Hepatīts: veidi, cēloņi, simptomi un ārstēšana
Uzzini par hepatīta veidiem, cēloņiem, simptomiem un efektīvām ārstēšanas metodēm — profilakse, diagnoze un dzīvesveida padomi aknu veselības saglabāšanai.
Hepatīts ir aknu slimība. Hepatīta gadījumā aknas ir iekaisušas. Aknu iekaisuma iemesli var būt vairāki. Šī iemesla dēļ ir vairāki hepatīta veidi. Visbiežāk sastopamie veidi ir A hepatīts, B hepatīts un C hepatīts. Vairumā gadījumu hepatītu izraisa vīrusi. Dažas formas izraisa baktērijas, sēnītes vai parazīti. Baktērijas, kas izraisa tuberkulozi vai sifilisu, var izraisīt arī hepatītu; tāpat arī parazīts, kas izraisa malāriju.
Hepatītu var izraisīt arī alkohols. Aptuveni vienam no četriem cilvēkiem, kuri dienā (10-15 dienu laikā) izdzer vairāk nekā trīs alkoholiskus dzērienus, ir kāda no alkohola izraisītā hepatīta formām.
Hepatītu var izraisīt arī dažādas zāles un ķīmiskās vielas, īpaši paracetamols (pārdozēšana), dzeltenais fosfors un citas. Hepatītu var izraisīt arī citas slimības.
Hepatīta veidi
- Vīrusu hepatīti: visbiežāk sastopamie (A, B, C, D, E). A hepatīts parasti ir akūts un hronisku formu nerada; tiek izplatīts ar fekāli-orālo ceļu (piem., caur piesārņotu pārtiku vai ūdeni). B hepatīts un C hepatīts tiek pārnesti galvenokārt ar asinīm un ķermeņa šķidrumiem un var pāriet hroniskā formā.
- Alkoholisks hepatīts: akūts vai hronisks iekaisums, ko izraisa ilgstoša un intensīva alkohola lietošana.
- Medikamentozs/ toksisks hepatīts: izraisīts zālēm, pārmērīgām devām (piem., paracetamola pārdozēšana) vai ķīmiskām vielām.
- Autoimūnais hepatīts: organisma imūnsistēma uzbrūk aknām, prasot specifisku imūnterapiju.
- Infekciozs hepatīts citu mikroorganismu dēļ: baktērijas, sēnītes vai parazīti var izraisīt aknu iekaisumu.
Kā notiek pārnese un kam jābūt uzmanīgiem
- Hepatīts A: inficēta ēdiena/ūdens vai cieša kontakta ceļā; vakcinācija ir efektīva profilakse.
- Hepatīts B: pārnese ar asinīm, seksuāla kontakta, no mātes bērnam dzemdību laikā; vakcinācija pieejama un ļoti efektīva.
- Hepatīts C: galvenokārt ar asinīm (piem., koplietotas adatas); vakcīnas nav, bet pastāv efektīva ārstēšana.
- Ar asinīm saistītie riski — transfūzijas (mūsdienās nozīmīgi samazinātas ar asiņu skrīningu), tetovēšanas un nagu piederumu, nepārbaudītu medicīnisku procedūru vietas, dalītas injekcijas.
- Hepatīts, ko izraisa baktērijas vai parazīti, biežāk saistīts ar specifiskām infekcijas slimībām vai ceļojumiem uz endēmiskām teritorijām.
Simptomi
Hepatīta simptomi var būt viegli vai smagi, atkarībā no cēloņa un slimības gaitas (akūta vai hroniska). Biežākie simptomi:
- nogurums, vājums;
- dzeltenīga ādas un acu balto krāsa (dzelte);
- tumša urīna un gaišas krāsas izkārnījumi;
- vēdera sāpes, īpaši labajā augšējā kvadrantā;
- drudzis, slikta dūša, vemšana;
- apetītes zudums, svara samazināšanās;
- locītavu vai muskuļu sāpes (dažos vīrusu hepatītos).
