Smadzeņu asiņošana (intrakraniāla asiņošana) — cēloņi, simptomi un ārstēšana

Smadzeņu asiņošana — cēloņi, agrīnie simptomi, diagnostika un efektīvas ārstēšanas iespējas; praktiski padomi un neatliekamā rīcība, lai glābtu dzīvību.

Intrakraniāla asiņošana ir asiņošana smadzenēs. ("Intrakraniāls" nozīmē "galvaskausa iekšpusē"; "asiņošana" nozīmē "bīstama asiņošana"). Visbīstamākais insulta veids - hemorāģiskais insults - ir intrakraniālās asiņošanas veids. Tā ir asiņošana smadzenēs, kas notiek, ja smadzenes nav ievainotas.

Ja smadzeņu asinsvadi tiek pārrauti vai ievainoti, tie asiņo. Asiņošana smadzenēs ir ļoti bīstama, jo, ja asinis uzkrājas pietiekamā daudzumā, tās var saspiest vai saspiest smadzenes. Tas var arī kavēt skābekļa nokļūšanu caur asinīm līdz smadzeņu daļām. Bez skābekļa šīs smadzeņu daļas iet bojā.

Cēloņi

• Paaugstināts asinsspiediens (hipertensija) — visbiežākais iemesls, īpaši ilgstošas, nekontrolētas hipertensijas gadījumā.
• Asinsvadu izmaiņas — smadzeņu aneirismas plīsums, arteriovenozas malformācijas (AVM) vai citas iedzimtas vai iegūtas asinsvadu patoloģijas.
• Traumas — smadzeņu satricinājumi vai galvas traumas var izraisīt intrakraniālu asiņošanu.
• Asinsreces traucējumi un zāles — antikoagulanti (piem., varfarīns), trombocītu darbības traucējumi vai citi medikamenti, kas palielina asiņošanas risku.
• Asinsvadu izmaiņas, saistītas ar vecumu — mikroangiopātija un citas novecošanās izmaiņas smadzeņu asinsvados.
• Smadzeņu audzēji vai citas vietējas slimības, kas bojā asinsvadus.

Simptomi

• Nepārprotama, ļoti stipra galvassāpe — pēkšņa "ļauna" galvassāpe, kas var būt atšķirīga no iepriekš pieredzētajām.
• Apziņas izmaiņas — reibonis, apjukums, samaņas zudums vai bezsamaņa.
• Fokālas neiroloģiskas pazīmes — vājums vienā ķermeņa pusē, runas traucējumi, redzes zudums, koordinācijas un līdzsvara problēmas.
• Krampji (konvulsijas) — var būt pirmais simptoms dažiem pacientiem.
• Rīkles aizlikums, vemšana, slikta dūša — bieži saistīti ar paaugstinātu intrakraniālo spiedienu.

Diagnoze

• Datorspēks (CT) — ātrākais un biežāk lietotais izmeklējums, lai noteiktu smadzeņu asiņošanu.
• MRI — sniedz papildus informāciju par asiņošanas laiku, atrašanās vietu un apkārtējo audu bojājumu.
• Angiogrāfija (vēnu vai artēriju) — nepieciešama, ja tiek meklēta aneirisma vai AVM un ja plānota endovaskulāra iejaukšanās.
• Asins analīzes — lai izvērtētu koagulācijas stāvokli un citus riska faktorus.
• Neiroloģiskā izmeklēšana — stāvokļa novērtēšana pēc skalas (piem., GCS) un fokālo traucējumu noteikšana.

Ārstēšana

• Ātra stabilizācija — skābekļa nodrošināšana, elpošanas un cirkulācijas atbalsts (ABC princips), ievadot šķidrumus un, nepieciešamības gadījumā, intubāciju un mākslīgo elpināšanu.
• Asinsspiediena kontrole — mērķis samazināt tālejošu asiņošanas progresēšanu, tomēr izvairīties no pārlieku straujas asinsspiediena pazemināšanas.
• Antikoagulantu un trombocītu zāļu atcelšana vai antagonizācija — ja pacientam lieto asins šķidzinātājus, nepieciešama ātra to iedarbības novēršana.
• Neiroķirurģiska iejaukšanās — hematomas (asiņu uzkrājumu) izgriešana, aneirismas klipēšana vai koilēšana un citu asinsvadu bojājumu korekcija, ja tas nepieciešams.
• Endovaskulāras procedūras — izvēle pacientiem ar aneirismām vai AVM, kad iespējama ārstēšana caur asinsvadiem.
• Intrakraniālā spiediena mazināšana — osmoterapija (mannitols) vai hipertoniska sāls šķīduma infūzija, kuņģa drenāža vai citi pasākumi smadzeņu tūskas mazināšanai.
• Rehabilitācija — fizioterapija, ergoterapija, runas terapija un psiholoģiska atbalsta programma pēc stāvokļa stabilizācijas.

Prognoze

Prognoze atkarīga no asiņošanas lieluma un atrašanās vietas, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un laika līdz medicīniskai palīdzībai. Dažiem pacientiem atlabšana var būt daļēja vai pilnīga, bet smagas asiņošanas gadījumā pastāv augsts mirstības un invaliditātes risks. Agrīna medicīniskā iejaukšanās uzlabo iznākumu.

Profilakse

• Kontrolēt asinsspiedienu — regulāri mērījumi un ārsta rekomendēta terapija.
• Izvairīties no smēķēšanas un pārmērīga alkohola lietošanas.
• Rūpīga antikoagulantu lietošanas uzraudzība — regulāras analīzes un ārsta instruktāža, kad nepieciešams lietot asins atšķaidītājus.
• Ārstu novērtējums aneirismu vai citu asinsvadu patoloģiju gadījumā.
• Sveša dzīvesveida uzturēšana — veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un pārvērtēšana riska faktoru.

