Plaušu vēzis — definīcija, cēloņi, veidi un ārstēšana

Uzzini, kā smēķēšana un citi faktori izraisa plaušu vēzi, tā veidus (NSCLC, mazšūnu), simptomus, diagnostiku un mūsdienīgas ārstēšanas un profilakses iespējas.

Plaušu vēzis ir nekontrolēta patoloģisku šūnu augšana vienā vai abās plaušās. Lielāko daļu plaušu vēža izraisa cigarešu smēķēšana, kad dūmi un kancerogēnas vielas nonāk plaušās un bojā elpceļu šūnas. No plaušu vēža pasaulē ik gadu mirst aptuveni 1,8 miljoni cilvēku — vairāk nekā no jebkura cita vēža. Tas ir galvenais nāves cēlonis no vēža vīriešiem un otrais pēc rēts sievietēm.

Lielākā daļa cilvēku, kuriem diagnosticē plaušu vēzi, ir smēķējuši daudzus gadus, taču plaušu vēzis var attīstīties arī nesmēķētājiem. Pastāv vairāki vēža veidi, atšķiras arī to ārstēšana un prognoze.

Veidi

Galvenokārt plaušu vēzi iedala divos lielos tipos:

• Nesmalkšūnu plaušu vēzis (NSCLC) — veido aptuveni 85–90% no visiem plaušu vēža gadījumiem. NSCLC ietver vairākus apakštipus:
• Plakanšūnu (epidermoīdā) karcinoma
• Adenokarcinoma
• Lielo šūnu (nediferencēta) karcinoma
• Mazšūnu plaušu vēzis (SCLC) — veido apmēram 10–15% no gadījumiem. Šis tips parasti aug ātrāk un agrāk izplatās metāzēs, taču bieži labāk reaģē uz ķīmijterapiju un staru terapiju.

Cēloņi un riska faktori

• Smēķēšana — galvenais riska faktors; jo ilgāk un vairāk cilvēks smēķē, jo lielāks risks.
• Otrreizēja dūmu iedarbība — pasīvā smēķēšana arī palielina risku.
• Radona gāze — dabīga radioaktīva gāze, kas var sakrāties mājokļos un palielināt plaušu vēža risku.
• Asbests un citas darba vides kancerogēnas vielas — ilgstoša iedarbība var būt bīstama, īpaši kopā ar smēķēšanu.
• Gaisa piesārņojums — īpaši daļiņu piesārņojums var veicināt plaušu vēža attīstību.
• Ģenētiska nosliece — familiāra vēsture var palielināt risku.

Simptomi

Plaušu vēža agrīnie stadiji bieži ir bez simptomiem. Kad simptomi parādās, tie var būt:

• Pastāvīgs klepus vai klepus, kas pasliktinās
• Klepus ar asinīm (hemoptīze)
• Elpas trūkums, aizdusa
• Sāpes krūtīs, kas saasinās elpojot vai klepojot
• Vājums, nogurums, apetītes zudums un nevēlama svara zudums
• Atkārtotas elpceļu infekcijas (bronhīts, pneimonija)
• Balss aizsmakums vai citi iekaisuma simptomi, ja audzējs spiež uz nerviem

Diagnoze un stadijas noteikšana

• Attēldiagnostika: krūšu kurvja rentgens, datortomogrāfija (CT), PET/CT — palīdz konstatēt audzēja vietu, izmēru un iespējamās metāzes.
• Bronhoskopija: endoskops, ar kuru var apskatīt elpceļus un paņemt audu paraugu (biopsiju).
• Biopsija: audu paraugs (bronhoskopiski, transthoracāli vai ķirurģiski) ir nepieciešams, lai apstiprinātu diagnozi un noteiktu audzēja tipu un molekulāro profilu.
• Molekulārā testēšana: īpaši NSCLC gadījumā testar proteīnus/gēnu mutācijas (piem., EGFR, ALK, ROS1, BRAF, MET, RET u.c.), jo tas ietekmē ārstēšanas izvēli.
• Izvairļošanas režīms: NSCLC parasti stadējams pēc TNM sistēmas (Tumor, Node, Metastasis). SCLC bieži klasificē kā ierobežotas (limited) vai izplatītas (extensive) slimības stadijas.

