Homeopātija: definīcija, vēsture, zinātniskie pierādījumi un riski

Homeopātija: definīcija, vēsture, zinātniskie pierādījumi un riski — kritisks pārskats par metodes efektivitāti, placebo efektu un iespējamiem veselības draudiem. Uzzini vairāk.

Homeopātija ir alternatīvā medicīna. To 18. gadsimtā radīja Samuels Hānemans. Homeopātijas teorija ir tāda, ka slimu cilvēku var izārstēt ar ļoti mazu daudzumu kaut kā, kas veselam cilvēkam izraisa slimības simptomus. Zinātnieki apgalvo, ka homeopātija nedarbojas un tikai liek cilvēkiem domāt, ka viņi jūtas labāk (to sauc par placebo efektu).

Homeopāti gatavo zāles, ņemot sastāvdaļas, pievienojot ūdeni un maisījumu sakratot. Pēc tam no maisījuma paņem pilienu, pārējo izmet un pievieno vairāk ūdens. Parasti to dara 30 reizes, bet dažreiz pat līdz 200 reizēm. To sauc par potenizēšanu. Hānemans sacīja, ka tas ļauj izcelt "garam līdzīgo ārstniecisko spēku, kas ir zālēs". Zinātne var parādīt, cik daudz sākotnējās vielas atomu vai molekulu - sīkumu, kurus vairs nevar sadalīt - ir palicis homeopātiskajā zālē. Lielākajā daļā homeopātisko zāļu no sākotnējās vielas nav palikusi neviena molekula. Homeopāti uzskata, ka šķīdumā ir sākotnējās vielas "atmiņa". Zinātne saka, ka tas ir pretrunā fizikas un ķīmijas likumiem.

Homeopātija kļuva populāra, jo tā tika radīta laikā, kad zāles nedarbojās pārāk labi un varēja izraisīt slimības. Tolaik homeopātijas lietošana varēja pasargāt cilvēkus no slikto ārstu nodarītām kaitēm. Tomēr kopš tā laika medicīna ir uzlabojusies, un tagad tā daudz vairāk palīdz, nekā sāpina cilvēkus. Ir zināms arī tas, ka homeopāti saviem pacientiem iesaka nelietot tādus medikamentus kā antibiotikas un vakcīnas, kas varētu izārstēt (vai pasargāt no saslimšanas) bīstamas slimības.

Kas ir homeopātijas pamatprincipi?

Homeopātija balstās uz diviem galvenajiem principiem:

• Similibus curentur — "līdzīgo dziedināšana": ideja, ka viela, kas izraisa simptomus veselam cilvēkam, var ārstēt līdzīgus simptomus slims cilvēkam.
• Potenizēšana (dilūcija un sakratīšana) — atšķaidīšana līdz ļoti zemai koncentrācijai ar starpposma sakratīšanu, kuras piekritēji uzskata, ka palielina ārstnieciskās īpašības.

Kā tiek gatavotas homeopātiskās zāles?

Parasti process ietver sākotnējās vielas (augu, dzīvnieku vai minerālu izcelsmes) ekstrakciju, to atšķaidīšanu ūdenī vai spirtā un katru atšķaidīšanas soli sakratīšanu ("potencēšana"). Dažreiz izmanto nosaukumus kā 6X, 30C u.c., kur burts un skaitlis norāda atšķaidīšanas pakāpi. Jo lielāks skaitlis, jo mazāka sākotnējās vielas koncentrācija; pie augstām dilūcijām sākotnējā molekula nereti nav klāt vispār.

Zinātniskie pētījumi un pierādījumi

Vairāki plaši sistemātiski apskati un meta-analīzes, tostarp no medicīnas pētniecības organizācijām, secinājušas, ka nav pārliecinošu pierādījumu, ka homeopātiskās zāles būtu efektīvākas par placebo vispārējā populācijā un bieži vien rezultāti ir nelielu, zemas kvalitātes pētījumu ietekmēti. Liela daļa uzticamas klīniskās pierādīšanas liecina, ka jebkuras pozitīvās iedarbības lielākoties skaidrojamas ar placebo efektu, spontāru arāvienu (slimības uzlabošanos bez ārstēšanas) un citiem blakusfaktoriem.

