Artērijas

Svarīgas artērijas

Aorta

Aorta ir galvenā artērija cilvēka ķermenī. Tā sākas no sirds kreisā kambara, kas ir pilns ar asinīm, kuras tikko uzņēma skābekli plaušās. (Šīs asinis sauc par skābekli saturošām asinīm - tas nozīmē, ka tajās ir daudz skābekļa.) Kreisais sirds kambāris šīs skābekli saturošās asinis izsūknē caur aortas artēriju. Aorta šīs asinis piegādā visiem ķermeņa orgāniem.

Aorta stiepjas no sirds līdz vēdera lejasdaļai. Pa ceļam no aortas kā no koka zariem atzarojas mazākas artērijas, kas asinis novada uz dažādām ķermeņa daļām. Visbeidzot aorta beidzas, sadaloties divās artērijās, kas novada asinis uz kājām.

Izņemot plaušu artēriju, visas ķermeņa artērijas ir savienotas ar aortas artēriju. Dažas citas svarīgas artērijas ir:

• miega artērijas, kas nodrošina asins piegādi smadzenēm, galvai un sejai.
• Ciskas augšstilba artērijas, kas asinis novada uz kājām.
• Koronārās artērijas, no kurām asinis nonāk sirdī.

Plaušu artērija

Plaušu artērija ir vienīgā artērija pieaugušo organismā, kas:

• nav savienots ar aortu; un
• Pārvadā asinis, kurās nav daudz skābekļa. (To sauc par deoksigenētām asinīm. )

Ķermenis izmanto skābekli, ko pārnēsā citas artērijas, lai iegūtu enerģiju. Asinis šajās artērijās kļūst deoksigenētas - tajās vairs nav daudz skābekļa. Šīs asinis pēc tam ceļo pa kapilāriem, lai no artērijām nokļūtu vēnās. Vēnu uzdevums ir nogādāt deoksigenētās asinis atpakaļ uz sirds labo pusi. Plaušu artērija nogādā šīs asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Plaušās asinis var uzņemt vairāk skābekļa.

Pēc tam, kad asinis uzņēmušas vairāk skābekļa, tās ceļo atpakaļ uz sirds kreiso pusi un ar aortas palīdzību tiek izsūknētas uz ķermeni. Šis cikls turpinās atkal un atkal.

Ķermeņa galvenās artērijas. Ievērojiet, kā tās visas atzarojas no aortas.

Problēmas ar artērijām

Arteriāla asiņošana

Tā kā sirds sūknē asinis tieši uz artērijām, artērijas ir pakļautas lielam spiedienam. Atšķirībā no vēnām artērijas vienmēr stiepjas un pēc tam saspiežas, lai caur tām izspiestu asinis uz ķermeni. Tāpēc arteriāla asiņošana - asiņošana no artērijas - var būt neatliekama medicīniskā palīdzība, īpaši, ja artērija ir liela. Asiņošana no artērijas var notikt ļoti ātri. Piemēram, ja cilvēkam tiek pārgriezta augšstilba artērija, viņš var nokaršot līdz nāvei.

Ja smadzeņu artērijā sākas asiņošana, tā var izraisīt insultu.

Arterioskleroze un ateroskleroze

Ja cilvēkam ir arterioskleroze, artēriju sieniņas kļūst cietākas, cietākas un mazāk elastīgas. Tas apgrūtina asins un skābekļa nokļūšanu pa artērijām uz svarīgiem ķermeņa orgāniem.

Viens no aterosklerozes veidiem ir ateroskleroze. Ateroskleroze ir slimība, kad artērijas sašaurinās, jo tās ir aizsērējušas, piemēram, ar holesterīnu un taukiem. Līdzīgi kā aizsērējusi izlietnes caurule apgrūtina ūdens iekļūšanu caur caurulē, arī artēriju aizsērējumi apgrūtina asins plūsmu. Tas liek sirdij strādāt smagāk, lai izspiestu asinis cauri artērijām. Ateroskleroze ir liels augsta asinsspiediena un sirds slimību riska faktors.

Ja ateroskleroze notiek koronārajās artērijās, tā var izraisīt koronāro sirdsslimību. Ja šīs artērijas ir pārāk aizsērējušas, sirds nesaņem dzīvībai nepieciešamās asinis un skābekli. Tas var izraisīt stenokardiju, sirdslēkmi, sirds mazspēju vai pat pēkšņu nāvi.

Ja ateroskleroze skar kādu no smadzeņu artērijām, tā var izraisīt insultu.

Aneirismas

Aneirisma ir izliekums artērijas sienā. Tas ir kā mazs baloniņš, kas piepildīts ar asinīm un atdalās no artērijas. Tā kā aneirisma kļūst lielāka, ir lielāka iespēja, ka tā plīsīs. Ja aneirisma plīst ("plīst"), artērija sāk asiņot. Ja artērija ir liela, cilvēks var nobeigt asiņošanu. Ja artērija ir asiņojoša, asinis nevar izplūst cauri artērijai. Ķermeņa daļa, kuru artērija ir paredzēta barošanai, nesaņems tai nepieciešamās asinis un skābekli. Plīsusi aneirisma ir neatliekama medicīniska palīdzība.

Diagramma, kurā parādīta aterosklerozes ietekme uz artēriju.

Saistītās lapas

• Asinsrites sistēma