Hiperkaliēmija: paaugstināts kālija līmenis asinīs — cēloņi, simptomi, ārstēšana

Hiperkaliēmija — uzzini cēloņus, bīstamos simptomus, saistību ar nieru darbību un efektīvas ārstēšanas un profilakses iespējas paaugstināta kālija līmeņa gadījumā.

Hiperkaliēmija ir medicīnisks termins, kas norāda, ka kālija līmenis asinīs ir pārāk augsts. Atkarībā no kālija līmeņa asinīs tā var būt neatliekama medicīniskā palīdzība. Pārāk augsts līmenis var izraisīt sirds ritma traucējumus.

Daudzi medikamenti var izraisīt hiperkaliēmiju, un tā daudz biežāk rodas cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem.

Lai gan hiperkaliēmija bieži vien neizraisa simptomus, ārsti uztraucas par hiperkaliēmiju, jo tā var izraisīt pēkšņas sirds ritma izmaiņas cilvēkiem, kuriem iepriekš nav bijuši nekādi simptomi. Šie sirds ritma traucējumi var būt nāvējoši.

Gadījumos, kad nāvessods tiek izpildīts, izmantojot nāvējošu injekciju, var tikt mākslīgi izraisīta hiperkaliēmija. Daži injekcijās izmantotie maisījumi satur kālija hlorīdu, kas ievērojami paaugstina kālija līmeni asinīs.

Cēloņi

• Samazināta izdalīšanās caur nierēm: hroniska nieru mazspēja vai akūta nieru mazspēja ir visbiežākais iemesls.
• Medikamenti: ACE inhibitori, ARB, spironolaktons, eplerenons, amilorīds, trimetoprims, heparīns, daži beta-blokatori un imunomodulatori var paaugstināt kāliju.
• Šūnu pārpalaišana/iznīcināšana: rhabdomiolīze, smagi apdegumi, audzēju lizīze (tumoru iznīcināšanas sindroms) — daudz kālija nonāk asinīs no bojātām šūnām.
• Metabolisks stāvoklis: acidoze (piem., diabētiskā ketoacidoze) var pārvietot kāliju no šūnām uz asinīm.
• Endokrīnās slimības: nepietiekama aldosterona darbība (Addisona slimība) vai citi virsnieres darbības traucējumi.
• Diēta un uztura piedevas: ļoti liels kālija patēriņš, īpaši cilvēkiem ar vāju nieru funkciju.
• Pseidohiperkaliēmija: laboratorijas kļūda, ko izraisa hemolīze parauga ņemšanas laikā vai ļoti augsts trombocītu/skaitā asins šūnu līmenis.

Simptomi

Hiperkaliēmija var būt bez simptomiem vai izpausties ar:

• muskuļu vājumu vai paralīzi;
• parestēzijām (tirpšana, dedzināšana);
• sirds ritma izjūtām (sirdsklauves, palpācijas);
• nauseu, vemšanu, nogurumu;
• smagos gadījumos — pēkšņu sirdsdarbības traucējumu vai samaņas zudumu.

Kad runājam par "paaugstinātu" — robežvērtības

Par normālu kālija līmeni uzskata aptuveni 3,5–5,0 mmol/l. Klasificēšana var būt aptuveni šāda:

• vieglas pakāpes hiperkaliēmija: 5,1–5,5 mmol/l;
• vidējas pakāpes: 5,6–6,0 mmol/l;
• smaga hiperkaliēmija: >6,0–6,5 mmol/l (vai zemāk, ja parādās EKG izmaiņas) — tas var būt dzīvībai bīstami.

Diagnoze

• Asins analīze — jāpārbauda plazmas/seruma kālija līmenis; ja rezultāts negaidīti augsts, tests bieži tiek atkārtots, lai izslēgtu pseidohiperkaliēmiju (hemolīze paraugā).
• EKG izmeklējums — svarīgi novērtēt sirds elektrisko aktivitāti. Tipiskas pazīmes: pagarinātas P vilnis, asimetriski uzasinātas (spīlētas) T vilnis, QRS kompleksa platums, progresējoša QRS deformācija līdz "sīnā vilnim".
• Kā papildus testi — nieru funkcijas rādītāji (kreatinīns), skābju-bāzes stāvoklis, glikoze, aldosterons/renīns, laktāts atbilstoši klīniskajai situācijai.