Turklāt homeopātijas skaidrojumi par "atmiņu ūdenī" vai īpašām fizikālām īpašībām neatbilst pašreizējiem fizikālajiem un ķīmiskajiem likumiem, un tie nav reproducēti labi kontrolētos laboratorijas eksperimentos. Liela daļa zinātnes kopienas uzskata, ka homeopātija nav saderīga ar esošajām zinātnes teorijām par molekulām, vielas mijiedarbību un materiālu uzvedību.

Kādi ir riski?

• Aizkavēta vai nesaņemta efektīva ārstēšana: pats bīstamākais risks ir tas, ka cilvēki izvēlas homeopātiju vietā pierādītām ārstēšanas metodēm (piem., antibiotikām, vakcīnām, ķīmijterapijai), tādējādi ļaujot slimībai progresēt.
• Izslēgšanās no vakcinācijas: daži homeopāti mudina pacientus nevakcinēties, kas rada sabiedrības veselības riskus un pieaug iespējamībai slimību uzliesmojumiem.
• Tiešas blakusparādības vai piesārņojums: retās reālās homeopātiskās formulas, kas satur neatbilstoši augstas koncentrācijas sākotnējas vielas vai ir piesārņotas, var radīt tiešu kaitējumu.
• Ekonomiskās izmaksas: ilgtermiņā pacienti var tērēt līdzekļus ārstēšanai, kas nav efektīva, aizvietojot ieguldījumus pārbaudītā medicīniskā aprūpē.
• Ētiskas problēmas: kļūdaina informācija par efektivitāti un drošību var maldināt pacientus; veselības speciālistiem jāsniedz skaidra, uz pierādījumiem balstīta informācija.

Regulācija un izplatība

Homeopātijas pieejamība un regulācija atšķiras valstīs: dažās valstīs homeopātiskie līdzekļi tiek pārdoti kā uztura bagātinātāji vai nenoteiktas zāles, citur tiem ir stingrāka kontrole. Valsts iestādes un profesionālās organizācijas dažkārt iesaka skaidrot pacientiem atšķirību starp pierādītu medicīnisko ārstēšanu un tādām terapijām, kuras nav zinātniski pamatotas.

Kā rīkoties, ja apsverat homeopātiju?

• Sazinieties ar sertificētu medicīnas speciālistu pirms homeopātisku līdzekļu lietošanas, īpaši, ja jums ir nopietna vai hroniska slimība.
• Nepārtrauciet receptes medikamentus vai vakcināciju bez ārsta apstiprinājuma.
• Jautājiet par zinātniskajiem pierādījumiem, blakusparādībām un iespējamiem riskiem.
• Ja izvēlaties papildināt standarta ārstēšanu ar homeopātiju, informējiet savu ārstu, lai varētu uzraudzīt jūsu veselību un izvairītos no nevēlamām mijiedarbībām.

Kopsavilkums

Homeopātija ir sen izveidojusies terapijas sistēma ar noteiktu piekritēju bāzi, taču plašā zinātniskā pierādījumu kopa neapstiprina, ka tā būtu efektīvāka par placebo. Liela nozīme ir riskiem, kas saistīti ar efektīvu ārstēšanu aizvietošanu un sabiedrības veselības pasākumu neievērošanu. Ja apsverat šāda veida terapiju, rīkojieties piesardzīgi un konsultējieties ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir homeopātija?

J: Kāda ir homeopātijas teorija?

J: Vai zinātne atbalsta homeopātiju?

J: Kas radīja homeopātiju?

J: Kā lietot homeopātiskās zāles?

Meklēt pēc burta