valstu darbību koordinē valsts sabiedrības veselības aģentūras vai veselības ministrijas, kas izstrādā politikas, uzrauga veselības stāvokli un reaģē uz krīzēm. Vietējās kopienas, skolas, darba devēji, nevalstiskās organizācijas un privātais sektors arī spēlē nozīmīgu lomu veselības veicināšanā un slimību profilaksē. Starptautiskajā līmenī sadarbība un atbalsts no nevalstiskās organizācijas un starptautiskām iestādēm palīdz risināt pārvietošanās un resursu problēmas, īpaši jaunattīstības valstīs.
Profilakses līmeņi un izaicinājumi
Profilaksi var iedalīt vairākos līmeņos:
- primārā profilakse — slimību rašanās novēršana (piem., vakcinācija, vidi uzlabojumi);
- sekundārā profilakse — slimību agrīna atklāšana un ārstēšana, lai samazinātu progresēšanu (skrīnings);
- terciārā profilakse — komplikāciju un invaliditātes mazināšana kroniskām slimībām.
Galvenie izaicinājumi sabiedrības veselībā ietver veselības nevienlīdzību, ierobežotus resursus, nepietiekamu veselības aprūpes infrastruktūru jaunattīstības reģionos, klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību un pieaugošu Infekcijas slimības draudus (tostarp antimikrobiālo rezistenci). Daudzas slimības tomēr ir novēršamas ar vienkāršām, zemām izmaksām risinājumiem un sabiedrības līmeņa politiku.
Prakse jaunattīstības un attīstītajās valstīs
Sabiedrības veselībai ir būtiska loma gan jaunattīstības, gan attīstītajās valstīs. Attīstītajās valstīs uzmanība bieži tiek pievērsta hronisku slimību profilaksei, veselīga dzīvesveida veicināšanai un veselības sistēmu efektivitātei. Jaunattīstības valstīs galvenās problēmas var būt apmācītu veselības darbinieku trūkums un finanšu ierobežojumi, kas sarežģī pamata medicīniskās aprūpes un profilakses nodrošināšanu. Starptautiska sadarbība, investīcijas miestā un lauku veselības pakalpojumos, kā arī izglītība un sanitārija var būtiski samazināt slimību slogu.
Sabiedrības veselība savieno zinātni, politiku un kopienu darbību, lai sasniegtu drošāku, veselīgāku un taisnīgāku sabiedrību.
"No mušām un netīrumiem līdz pārtikai un drudzim" no 1916. gada
Sabiedrības veselības vēsture
Sabiedrības veselības saknes meklējamas senatnē. Cilvēces civilizācija jau no paša sākuma apzinājās, ka piesārņots ūdens un pareiza atkritumu iznīcināšanas trūkums izplatīja infekcijas slimības. Agrīnās reliģijas centās regulēt ar veselību saistītu uzvedību, sākot no ēdiena veida un beidzot ar uzvedību, piemēram, alkohola lietošanu vai seksuālām attiecībām. Valdības uzlika līderiem pienākumu izstrādāt sabiedrības veselības politiku un programmas, lai gūtu zināmu izpratni par slimību cēloņiem, nodrošinātu sociālo stabilitāti labklājību un uzturētu kārtību.
Variolācijas praksi ķīnieši izstrādāja pēc bakas epidēmijas ap 1000. gadu pirms mūsu ērces. Vakcinācijas prakse kļuva izplatīta tikai 1820. gados. Eiropā 14. gadsimta melnās nāves laikā pilsētu daļu dedzināšana deva labumu, jo iznīcināja grauzēju invāziju. Karantīnas attīstība viduslaikos ierobežoja citu infekcijas slimību ietekmi.
Vēlāk viņi sāka būvēt kanalizāciju, regulāri vākt atkritumus, tos sadedzināt vai apglabāt, nodrošināt tīru ūdeni un novadīt stāvošo ūdeni, lai novērstu odu vairošanos. Rūpniecības revolūcija sākotnēji izraisīja slimību izplatīšanos lielās aglomerācijās ap darbnīcām un rūpnīcām.
Mūsdienu sabiedrības veselība
Vidējais mūža ilgums 20. gadsimtā ir palielinājies, pateicoties tādiem sasniegumiem sabiedrības veselības jomā kā vakcinācijas programmas un infekcijas slimību kontrole, efektīva autotransporta un darba drošības politika, uzlabota ģimenes plānošana, dzeramā ūdens hlorēšana, pasākumi pret smēķēšanu, kā arī hronisku slimību, piemēram, vēža un sirds slimību, samazināšanas programmas un vairāk fiziskās aktivitātes.
Dažkārt jaunattīstības valstis cieš no infekcijas slimībām, kuras lielākoties var novērst nepietiekama uztura un nabadzības dēļ. Sabiedrības veselības jomā uzmanība ir pievērsta ne tikai individuālai uzvedībai un riska faktoriem, bet arī tādām iedzīvotāju līmeņa problēmām kā nevienlīdzība, nabadzība un izglītība. Ir atzīts, ka mūsu veselību ietekmē dzīvesvieta, ģenētika, ienākumi, izglītības statuss un sociālās attiecības.