Ārstēšana

Ārstēšanu izvēlas, ņemot vērā audzēja tipu, stadiju, pacienta vispārējo veselības stāvokli un molekulārās īpašības.

• Ķirurģija: biežāk izmanto NSCLC agrīnās stadijās, lai izņemtu audzēju (lobektomija, segmentektomija vai rezekcija).
• Staru terapija: izmanto gan lokālai audzēja kontrolei, gan paliatīvi simptomu mazināšanai. Stereotaktiskā ķermeņa staru terapija (SBRT) var būt risinājums maziem un grūti operējamiem audzējiem.
• Ķīmijterapija: nozīmīga gan SCLC, gan NSCLC progresīvās stadijās; bieži kombinē ar staru terapiju vai citām metodēm.
• Mērķterapija: ja audzējam ir noteiktas molekulāras mutācijas (piem., EGFR, ALK, ROS1), pieejami specifiski medikamenti, kas mērķē tieši uz šīm izmaiņām un var būt ļoti efektīvi.
• Imūnterapija: imūnās šūnas aktivizējoši medikamenti (piem., PD‑1/PD‑L1 inhibitori) var būt efektīvi noteiktos NSCLC gadījumos, bieži kombinējot ar ķīmijterapiju.
• Atveseļošana un paliatīvā aprūpe: svarīga simptomu kontrole (sāpes, elpas trūkums), psiholoģiska atbalsta un dzīves kvalitātes uzlabošana.

Skrīnings un profilakse

• Smēķēšanas atmešana — visefektīvākais veids, kā samazināt plaušu vēža risku. Palīdzēt var konsultācijas, nikotīna aizvietotājterapija un medikamenti.
• Zemu devu datortomogrāfijas (LDCT) skrīnings: tiek ieteikts augsta riska personām (piem., ilgstoši smēķētājiem vai nesen atmestajiem), jo tas ļauj atklāt audzējus agrīnā stadijā.
• Radona mērījumi mājokļos un, ja nepieciešams, ventilācijas uzlabošana vai citi risinājumi.
• Darba vides aizsardzība: samazināt asbesta un citu kancerogēnu iedarbību.
• Gaisa piesārņojuma samazināšana sabiedrības līmenī veicina vispārējo riska mazināšanu.

Prognoze

Prognoze atkarīga galvenokārt no atklāšanas stadijas un audzēja bioloģijas. Agrīnās stadijās var panākt ilgstošu izārstēšanu ar ķirurģiju un papildterapijām. Uzlabojumi mērķterapijā un imūnterapijā pēdējos gados ir uzlabojuši izdzīvošanas rādītājus konkrētām pacientu grupām, tomēr kopējā piecu gadu izdzīvošana joprojām atšķiras pēc stadijas un var būt zema progresīvā slimībā.

Ko darīt, ja ir aizdomas par plaušu vēzi

• Sazinieties ar ģimenes ārstu vai pulmonologu.
• Veiciet nepieciešamos izmeklējumus (radioloģiskos attēlus, bronhoskopiju, biopsiju un molekulāro testēšanu).
• Ja diagnosticēts vēzis, meklējiet daudzdisciplināru ārstēšanas plānu (ķirurga, onkologa, radiologa, paliatīvās aprūpes speciālistu u.c.).
• Apsveriet otro viedokli un jautājiet par iespējām piedalīties klīniskajos pētījumos, ja tas ir piemēroti.

Piezīme: šī informācija ir paredzēta vispārīgai izpratnei un neaizstāj ārsta konsultāciju. Ja Jums ir simptomi vai bažas, vērsties pie veselības aprūpes speciālista.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir plaušu vēzis?

J: Kāds ir galvenais plaušu vēža cēlonis?

Jautājums: Cik daudz cilvēku katru gadu mirst no plaušu vēža?

Kāds ir galvenais nāves cēlonis no vēža vīriešiem?

Kādi ir divi galvenie plaušu vēža veidi?

J: Kādi ir plaušu vēža simptomi?

J: Kam ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi?

Meklēt pēc burta