Ko darīt ārkārtas situācijā

• Zvanīt neatliekamās medicīniskās palīdzības numuram uzreiz, ja parādās pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes, samaņas zudums, sejas vai ķermeņa sānu vājums vai runas traucējumi.
• Ja cilvēks ir bezsamaņā, pārbaudīt elpošanu un pulsu; ja nepieciešams, uzsākt neatliekamo aprūpi (Pirmās palīdzības noteikumi / CPR).
• Nebarot un nedot dzert pacientam ar traucētu apziņu.
• Ja ir aizdomas par traumu pēc kritiena vai sitiena pa galvu, negriezt galvu vai kaklu, ja nav absolūtas nepieciešamības, līdz ierodas glābēji.
• Nepieciešamības gadījumā informēt mediķus par zālēm, ko pacients lieto (īpaši antikoagulantiem).

Intrakraniāla asiņošana prasa steidzamu medicīnisku izvērtējumu un bieži daudzdisciplināru ārstēšanu — ierobežojot riskus un veicinot agrīnu atveseļošanos, var uzlabot iznākumu.

Veidi

Trīs visbiežāk sastopamie smadzeņu asiņošanas problēmu veidi ir epidurālās hematomas, subdurālās hematomas un subarahnoidālās hemorāģijas. Tās notiek dažādās meninges (smadzeņu apvalka slāņu) daļās.

Epidurālā hematoma

Epidurālā hematoma ir asins uzkrāšanās starp cieto smadzeņu apvalku un galvaskausu. ("Epidurālā" nozīmē "virs cietās smadzeņu plēves"; "hematoma" ir asins savākšanās.) Parasti galvas traumas izraisa epidurālās hematomas, pārraujot artērijas cietajā plēvē. Tā kā artērijas cietajā plēvē ir lielas, tās pārvada daudz asiņu. Ja kāda no šīm artērijām tiek ievainota, tā var ļoti ātri asiņot, un epidurālā hematoma var izveidoties gandrīz uzreiz.

Aptuveni 15-20 % cilvēku ar epidurālām hematomām mirst.

Attēlā šīs lapas augšpusē redzama epidurālā hematoma. Asiņošana (attēlota gaiši pelēkā krāsā) ir starp galvaskausu (biezais baltais ārējais slānis) un pārējām smadzenēm (attēlotas tumši pelēkā krāsā).

Subdurālā hematoma

Subdurālā hematoma ir asins uzkrāšanās zem cietās plēves, starp cieto plēvi un arahnoīda slāni. ("Subdurālā" nozīmē "zem cietās plēves".) Parasti subdurālās hematomas izraisa galvas traumas, kas plosa vēnas. Tā kā šīs vēnas ir mazākas un tā kā vēnas asiņo ne tik ātri kā artērijas, subdurālās hematomas var asiņot ne tik ātri kā epidurālās hematomas.

Subdurālās hematomas var rasties uzreiz pēc smagas galvas traumas. Tās sauc par akūtām subdurālām hematomām. Tās ir visbīstamākās no visām galvas traumām. Tās izraisa aptuveni 60-80 % līdz 80 % nāves gadījumu.

Subdurālās hematomas var būt arī hroniskas. Tas nozīmē, ka tās rodas pēc dažām dienām vai nedēļām. Tās parasti izraisa galvas traumas, kas nav ļoti smagas. Dažreiz, ja cilvēkam cietajā plēvē ir vēna, no kuras ik pa brīdim lēnām noplūst asinis, hroniskas subdurālas hematomas var veidoties gadiem ilgi.

Subarahnoidālā asiņošana

Subarahnoidālā hemorāģija ir asiņošana subarahnoidālajā telpā (telpā starp arahnoīdiem un pia mater). ("Subarahnoidālā" nozīmē "zem arahnoīda.") Tā kā subarahnoidālajā telpā atrodas cerebrospinālais šķidrums, asiņošana šajā vietā izraisa asins sajaukšanos ar cerebrospinālo šķidrumu. Asinis kairina galvas un muguras smadzenes un izraisa tādus simptomus kā ļoti stipras galvassāpes un stīvs kakls.

Subarahnoidālo asiņošanu var izraisīt galvas traumas. Tās var rasties arī tad, ja vienā no arahnoīdā slāņa asinsvadiem plīst aneirisma un sākas asiņošana.

Subarahnoidālās asiņošanas ir ļoti bīstamas. Aptuveni puse no visiem cilvēkiem ar subarahnoidālo asinsizplūdumu no tā mirst. Aptuveni 10 % līdz 15 % mirst vēl pirms nokļūšanas slimnīcā. Daudziem cilvēkiem, kuri izdzīvo, ir smadzeņu bojājumi.

Lielākā daļa smadzeņu asiņošanas notiek smadzeņu apvalkos. Šie ir trīs meninges slāņi: pia, arahnoīdais un dura mater.


Smadzeņu aneirismas shēma. Hemorāģiskais insults var rasties, kad smadzeņu aneirisma plīst, līdzīgi kā plīsušam balonam.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir intrakraniāls asinsizplūdums?

J: Ko nozīmē "intrakraniāls"?

J: Kāpēc asiņošana smadzenēs ir bīstama?

J: Kas ir hemorāģisks insults?

J: Ko nozīmē "asinsizplūdums"?

J: Kad notiek intrakraniāla asiņošana?

J: Vai intrakraniālais asinsizplūdums ir insulta veids?

Meklēt pēc burta