Izglītība un apmācība
Sabiedrības veselības skolas piedāvā:
- Profesionālie grādi ir orientēti uz praksi sabiedrības veselības jomā: sabiedrības veselības maģistra grāds (M.P.H.), sabiedrības veselības doktora grāds (Dr.PH.) un veselības aprūpes vadības maģistra grāds (M.H.A.). Tās nodarbojas ar sabiedrības veselību veselības departamentos, pārvaldītās aprūpes un kopienas organizācijās, slimnīcās un konsultāciju firmās.
- Akadēmiskie grādi ir orientēti uz sabiedrības veselības un profilaktiskās medicīnas zinātnisko pamatojumu, pētniecību, pasniegšanu augstskolās pēcdiploma programmās, politikas analīzi un izstrādi, kā arī citiem augsta līmeņa amatiem sabiedrības veselības jomā. Akadēmiskie grādi ir, piemēram, zinātņu maģistra grāds (M.S.), filozofijas doktora grāds (Ph.D.) un zinātņu doktora grāds (Sc.D.).
Sabiedrības veselības programmas
Lielākā daļa valdību atzīst sabiedrības veselības programmu nozīmi slimību, invaliditātes un novecošanās seku mazināšanā, lai gan sabiedrības veselība parasti saņem ievērojami mazāku valsts finansējumu salīdzinājumā ar medicīnu. Pēdējos gados sabiedrības veselības programmas, kas nodrošina vakcināciju, ir ievērojami veicinājušas veselību, tostarp ir izskaustas bakas.
Nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, ar kurām pašlaik saskaras pasaule, ir HIV/AIDS, rezistence pret antibiotikām, kas izraisa tādu slimību kā tuberkuloze un diabēts atkārtotu izplatību. Tā kā smēķēšanas izraisītās neinfekcijas slimības apdraud sabiedrības veselību, sabiedrības veselība sāka kontrolēt smēķēšanu. Pasaules veselības sistēmai ir jāatrod veids, kā izlīdzināt infekcijas un neinfekcijas slimību izplatību. Daudzas valstis ir īstenojušas nozīmīgas iniciatīvas smēķēšanas ierobežošanai, piemēram, palielinājušas nodokļus un aizliegušas smēķēšanu dažās vai visās sabiedriskās vietās.
Uz šī 1963. gada plakāta bija attēlots CDC nacionālais sabiedrības veselības simbols - "Wellbee", kas mudināja sabiedrību vakcinēties ar orālo poliomielīta vakcīnu.
Saistītās lapas
- Pasaules Veselības organizācija
- Slimību kontroles un profilakses centri
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sabiedrības veselība?
A: Sabiedrības veselība ir zinātne, kas nodarbojas ar slimību profilaksi, kuras apdraud sabiedrības veselību kopumā, kā arī ar dzīves paildzināšanu un veselības veicināšanu.
Q: Kā darbojas sabiedrības veselība?
A: Sabiedrības veselība darbojas, organizējot sabiedrības, valsts un privāto organizāciju, kopienu un indivīdu centienus un apzinātu izvēli, lai sasniegtu tās mērķus. Tās pamatā ir arī nedaudzu cilvēku vai visu vairāku kontinentu iedzīvotāju, nevis tikai atsevišķu indivīdu veselības analīze.
J: Kādas ir dažas sabiedrības veselības daļas?
A: Dažas sabiedrības veselības daļas ir epidemioloģija, biostatistika, veselības aprūpes pakalpojumi, vides, sociālā, uzvedības un arodveselība.
J: Kā sabiedrības veselība novērš slimības?
A.: Sabiedrības veselība novērš slimības, veicot slimību gadījumu uzraudzību un veicinot veselīgu uzvedību, piemēram, roku mazgāšanu, vakcinācijas programmas un prezervatīvu izplatīšanu. Infekcijas slimības uzliesmojuma gadījumā var būt nepieciešams ārstēt slimību, lai novērstu tās izplatīšanos citiem.
Jautājums: Kas reaģē uz iekšzemes jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselību?
A: Lielākajā daļā valstu ir savas valsts aģentūras, kas atbild par iekšzemes jautājumiem, kuri saistīti ar sabiedrības veselību, un tās dažkārt dēvē par Veselības ministrijām.
J: Vai ir vienkārši veidi, kas var palīdzēt novērst slimības? Jā, daudzas slimības var novērst ar vienkāršām nemedicīniskām metodēm, piemēram, ievērojot labus higiēnas ieradumus, piemēram, mazgājot rokas vai vakcinējoties pret noteiktām slimībām.
Vai sabiedrības veselībai ir svarīga loma jaunattīstības valstīs? Jā, sabiedrības veselībai ir svarīga loma gan attīstītajās valstīs, gan jaunattīstības valstīs, nodrošinot vietējās veselības aprūpes sistēmas vai starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kas nodrošina pamata līmeņa medicīnisko aprūpi un slimību profilakses pakalpojumus tur, kur resursi var būt ierobežoti.
Meklēt