Hroniskā hepatīta gadījumā simptomi var būt mazāk izteikti un attīstīties pakāpeniski; ilgstošs hronisks iekaisums var novest pie cirozes un aknu funkcijas traucējumiem.
Diagnostika
- asinis: aknu fermentu (ALT/AST), bilirubīna, gamma-GT un citu rādītāju noteikšana;
- vīrusu seroloģija (antivielas un vīrusa antigēni) un vīrusa ģenētiskās noteikšanas testi (vīrusa nukleīnskābes) hepatītu noteikšanai un tipa noteikšanai;
- attēlveidošana (ultrasonogrāfija) — aknu struktūras izvērtēšanai;
- retos gadījumos — aknu biopsija, lai novērtētu iekaisuma pakāpi un fibrozi;
- papildu izmeklējumi var būt nepieciešami, lai izslēgtu citas aknu slimības vai noteiktu komplikācijas.
Ārstēšana
- Akūti vīrusu hepatīti (piem., A): parasti simptomātiska ārstēšana — atpūta, šķidrumu uzņemšana, uztura korekcijas; vairumā gadījumu cilvēks atveseļojas pilnībā.
- B hepatīts: akūtā stadijā simptomātiska ārstēšana; hroniskam B hepatītam pieejami pretvīrusu medikamenti (piem., tenofovirs, entekavirs u. c.), kurus nozīmē ārsts atbilstoši analīžu rezultātiem un aknu bojājuma pakāpei.
- C hepatīts: mūsdienās ārstēšana ar tieši darbības antivīraliem (DAA — direct-acting antivirals) bieži vērš vīrusu izskaušanai (siltumu); terapija tiek pielāgota pēc vīrusa genotipa un pacienta stāvokļa.
- Alkoholisks hepatīts: alkohola atsaukšana ir pamatprasība; nepieciešamības gadījumā medicīniskā uzraudzība un ilgtermiņa atbalsts alkohola atmešanai; smagos gadījumos — hospitalizācija.
- Medikamentozs toksisks hepatīts: pārtraukt aizdomīgo medikamentu; paracetamola pārmērīgas devas gadījumā ātra ārstēšana ar N-acetilcisteīnu var samazināt aknu bojājumu smagumu.
- Autoimūnais hepatīts: ārstē ar imūnsupresantiem, piemēram, kortikosteroīdiem un citiem medikamentiem pēc hepatologa norādījuma.
Komplikācijas un ilgtermiņa riski
- hronisks hepatīts var progresēt līdz aknu fibrozei, cirozei un aknu vēzim (hepatocelulārā karcinoma);
- smagos akūtos gadījumos iespējama akūta aknu mazspēja, kas prasa steidzamu medicīnisku iejaukšanos (retos gadījumos — aknu transplantācija);
- citās infekcijās var attīstīties sistēmiski sarežģījumi atkarībā no cēloņa.
Profilakse
- vakcinācija pret A hepatītu un B hepatītu — efektīvs un drošs veids, kā novērst inficēšanos;
- drošs sekss, adatu, zobu instrumentu un tetovēšanas piederumu lietošana;
- asiņu un orgānu donoru pārbaude medicīnas iestādēs;
- uzmanība ar pārtiku un ūdeni ceļojumos uz reģioniem ar augstu A hepatīta izplatību;
- ierobežot alkohola patēriņu un lietot zāles tikai pēc ārsta norādījuma.
Kad jāvēršas pie ārsta
- ja parādās dzelte, tumša urīna vai stipras vēdera sāpes;
- ja ilgstošs nogurums, neskaidras izmaiņas apetītē vai vemšana;
- ja ir aizdomas par iespējamu inficēšanos (piem., pēc riska situācijas ar asinīm vai seksuāla kontakta ar inficētu personu);
- ja tiek lietotas zāles, kas var bojāt aknas, vai ir bijusi paracetamola pārdozēšana.
Ja Jums ir jautājumi par specifisku hepatīta veidu, diagnostiku vai ārstēšanu — konsultējieties ar ģimenes ārstu vai hepatologu. Savlaicīga diagnostika un adekvāta ārstēšana būtiski samazina komplikāciju risku un uzlabo prognozi.