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir: (1) stabilizēt sirds membrānas, (2) pārvietot kāliju no asinsrites atpakaļ šūnās un (3) palielināt kālija izvadīšanu no organisma.

• Steidzama stabilizācija: ja EKG izmaiņas vai smagi simptomi — tūlītējs IV kalcijs (kalcija glikonāts vai kalcija hlorīds) stabilizē sirds membrānu.
• Ātras, pārejas metodes pārvietošanai šūnās:
  • insulīns ar glikozi (piemēram, 10 IU insulīna IV kopā ar ~25 g glikozes) — pārvieto kāliju iekš šūnām;
  • nebulizēts vai inhāls salbutamols (β2-agonists) var samazināt kāliju līmeni;
  • nātrija bikarbonāts — ja ir acidoze, tas var palīdzēt pārvietot kāliju šūnās.
• Veidi kālija noņemšanai no organisma:
  • loop diurētiki (ja izdalīšanās caur nierēm ir pietiekama);
  • jonu sveķi (piem., nātrija polistirēnsulfonāts — "kayexalate") — ilgstošāka darbība, var būt blaknes; jaunāki sorbenti: patiromers un sodium zirconium cyclosilicate (Lokelma) ir efektīvāki un drošāki ilgtermiņā;
  • hemodialīze — visefektīvākais veids, īpaši pacientiem ar smagu hiperkaliēmiju un nieru mazspēju vai ja citi pasākumi nepalīdz.
• Medikamentu pārskatīšana: pārtraukt/pielāgot medikamentus, kas palielina kālija līmeni (pēc ārsta norādījuma).

EKG atradnes, kas prasa steidzamu rīcību

• aspiestas (spīlētas) T vilnis;
• P vilnīša izplūšana vai pazušana;
• QRS kompleksa paplašināšanās;
• progresējošs pārejas uz "sīnā viļņa" ritmu — briesmas tipiskas stāvokļa pasliktināšanās gadījumā.

Profilakse un uzraudzība

• Regulāra kālija monitorēšana cilvēkiem ar nieru slimībām vai tiem, kuri lieto riskantus medikamentus (ACEi, ARB, spironolaktons u.c.).
• izvairīšanās no ļoti lielām kālija devām uzturā vai uztura bagātinātājiem, ja ir paaugstināts risks;
• izglītot pacientus par zāļu mijiedarbībām un simptomiem, kas liecina par hiperkaliēmiju;
• ātra rīcība pie akūtas hypērkaliēmijas simptomiem — meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Piezīmes par laboratorijas rezultātiem

Ja asinīs redzami negaidīti augsti kālija rezultāti, bieži tiek atkārtots tests, lai izslēgtu pseidohiperkaliēmiju (parauga hemolīze, slikta parauga ņemšana). Interpretācijā svarīgi ņemt vērā arī pacientu klīnisko stāvokli un EKG atradnes.

Noslēgumā

Hiperkaliēmija var būt dzīvībai bīstama. Ja ir aizdomas par paaugstinātu kālija līmeni (sirds ritma izmaiņas, muskuļu vājums, neizskaidrojams nogurums), nepieciešama tūlītēja medicīniska novērtēšana un, ja nepieciešams, steidzama ārstēšana. Hronisku risku gadījumā svarīga regulāra uzraudzība un medikamentu/pārtikas režīma izvērtēšana kopā ar ārstu.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē hiperkaliēmija?

J: Kāpēc hiperkaliēmija ir neatliekama medicīniskā palīdzība?

J: Kādi ir hiperkaliēmijas cēloņi?

Vai hiperkaliēmija vienmēr izraisa simptomus?

J: Kas var notikt, ja hiperkaliēmija izraisa sirds ritma traucējumus?

J: Kāpēc hiperkaliēmiju var izraisīt mākslīgi?

J: Kāds ir hiperkaliēmijas izraisīšanas risks, veicot nāvējošu injekciju?

Meklēt pēc burta