Artērija ir asinsvads, kas novada asinis no sirds uz citām ķermeņa daļām. Gandrīz visās artērijās ir daudz skābekļa asinīs. Vienīgās artērijas, pa kurām nenotiek ar skābekli bagātas asinis, ir plaušu artērija un (auglim) nabas artērija.

Uzbūve

Katrai artērijai ir trīs slāņi:

  • Īstais (ārējais) slānis — biezs apvalks, kas veidots no elastīgiem audiem. To sauc arī par adventīciju vai externa, un tas nodrošina mehānisku atbalstu un sasaisti ar apkārtējiem audiem.
  • Vidējais slānis — veidots no gludās muskulatūras un elastīgām šķiedrām; tāpēc artērija var paplašināties vai sašaurināties, kad organismam tas nepieciešams. Šo slāni sauc par media un tas regulē asins plūsmas pretestību un spiedienu.
  • Iekšējais apvalks — endotēlijs, kas sastāv no tādām pašām šūnām, kas izklāj sirdi. To sauc par intima; tas ir gluds slānis, kas samazina berzi un regulē vielu apmaiņu starp asinīm un asinsvadu sienu.

Artērijas atrodas dziļi zem ādas. Tām nav vārstu, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ. Tā vietā katru reizi, kad sirds pukst, artērijas izstiepjas, lai asinīm būtu vieta cauri. Kad sieniņas ir pilnībā izstieptas, artēriju muskuļi liek tām sarauties līdz normālam izmēram. Tādējādi asinis tiek virzītas cauri.

Tipi un pāreja uz kapilāriem

Artērijas sadalās sīkos asinsvados, ko sauc par arteriolām. Ir dažādi artēriju tipi:

  • Elastīgās (lielās) artērijas — piemēram, aorta; satur daudz elastīgu šķiedru, kas palīdz amortizēt sirds izsviesto asins plūsmu.
  • Muskuļainās (vidēja diametra) artērijas — regulē asins plūsmu uz konkrētām orgānu grupām, saraujoties vai atslābinoties.
  • Arteriolas — ļoti sīkas artērijas, kas kontrolē asinsvadu pretestību un tādējādi ietekmē asinsspiedienu un orgānu perfūziju.

Arteriolas pāriet kapilāros, kur notiek gāzu (skābekļa un oglekļskābās gāzes), barības vielu un atkritumvielu apmaiņa ar audiem.

Funkcijas organismā

  • Skābekļa un barības vielu transports — artērijas piegādā skābekļiem bagātas asinis un barības vielas uz orgāniem un audiem.
  • Asinsspiediena uzturēšana un impulss — elastīgās artērijas uztur viendabīgu plūsmu starp sirdsdarbības sitieniem; pulsācija, ko jūtam, ir artēriju izplešanās un saraušanās.
  • Asins plūsmas regulācija — asinsvadu gludā muskulatūra ļauj mainīt artēriju diametru (vazokonstrikcija un vazodilatācija), lai novirzītu asinis tur, kur nepieciešams (piemēram, muskulatūrā vai ādā temperatūras regulācijai).
  • Termoregulācija — caur asins pieplūdi ādai artērijas palīdz atdot vai saglabāt siltumu.

Slimības un klīniskā nozīme

Artēriju veselība ir būtiska vispārējai veselībai. Nozīmīgākie artēriju bojājumi un slimības:

  • Ateroskleroze — tauku un plāksnīšu uzkrāšanās artēriju iekšējā slānī, kas sašaurina lūmenu un var izraisīt sirdslēkmi vai insulta risku.
  • Hipertensija (paaugstināts asinsspiediens) — ilgstoši paaugstināts slodze uz artēriju sienām paātrina to bojāšanos un var radīt sirdsdarbības un nieru problēmas.
  • Aneurizma — vietējs artērijas sienas izstiepums; var plīst un izraisīt smagu asiņošanu.
  • Arterīts un tromboze — iekaisums vai trombu veidošanās artērijās var bloķēt asins plūsmu uz audiem.

Klīniskā nozīme ietver:

  • pulsa mērīšana (radialā, karotīdā u.c.) kā vitāls rādītājs,
    • asinsspiediena mērīšana, kas novērtē artēriju stāvokli,
  • arteriālas asinsgāzu (ABG) analīzes veikšana (bieži no radiālās artērijas),
  • invazīvas procedūras — angiogrāfija, stentēšana, koronāra artēriju šuntēšana (CABG) un citas endovaskulāras terapijas, lai atjaunotu vai uzlabotu asins plūsmu.

Salīdzinājums ar vēnām

Atšķirībā no vēnām, artērijas parasti neietekmē vārstu klātbūtne — vēnās vārsti palīdz novērst asins atgriešanos pretējā virzienā. Arī artēriju sieniņas ir biezākas un muskuļotākas, jo tām jāiztur augstāks asinsspiediens no sirds.

Kopumā artērijas ir vitāli svarīgas organismā, nodrošinot skābekļa, barības vielu un hormonu piegādi, kā arī palīdzot regulēt asinsspiedienu un temperatūru. Lai saglabātu artēriju veselību, ieteicams uzturēt veselīgu dzīvesveidu, kontrolēt asinsspiedienu, holesterīnu un izvairīties no smēķēšanas.