A hepatīts
A hepatītu var izplatīt personiska kontakta laikā, ēdot neapstrādātas jūras veltes vai dzerot ūdeni, kurā ir A hepatīta vīruss. Tas galvenokārt notiek trešās pasaules valstīs. Stingra personīgā higiēna un izvairīšanās no jēlas un nelobītas pārtikas var palīdzēt novērst inficēšanos.
Kad cilvēks ir saslimis ar A hepatītu, viņa imūnsistēma veido antivielas, lai cīnītos pret vīrusu. Tas nodrošina imunitāti pret turpmāku inficēšanos.
Cilvēkiem ar A hepatītu ir jāatpūšas, jādzer daudz ūdens un jāizvairās no alkohola lietošanas. Laiks no inficēšanās līdz slimības sākumam var būt no 15 līdz 45 dienām. Aptuveni 15 % cilvēku ar A hepatītu simptomi parādās sešus mēnešus līdz gadu pēc pirmās diagnozes uzstādīšanas. Inficēti cilvēki izkārnījumos izdalās A hepatīta vīrusu divas nedēļas pirms un nedēļu pēc dzeltenes parādīšanās.
Ir vakcīna pret A hepatītu, kas pasargā no A hepatīta uz mūžu.
B hepatīts
B hepatīts neizplatās ar pārtiku vai nejaušā saskarē. Tā vietā B hepatīts izplatās ar inficētas personas asinīm vai ķermeņa šķidrumiem. Bērns var inficēties no mātes dzemdību laikā, un tas var izplatīties arī seksuālās attiecībās, lietojot ielas narkotikas un veicot nedrošu medicīnisko aprūpi. Daži cilvēki ar B hepatītu slimo tikai kādu laiku, bet pēc tam infekcija tiek nomākta. Citi var būt inficēti visu mūžu, parasti daudzus gadus simptomi ir nelieli vai to nav vispār. B hepatīts dažkārt nopietni bojā aknas un var izraisīt vēzi.
Pastāv vakcīna, kas var novērst B hepatītu. B hepatītu nav iespējams izārstēt, taču ir pieejama ārstēšana.
C hepatīts
C hepatīts neizplatās ar pārtiku vai nejaušā saskarē. Tas izplatās līdzīgi kā hepatīts B. Vakcīnas nav, un ārstēšana ir diezgan nepatīkama. C hepatīta slimniekiem, kuri lieto alkoholu, ievērojami palielinās aknu bojājumu risks.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hepatīts?
A: Hepatīts ir slimība, kas skar aknas un izraisa iekaisumu.
J: Cik ir hepatīta veidu?
A: Ir vairāki hepatītu veidi, bet visbiežāk sastopamie ir A hepatīts, B hepatīts un C hepatīts.
J: Kas izraisa hepatītu?
A: Hepatītu var izraisīt vīrusi, baktērijas, sēnītes, parazīti, alkohols, narkotikas, ķīmiskas vielas un citas slimības.
J: Vai alkohola lietošana var izraisīt hepatītu?
A: Jā, alkohola lietošana var izraisīt hepatītu. Aptuveni vienam no četriem cilvēkiem, kuri dienā (10-15 dienu laikā) izdzer vairāk nekā trīs alkoholiskos dzērienus, ir kāda no alkohola izraisītā hepatīta formām.
J: Vai dažas zāles var izraisīt hepatītu?
A: Jā, dažas zāles var izraisīt hepatītu. Viena no ievērojamākajām zālēm ir paracetamols (pārdozēšana), un ir arī citas.
J: Kādas ir citas slimības, kas var izraisīt hepatītu?
A: Citas slimības, kas var izraisīt hepatītu, ir tuberkuloze, sifiliss un malārija.
J: Vai hepatīts ir nopietna slimība?
A: Jā, hepatīts ir nopietna slimība, jo, ja to neārstē, tas var izraisīt ilgtermiņa aknu bojājumus un pat aknu mazspēju.
Meklēt