Lupus jeb sarkanā vilkēde ir imūnsistēmas slimība. Tā ir hroniska un autoimūna rakstura — imūnsistēma kļūdaini atpazīst veselās organisma šūnas kā svešas un uz tām uzbrūk. Šie uzbrukumi izraisām iekaisumu, audiņu bojājumus un orgānu darbības traucējumus, kas var būt smagi vai pat nāvējoši.

Ko ietekmē vilkēde

Imūnsistēmu daļēji veido baltie asinsķermenīši, kas cīnās pret infekcijām. Lupusa gadījumā šie šūnu veidi uzbrūk veselām ķermeņa daļām. Slimība var skart gandrīz jebkuru orgānu. Visbiežāk tiek iesaistītas sirds, locītavas, āda, plaušas, asinsvadi, nieres un smadzenes/nerva sistēmu. Iekaisums var radīt ilgstošas sekas, piemēram, nieru bojājumus vai sirds un plaušu problēmas.

Simptomi

Simptomi var būt ļoti dažādi un mainīties laika gaitā. Daudzi pacienti piedzīvo nomāktu pašsajūtu ar periodiem, kad simptomi uzliesmo (flares), un periodiem, kad tie mazinās (remisija). Biežākie simptomi ir:

  • spēcīgs nogurums un - bez acīmredzama iemesla — drudzis;
  • locītavu sāpes, stīvums un pietūkums;
  • ādas problēmas, īpaši sejas izsitumi (raksturīgais “tauriņa” vai malāra izsitums) un jutība pret saules gaismu;
  • matu izkrišana (alopecija) un mutes dobuma čūlas;
  • Reino sindroms — pirkstu (bieži roku vai pēdu) krāsas maiņa aukstumā vai stresa laikā;
  • elpošanas grūtības vai sāpes krūtīs (plaušu vai sirds iesaistīšanās);
  • nieru darbības traucējumi — t.s. vilkēdes nefrits, kas var būt asimptomātisks līdz attīstās nopietna nieru aizture;
  • smadzeņu un nervu sistēmas simptomi: galvassāpes, garastāvokļa maiņas, krampji, koncentrēšanās traucējumi;
  • asinis un asinsvadu traucējumi, tostarp anēmija, palielināta trombozes riska iespēja.

Kas izraisa vilkēdi un kam tā visbiežāk piemīt

Lupusa precīzie cēloņi nav pilnībā skaidri. Par svarīgiem faktoriem uzskata ģenētisku noslieci, hormonālus faktorus un vides ietekmi (piem., saules UV starojumu, infekcijas, noteiktas zāles). Slimība biežāk skar jaunas sievietes, taču var skart arī vīriešus un cilvēkus visos vecumos. Pētījumi rāda, ka saslimstība un slimības gaita var atšķirties arī starp etniskajām grupām.

Diagnoze

Diagnostika balstās uz klīniskajām pazīmēm un laboratoriskajiem izmeklējumiem. Biežāk lietotie testi ir:

  • antinukleāro antivielu (ANA) tests — bieži pozitīvs pie vilkēdes;
  • specifiskākas antivielas, piemēram, anti-dsDNA un anti-Sm, kas var palīdzēt apstiprināt diagnozi;
  • asins analīzes (pilna asins aina, aknu un nieru funkcijas rādītāji, komplementa līmeņi);
  • urīna analīze nieru iesaistes meklēšanai (proteīnūrija, hematurija);
  • smagos gadījumos — nieru biopsija vai citi attēlveidošanas izmeklējumi, lai noteiktu audu bojājuma smagumu.

Ārstēšana

Pašlaik nav vienas zāles, kas pilnībā izārstētu vilkēdi. Mērķis ir mazināt iekaisumu, novērst orgānu bojājumu un kontrolēt uzliesmojumus. Ārstēšanas stratēģija tiek individualizēta atkarībā no slimības smaguma un skarto orgānu. Izplatītākās pieejas:

  • nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi (NPL) locītavu sāpju un drudža mazināšanai;
  • antimalārijas zāles, īpaši hidroksihlorokvīns, kas bieži samazina ādas un locītavu simptomus un uzlabo ilgtermiņa prognozi;
  • kortikosteroīdi īstermiņa uzliesmojumu vadīšanai vai, ja nepieciešams, smagāka iekaisuma ārstēšanai;
  • imūnsupresanti (piem., azatioprīns, metotreksāts, mikofenolāta mofetils, ciklofosfamīds) smagāku orgānu iesaistījumu gadījumos;
  • bioloģiskās terapijas (piem., belimumabs un retos gadījumos rituksimabs) pacientiem ar specifiskām indikācijām;
  • papildus terapijas — asinsspiediena kontrole, lipīdu samazināšana, asins trombembolijas profilakse, ja nepieciešams.

Ļoti svarīga ir arī dzīvesveida pielāgošana: saules aizsardzība, smēķēšanas atmešana, regulāras pārbaudes un vakcinācijas pēc ārsta ieteikuma.

Prognoze un sarežģījumi

Ar mūsdienu ārstēšanu daudzi cilvēki ar vilkēdi dzīvo normālu vai tuvu normālam dzīves ilgumam, tomēr slimība var radīt hroniskas problēmas vai akūtas dzīvībai bīstamas komplikācijas (piem., smaga nieru mazspēja, smagas infekcijas vai sirds un plaušu bojājumi). Tāpēc regulāras kontroles pie reimatologa un citu speciālistu ir ļoti svarīgas.

Cik izplatīta ir vilkēde

Lupus nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda "lupus", kas nozīmē vilks, sakarā ar raksturīgiem sejas izsitumiem, kas var atgādināt vilka seju. Tikai Amerikas Savienotajās Valstīs vien ar vilkēdi slimo no 270 000 līdz 1,5 miljoniem (1 500 000) cilvēku. Pasaulē tiek lēsts, ka ar vilkēdi dzīvo vairāk nekā 5 miljoni (5 000 000) cilvēku. Slimība galvenokārt skar jaunas sievietes, bet var skart arī vīriešus.

Praktiski padomi pacientiem

  • Izmantojiet aizsargkrēmu pret sauli ar augstu SPF un aizsargājiet ādu ar apģērbu — UV starojums var izraisīt uzliesmojumus.
  • ievērojiet ārsta izrakstīto medikamentu režīmu; nepārtrauciet terapiju pēkšņi bez konsultācijas.
  • regulari veiciet asins un urīna analīzes, lai laicīgi pamanītu orgānu iesaisti;
  • vakcinējieties pēc ārsta ieteikuma (dažas vakcīnas var nebūt ieteicamas smagas imūnsupresijas laikā);
  • apgūstiet stresu mazinošas metodes un uzturiet veselīgu dzīvesveidu.

Kad vērsties pie ārsta

Jāmeklē medicīniska palīdzība, ja parādās atkārtots drudzis, neizskaidrojams nogurums, jaunas vai pastiprinātas ādas izmaiņas, smagas locītavu sāpes, elpošanas vai sirds problēmas, vai urīnā redzama asinis vai pieaug proteīna līmenis. Agrīna diagnostika un mērķtiecīga ārstēšana uzlabo prognozi.

Ja jums ir jautājumi par speciālistu konsultācijām vai vēlaties uzzināt vairāk par ārstēšanas iespējām, konsultējieties ar ģimenes ārstu vai reimatologu.